Nacionālās bibliotēkas būvnieki strīdā ar KM prasītāji lūdz palielināt prasījuma summu līdz 12,06 miljoniem eiro
Rīga, 26.sept., LETA. Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvnieki, pilnsabiedrība "Nacionālo būvkompāniju apvienība" (NBA) šodien Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniedza prasības pieteikumu, lūdzot palielināt no Kultūras ministrijas (KM) piedzenamo naudas apjomu līdz 12 061 471 eiro, savukārt ministrijas pārstāvji tiesai iesniedza lūgumu atstāt lietu bez virzības.
Ministrija savu lūgumu tiesai pamatoja ar to, ka starp būvniekiem un ministriju noslēgtajā līgumā ir punkts, kas nosaka strīdus risināšanas kārtību, tostarp to, ka gadījumā, ja strīds ir papildus samaksu, prasītājam 28 dienu laikā ir jāvēršas pie būvobjekta inženiera jeb "Hill International", kam ir jādarbojas kā arbitram.
Savukārt būvnieki tiesai norādīja, ka strīds nav par papildus samaksu, bet gan par ieturētās samaksas atgūšanu. Prasītāju pārstāvji tiesai un atbildētājiem vairākkārt norādīja, ka lietā nav strīds par paveiktā darba apjomu vai tā pieņemšanu, bet gan par samaksas indeksāciju. Tādējādi būvnieku ieskatā šis jautājums nav bijis inženiera kompetencē.
Būvnieku pārstāvji tiesai iesniedza 82 lappuses apjomīgu prasības pieteikumu, kurā lūdza palielināt no ministrijas piedzenamo summu no 11 449 483 eiro līdz 12 061 471 eiro atbilstoši aprēķiniem, kas balstīti uz lietas materiālos esošo informāciju.
Būvniekus šajā lietā pārstāv advokāti Viktors Tihonovs un Guntars Precinieks, savukārt KM intereses tiesā pārstāv advokāti Romualds Vonsovičs, Kalvis Torgāns un Dainis Lasmanis.
Tiesa lietā pasludināja pārtraukumu līdz šī gada 14.novembrim plkst.11, lai dotu laiku pusēm sagatavot argumentāciju par prasības būtību, tostarp par to vai būvnieku prasība atbilst līguma nosacījumiem, kā arī, lai ļautu ministrijas pārstāvjiem iepazīties ar būvnieku pārstāvju iesniegto prasības pieteikumu.
Jau vēstīts, ka saskaņā ar pieteikumu tiesai, pilnsabiedrības pārstāvji uzskata, ka tai par LNB ēkas būvniecības procesu pienākas parāda summa teju 10 miljonu eiro apmērā, līgumsods un nokavējuma procenti.
Kultūras ministrijas pārstāve Lita Kokale aģentūrai LETA martā pauda pretēju nostāju, norādot, ka, saskaņā ar 2008.gada 15.maijā noslēgto līgumu, kā arī LNB būvuzrauga "Hill International" izdoto noslēguma maksājuma apstiprinājumu, KM līdz 2016.gada 31.decembrim veikusi pēdējo maksājumu 104 904 eiro apmērā par LNB būvniecību.
"Būvnieki šobrīd nodokļu maksātājiem izvirza juridiski un finansiāli nepamatotas prasības, rosinot pārskatīt līguma nosacījumus ar atpakaļejošu spēku. Maksimālā LNB ēkas būvniecības summa tika fiksēta būvnieku iesniegtajā piedāvājumā iepirkumu procesā, turklāt tā tika aprēķināta 2008.gadā, kad cenas būvniecībā sasniedza visaugstākās atzīmes Latvijas vēsturē," ministrijas viedokli skaidroja Kokale.
Tāpat viņa norādīja, ka kopumā par LNB ēkas būvniecību valsts astoņu gadu laikā samaksājusi 195 565 638 eiro.
"Nacionālā būvkompāniju apvienība" aģentūrai LETA toreiz norādīja, ka prasība tiesā iesniegta pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem strīdā panākt ārpustiesas risinājumu.
"Nacionālā būvkompāniju apvienība" informēja, ka prasa valsti izpildīt savas saistības un norēķināties par paveikto darbu. "Nacionālā būvkompāniju apvienība" risinājumu šai situācijai mēģina rast kopš 2015.gada. "Neraugoties uz atzītu ekspertu, tostarp starptautisku ekspertīžu, atzinumiem, kas norāda uz KM nekorekti veiktajiem aprēķiniem par samaksu "Nacionālajai būvkompāniju apvienībai", KM nepilda savas saistības," informēja būvnieki.
"Būvnieku prasība nepārsniedz LNB kompleksa celtniecībai paredzēto finansējumu. Tā arī nav papildu samaksa jau nolīgtajai summai. "Nacionālā būvkompāniju apvienība" vēlas saņemt pienākošos, nolīgto atlīdzību par reāli paveikto darbu," skaidroja "Nacionālās būvkompāniju apvienības" padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns.
Viņš uzsvēra, ka KM rīcība ir novedusi pie tā, ka LNB celtniecības procesā iesaistītie uzņēmumi, kuri likumpaklausīgi maksāja darbaspēka nodokļus un paļāvās uz valsts godaprātu, kreditēja LNB celtniecību, proti, no saviem līdzekļiem maksāja darbiniekiem algas ar visiem nodokļiem, kuras nenosedza valsts samaksa.
"Rezultātā daudzi celtniecības uzņēmumi ir kļuvuši maksātnespējīgi, bet to darbinieki - atraduši pielietojumu savām prasmēm un spējām citās valstīs. Mēs vēlamies tikai godīgu un taisnīgu valsts rīcību, valsts saistību izpildi un paveiktā novērtējumu gan attiecībā uz būvniecības darbos iesaistītajiem darbiniekiem, gan darba rezultātu," sacīja Saukāns.
Viņš piebilda, ka tā vietā, lai atsauktos aicinājumiem strīdu risināt ārpustiesas, tas ir, sarunu, ceļā, KM ir izvēlējusies situāciju novest tik tālu, ka būvniekiem neatlika cita iespēja, kā savu likumīgo tiesību aizsardzībai vērsties tiesā.
Kā ziņots, pagājušā gada janvārī KM pilnībā noraidīja LNB ēkas Nacionālās būvkompāniju apvienības prasību par 22,48 miljonu eiro samaksu, savukārt būvnieki norādīja, ka vērsīsies tiesā, lai piedzītu šo summu no KM.
KM būvnieku prasību uzskatīja par papildu finansējuma pieprasījumu 22 478 368 eiro apmērā un to noraidīja, savukārt NBA uzsvēra, ka šo summu veido KM nesamaksātais par paveiktajiem darbiem, soda naudas un procentu maksājumi.
