abc.lv skaitļos

Lietotāji online42
Aktīvie uzņēmumi25212
Nozares raksti1295
Ekspertu atbildes3041
Nākotnes būvniecība Latvijā. Kādai būt? : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

Nākotnes būvniecība Latvijā. Kādai būt?

Nākotnes būvniecība Latvijā. Kādai būt?
Mājokļu un būvniecības tirgus attīstības potenciāls Baltijā ir un būs, lai gan riska faktori saglabājas. Augstais bezdarba līmenis, sliktā demogrāfiskā situācija, emigrācijas viļņa turpināšanās, mājsaimniecību pirktspējas kritums neveicina nekustamā īpašuma tirgus atdzimšanu. Tādi ir būtiskākie secinājumi, apkopojot starptautiskajā konferencē "Nekustamais īpašums un būvniecība Baltijā 2010" izskanējušos nekustamā īpašuma ekspertu slēdzienus. Taču tikpat kā visi konferences dalībnieki bija vienoti par to, ka patlaban ir labākais laiks iegādāties perspektīvus zemesgabalus, kur nākotnē realizēt nekustamā īpašuma projektus, veikt to plānošanu un projektēšanu. Jautājums ir tikai viens – kā mēs plānosim, projektēsim un būvēsim? Tāpat kā līdz šim vai tomēr savādāk? Ko būvniecības un nekustamā īpašuma nozarei māca krīzes laiks? Iepriekšējo gadu pozitīvā un negatīvā pieredze Ko un cik būvēt, kādas būs prioritārās attīstības jomas (mājokļi, infrastruktūra) – tas ir būtisks tautsaimniecības attīstības programmas jautājums, uz kuru jāatbild mūsu ekonomistiem un Latvijas ilgtspējīgās attīstības programmas radītājiem. Kā būvēt – tas ir nākamais būtiskais jautājums, un tas ir mūsu rokās. Līdzšinējais attīstības periods būvniecībā iezīmējas ar divējādu tendenci – vienkāršoti runājot, ar pozitīvo un negatīvo pieredzi. Kā pozitīvo gribētos minēt inženiertehniski un arhitektoniski izteiksmīgus, sarežģītus projektus, kas daļēji dažādās proporcijās balstīti uz ilgtspējības principiem, piemēram, TEC 2 rekonstrukcija (proj. "Iberdrola", "Idom" (Spānija), "Poyry" (Somija), "SEP" (Latvija), "Cemex" jaunā ražotne Brocēnos (proj. "Cemex"), Rietumu bankas jaunbūve Vesetas ielā Rīgā (arh. "Zenico Projekts", Viktors Valgums un Uldis Bērziņš), Alojas biznesa centra ēka Rīgā (arhitektu birojs "Sarma & Norde"), biroja ēku komplekss "Citadele" (arh. Meinhards fon Gerkāns (Vācija), pirmā Latvijas pasīvā māja Ģipkas Lielkalnos (arh. Ervīns Krauklis, arhitektu birojs "Krauklis, Grende") u.c. Savukārt – īpaši celtniecības buma laikā – Latvijā asi iezīmējās arī kāda negatīva tendence: tika būvēti neadekvāti dārgi, izmaksu un ekspluatācijas ziņā nerentabli, neprofesionāli, nekvalitatīvi, kā arī videi, pasūtītājam un lietotājam nedraudzīgi projekti. Pēdējos gados daudzviet esam uzbūvējuši ēkas, kas neatbilst šodienas prasībām – tikko nodotas, bet jau tehniski un morāli novecojušas, nav pareizi novietotas (piemēram, biznesam vai dzīvošanai nepiemērotā vietā), nav nepieciešamās infrastruktūras, nepārdomātie tehniskie risinājumi prasa lielas apsaimniekošanas izmaksas utt. Kā tipiskākos piemērus var minēt virkni Pierīgas ciematu dažādās pļavās, dažus Rīgas tirdzniecības centrus, tāpat patlaban iekonservētas daudzdzīvokļu mājas, kas nu nonākušas banku īpašumā, taču ir tik nekvalitatīvi projektētas un būvētas, ka projekti principā jāsāk no nulles – jāveic pārplānošana, rekonstrukcija utt. Protams, kāpēc projektu attīstītājiem, būvniekiem un bankām domāt par efektivitāti, ja pēc tās nebija pieprasījuma – tāda lielā mērā bija pirmskrīzes tirgus aksioma un prakse. Krīze virza būvniecības evolūciju Šodiena ir citāda. Krīzes laiks piespieda nekustamā īpašuma un būvniecības nozari attīrīties, izglītoties un evolucionēt, domāt par izdzīvošanu un nākotni. Tāpēc līdzīgi kā citur Eiropā Latvijas būvnozarē šodien ar saturu piepildās tādi jauni jēdzieni kā ilgtspējīga būvniecība, zema enerģijas patēriņa būves (low energy building), zaļā būvniecība (green construction), pasīvās ēkas (passive house), lean construction (askētiskā, ekonomiskā būvniecība) u.c. Pēc būtības šie virzieni nekonfliktē, tie drīzāk papildina cits citu, pilnveido, nedaudz atšķiras savās prioritātēs, taču pamatā ir ar vienu mērķi – radīt ilgtspējīgu, komfortablu, efektīvu, videi un cilvēkam draudzīgu dzīves telpu. Vienlaikus, lieki nekritizējot Latvijas būvnormatīvus, jāpiebilst, ka pēc šīm būvniecības sistēmām projektē un ceļ ēkas ar pievienoto vērtību un virs valstī pastāvošo normatīvu prasībām. Kādas ir galvenās minēto virzienu iezīmes? Ilgtspējīga būvniecība Tā izriet no ilgtspējīgās attīstības jēdziena – tātad būvniecības un projektēšanas praksē tiek ieviesti ekoloģiski, ekonomiski un sociāli atbildīgi un pārdomāti risinājumi, kas nodrošina šodienas vajadzības, neapdraudot iespēju turpmākajām paaudzēm nodrošināt to vajadzības nākotnē. Pasaulē eksistē virkne sistēmu, pēc kurām novērtēt, vai ēka projektēta un būvēta ilgtspējīgi, piemēram, BREEAM, LEED, DGNB, GREEN STAR. Tās ietver tādus kritērijus kā būvniecības/pārvaldības procesa plānošana, veselība un labklājība, enerģija, transports, ūdens, materiāli, atkritumi, zemes izmantošana un ekoloģija, piesārņojums. Jāpiebilst, ka vērtēšanas kritēriji ir samērā specifiski un tie viennozīmīgi sākas ar projekta atbilstību un izstrādi atbilstoši ilgtspējības prasībām. Ja ēkas koncepcija ir balstīta uz ilgtspējīgās būvniecības principiem, tas nozīmē, ka izmantotie būvmateriāli un risinājumi atbilst tādiem kritērijiem kā zems enerģijas patēriņš ražošanas procesā, ilgs kalpošanas laiks, ekonomiska ekspluatācija, efektīva otrreizējā pārstrāde, minimāls CO2 izmešu īpatsvars materiāla ražošanas un kalpošanas gaitā (carbon footprint) u.c. Tiek izvērtēta atkritumu saimniecība būvlaukumā (šķirošanas–komposta–uzglabāšanas iespējas), otrreizējas pārstrādes produktu izmantošana būvniecībā; ēkas vai atsevišķu tās daļu lietotāju iesaistīšana telpu apdares izvēlē, tādējādi ierobežojot neefektīvu materiālu patēriņu. Ilgtspējīgās būvniecības ekonomiskie ieguvumi: – paaugstināta ēkas tirgus vērtība; – zemākas apsaimniekošanas (t.sk. remontdarbu) izmaksas; – augstāks pieprasījums; – atbalsts vietējiem ražotājiem; – ieguvumi no lielāka strādājošo darba ražīguma. Zaļā būvniecība Šī pieeja principiāli neatšķiras no ilgtspējīgās būvniecības jēdziena – tā ir būvniecība, kas balstās uz dabu saudzējošas dzīves telpas radīšanu, vienlaicīgi respektējot nākamo paaudžu vajadzības. Tas ir paņēmienu kopums, kā, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas un celtniecības materiālus, attīstīt ilgtermiņā efektīvas būves. Piemēram, saskaņā ar zaļās būvniecības principiem patlaban tiek veikta "Deutsche Bank" (arh. Mario Bellīni, Milāna, Itālija) dvīņu torņu rekonstrukcija Frankfurtē pie Mainas, ko plāno pabeigt 2010. gada vasarā. Šīs rekonstrukcijas projekts paredz samazināt ēkas energopatēriņu apkurei par 67% un CO2 emisijas samazinājumu par 55%. Lai to panāktu, tiek izmantots jaunākās paaudzes divkameru stiklojums, kas siltumzudumu samazinās par 2/3. Katrs otrais logs tiek plānots atverams, mehāniskās ventilācijas paredzētā intensitāte – 1,5 reizes stundā (pirms tam bija 6,5 reizes). Tādējādi ēkā varēs instalēt mazāka diametra gaisvadus un samazināt ventilācijai nepieciešamo elektrības patēriņu. Kā siltuma avots darbosies siltumaktīvā betona pārsegumi. Tā kā varēs atteikties no piekārto griestu sistēmām, griestu augstumu būs iespējams palielināt no 2,65 līdz 3 metriem, rezultātā inženiertehnisko sistēmu un iekārtu apjomu samazinājums atbrīvos aptuveni 800 m2, kuri būs izmantojami kā konferenču telpas. Plānots, ka lietus ūdens izmantošana dos iespēju samazināt ūdens patēriņu par 43%. Nojaukšanas procesā radušies atkritumi, kas vairs netiks lietoti (aptuveni 8500 t), tiks pakļauti otrreizējai pārstrādei. Savukārt 30% jauno materiālu jābūt ražotiem no otrreizējās pārstrādes izejvielām. Zema enerģijas patēriņa būves Saskaņā ar ES vispārpieņemto gradāciju zema energopatēriņa ēkai patēriņš uz 1 m² apkurināmās platības gadā nepārsniedz 40 kWh. Lai minimizētu energopatēriņu, sevišķa uzmanība tiek pievērsta nevis maksimālai siltumizolācijas palielināšanai, bet efektīvām inženiersistēmām – ventilācijai ar gaisa rekuperāciju, zemes siltumsūkņu un solārās enerģijas izmantošanai karstā ūdens sagatavošanā (projekti Latvijā – Baložu Venēcija būvinženiera Māra Lipes vadībā un Artura Gredzena realizētā ģimenes māja Ogres novadā). Pasīvās ēkas Šādas mājas standarts Vācijā un Austrijā nosaka, ka enerģijas patēriņš apkurei uz 1 m² apkurināmās platības gadā nepārsniedz 15 kWh (10 reizes mazāk nekā vidēji Eiropā, kur tiek lēsts uz 150 kWh). Ēkā nav nepieciešama tradicionālā apkures sistēma, tā tiek apsildīta ar vēdināšanas sistēmas piegādāto svaigo gaisu, to nedaudz piesildot (ja maksimālā apkures slodze ir ne augstāka par 10 W/m2) ar sadzīves tehnikas, datoru un telpu iemītnieku ikdienas aktivitātēm (piemēram, sēdoša cilvēka siltuma jauda ir 120 vati). Ārējo konstrukciju siltumcaurlaidība U<0,15 W(m²*K) – 0,10 W (m²*K), kas atbilst koka karkasa konstrukcijai ar vismaz 350–400 mm minerālvates pildījumu. Norobežojošo konstrukciju hermētiskums (gaiscaurlaidība) <0,6 m³/(m²*h) stundā, ja spiediens ir 50 Pa. Trīskāršs stiklojums un papildu izolēti logu rāmji; stiklojuma siltumcaurlaidība U<0,8 W (m²*K); stiklojuma saules starojuma caurlaidība >50%. Obligāta mehāniska vēdināšanas sistēma ar rekuperāciju ar lietderības koeficientu >80%, patērētās elektroenerģijas efektivitāte <0,45 Wh/m³ gaisa. Karstā ūdens sagatavošanai jābūt ar minimālu siltumzudumu un izmantojot atjaunojamos energoresursus, saules kolektorus vai siltumsūkņus. Elektroenerģijas lietošanai jābūt optimālai, jāizvēlas mājsaimniecības ierīces ar zemu enerģijas patēriņu. Ēkai jābūt pareizi orientētai pret debess pusēm, lai pasīvi izmantotu saules enerģiju – lielākie logi pret dienvidiem, ar pietiekamu noēnojumu vasarā. Prognozētās izmaksas: Par apkuri un karsto ūdeni – 90–100 lati gadā, Par elektroenerģiju – 155 lati gadā, Konstrukciju iekšējo virsmu temperatūra ir tuvas temperatūrai telpās – 20°C. Lean construction Lean construction (lean no angļu valodas – liess, askētisks) jeb askētiskā, ekonomiskā būvniecība. Tā ir tendēta uz pastāvīgu resursu samazināšanu, vienlaikus palielinot darba ražīgumu, lietojot un izgudrojot dažādas progresīvas tehnoloģijas un samazinot materiālu zudumu. Otrā iezīme ir iespēja klientam piedalīties celtniecības procesā līdz pat nodošanai ekspluatācijā, jo situācija tirgū (pieprasījums, piedāvājums, tehnoloģijas, lietojamie resursi) no projekta idejas līdz realizācijai parasti mainās. Labā prakse nosaka: celtniecības laikā būvnieki un arhitekti pēc pasūtītāja pieprasījuma ņem vērā tirgus izmaiņas. Līdz ar to brīdī, kad ēka tiek nodota ekspluatācijā, tā patiešām atbilst pasūtītāja vēlmēm nevis pirms dažiem gadiem, bet pašreiz. Kāpēc mums par to jādomā Eiropas Parlamenta lēmums nosaka, ka līdz 2019. gadam visām jaunbūvēm jāatbilst nulles enerģijas prasībām, tātad pašām jāsaražo tikpat daudz enerģijas apkurei, cik tās patērē. Lai pasīvā vai zema energopatēriņa ēka atbilstu šādām prasībām, apkurei jāizmanto zemes siltumsūknis, solārā vai vēja enerģija. Būvējot ēkas saskaņā ar jebkuru no Latvijā vēl jaunām, bet pasaulē labi aprobētām koncepcijām, mēs: * paaugstinām visu nozarē iesaistīto speciālistu un uzņēmumu kompetenci, izglītības līmeni, konkurētspēju; * akli nesekojam zemām būvnormatīvu prasībām, bet, strādājot pēc augstākiem standartiem, paceļam arī normatīvu latiņu; * atbalstām vietējo uzņēmējdarbību, pētniecību, inovācijas un tādējādi sildām savas valsts ekonomiku; * mazinām atkarību no dārgiem importētiem energoresursiem; * samazinām CO2 izmešu daudzumu atmosfērā; * uzlabojam savu dzīves telpu un dzīvošanas kvalitāti ilgtermiņā; * dzīvojam saskaņā ar savu sirdsapziņu. Mainīt vai nemainīt domāšanu – tas ir katra tirgus dalībnieka un indivīda ziņā. Jārēķinās, ka evolūcija turpinās. Neapšaubāmi, ilgtspējība ir mārketings instruments. Taču tas ir moderns un perspektīvs instruments. Mēs visi dzīvojam vienotā ekonomiskajā telpā, un, ja vēlamies runāt vienā būvniecības valodā ar pārējo Eiropu, tad jau nākamā ēka jāprojektē un jābūvē pēc patiesiem ilgtspējības principiem. Lana Jūra Latvijas Būvniecība #3(20)/10
Banner 280x280 Banner 280x280

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Sasniedz vairāk kopā ar Onninen e-veikalu!

Sasniedz vairāk kopā ar Onninen e-veikalu!

Onninen piedāvā klientiem aizvien jaunākus risinājumus, kā padarīt viņu uzņēmējdarbību efektīvāku. Viens no šādiem risinājumiem ir Onninen e-veikals, kur ir pieejamas dažādas noderīgas funkcijas, kas ne tikai atvieglos iepirkšanās procesu, bet arī būs noderīgas ikdienā, veidojot projekta tāmes, sniedzot atskaites par padarītajiem darbiem vai meklējot konkrētas produktu grupas, kuras klients jau kādreiz ir sūtījis. 

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

Izstāsti Latvijai

Uzņēmumi, saistīti ar raksta tematiku nozarē "Nekustamais īpašums":