No 3. novembra paaugstināta minimālā alga būvniecībā
Šā gada 3. novembrī stājas spēkā Ģenerālvienošanās par minimālo algu būvniecībā. Tā nosaka 780 eiro lielu minimālo bruto algu un 4,67 eiro minimālo stundas tarifa likmi visā būvniecības nozarē. Tā nosaka arī iespēju saņemt 5% piemaksu, ja nodarbinātais ir ieguvis profesijai atbilstošu izglītību, tādējādi garantējot 820 eiro minimālo algu.
"Minimālās algas celšana ir ļoti nozīmīgs solis būvniecības iziešanai no ēnu ekonomikas, kuru ierosināja un noslēdza pati nozare," sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Bļodniece, "noslēgtā Ģenerālvienošanās ne vien ļaus izslēgt dempinga cenu piedāvājumus no publiskajiem iepirkumiem un veicinās godīgu konkurenci uzņēmumu starpā, bet arī nodrošinās sociālās garantijas darbiniekiem, jo darba devēji būs spiesti iepriekš maksātās aplokšņu algas izmaksāt godīgā veidā."
Ekonomikas ministrs, Ralfs Nemiro: "Vispārsaistošā Ģenerālvienošanās būvniecības nozarē ir vienošanās par būtisku minimālās algas pieaugumu, un līdz ar to būtiski augstāku sociālo aizsardzību un sociālajām garantijām būvniecības jomā nodarbinātajiem. Vienlaikus tā ir veiksmīgs sociālā dialoga piemērs Latvijā un solis ceļā no valsts pārregulācijas uz nozares pašregulāciju, kas vienlaikus sekmē ēnu ekonomikas mazināšanos un godīgu konkurenci nozarē."
Ģenerālvienošanās attiecas uz visiem darba devējiem, kas saimniecisko darbību veic būvniecības nozarē – kā tiem, kas ir parakstījuši, tā arī tiem, kas nav parakstījuši Ģenerālvienošanos. Tā attieksies uz visiem darbiniekiem, kurus nodarbina minētie darba devēji un kuri atbilst būvniecības nozares Ģenerālvienošanās noteiktajām pazīmēm. Papildus paaugstinātai minimālajai algai, Ģenerālvienošanās nosaka piemaksu par virsstundu darbu ne mazāku kā 50% no noteiktās algas. Savukārt minimālā mēneša alga studējošiem pirmos 6 mēnešus tiek paredzēta 546 eiro apjomā. Vienošanās nosaka arī 6 mēnešu summētā darba laika pārskata periodu un iespēju darba koplīgumā to noteikt līdz 12 mēnešiem. Pēc Latvijas Būvuzņēmēju partnerības aplēsēm, izmaiņas tiešā veidā skars vairāk nekā 30 tūkstošus nodarbināto.
Līdz 2020. gada 2. maijam būvniecības uzņēmumiem ir iespēja piemērot pārejas periodu, nosakot minimālo mēneša algu 650 eiro un minimālo stundas tarifa likmi 3,89 eiro. Pārejas perioda izmantošanas gadījumā summētā darba laika periods ir 3 mēneši.
Mārtiņš Dunskis, Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības priekšsēdētājas vietnieks: "3. novembrī minimālā alga būvniecībā nodarbinātajiem tiks pacelta no 430 līdz 780 eiro mēnesī. Vai alga tiek izmaksāta godīgā ceļā, ir atkarīgs arī no katra nodarbinātā individuāli. Ja tiek pārkāpts nozares minimālais līmenis, kas nav pieļaujami, aicinu ziņot atbildīgajām valsts iestādēm un arodbiedrībām, lai nodrošinātu taisnīgu atalgojumu par padarīto darbu."
Būvniecības nozares Ģenerālvienošanos parakstījusi Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrība un darba devēji – 313 būvuzņēmumi, kuru kopējais preču apgrozījums vai pakalpojumu apjoms nozarē 2017.gadā veidoja 974 351 587 eiro jeb 56,13% no kopējā būvniecības produkcijas apjoma 2017.gadā.
Šādas pašas nozares koplīgumu slēgšana ir plaši izplatīta prakse pasaules attīstītākajās valstīs. Ģenerālvienošanās par minimālo algu ir kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas nozīmīgākā reforma būvniecības nozarē, turklāt būvniecība ir pirmā nozare, kura izmanto likumā noteiktās tiesības pašai lemt par tās attīstībai svarīgiem jautājumiem. Ģenerālvienošanās mērķis ir stiprināt Latvijas būvuzņēmēju konkurētspēju, mazināt ēnu ekonomiku un nodrošināt būvniecībā nodarbināto tiesību aizsardzību. Tās īstenošanu virzījusi Latvijas Būvuzņēmēju partnerība sadarbībā ar arodbiedrībām un citām darba devēju organizācijām.
Plašāku informāciju par Ģenerālvienošanos var atrast Latvijas Būvuzņēmēju mājaslapā www.latvijasbuvnieki.lv un Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības mājaslapā www.lbna.lv
