No nākamā gada BIO atkritumu šķirošana Latvijā būs obligāta; uzsāk informatīvo kampaņu "Uzliec brūno"
Uzņēmums “Getliņi EKO” sāk informatīvu kampaņu “Uzliec brūno”, lai sekmētu bioloģiski noārdāmu (BIO) atkritumu šķirošanu, kas jau no nākamā gada būs obligāta Latvijā. Tādējādi iedzīvotājus aicina pieprasīt namu apsaimniekotājiem specializētus konteinerus, kas paredzēti BIO atkritumiem.
Vairākums (78 %) aptaujāto iedzīvotāju nav informēti, ka no 2024. gada BIO atkritumu šķirošana Latvijā būs obligāta. Turpretī vien 17 % respondentu zina par šādām izmaiņām, noskaidrots “Getliņi EKO” un kompānijas “Norstat” veiktajā pētījumā.
“BIO atkritumi ir viss, kas rodas no ēdiena pagatavošanas vai telpaugu un dārza apkopes darbiem. Mēs redzam, ka šobrīd lielākā daļa BIO atkritumus izmet sadzīves atkritumos. Piemēram, Rīgā vismaz 70% cilvēku BIO atkritumus izmet kopā ar sadzīves atkritumiem. Lauku teritorijās īpatsvars ir krietni mazāks. Šī ir viena no senākajām šķirošanas metodēm, kas tagad ir jāiedzīvina arī lielpilsētās,” akcentē “Getliņi EKO” projektu vadītāja vides izglītības jomā Inese Avota.
Kampaņas laikā Latvijas, īpaši Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji, tiks aicināti pieprasīt nekustamo īpašumu un atkritumu apsaimniekotājiem specializētus konteinerus, kas paredzēti BIO atkritumu šķirošanai. Lai to izdarītu pirms valstī BIO atkritumu šķirošana ir obligāts pienākums, radīts digitāls rīks vietnē “navkurmest.lv”. Ar tā palīdzību ikkatram iedzīvotājam ir iespējams nosūtīt savam namu apsaimniekotājam virtuālu BIO atkritumu, lai pieteiktu brūno konteineru.
Piemēram, “Rīgas namu pārvaldnieka” (RNP) apsaimniekotajās ēkās līdz šā gada maijam tika uzstādīti vairāk nekā 1090 BIO atkritumu konteineri, bet to skaits šobrīd ir samazinājies līdz 609 konteineriem, kas lielākoties saistīts ar nepareizi sašķirotiem atkritumiem.
“Stāsts jau nav par atkritumiem. Stāsts ir par mūsu uzvedības maiņu un par to, kas notiek mūsu galvās un sirdīs. Kā to mainīt, kas ir pašlaik? Principā, lai mainītu uzvedību, ir vajadzīgas divas lietas – sirds un saprāts. Tas nozīmē kampaņu veidā likt manīt un saprast, kas jādara,” vērtē RNP valdes priekšsēdētājs Māris Ozoliņš. Viņa ieskatā, kampaņas ir nepieciešamas, bet vajadzīgi papildu motivējoši mehānismi.
Savukārt kampaņas “Uzliec brūno” vēstnese Kristīne Virsnīte izceļ, ka BIO atkritumu šķirošana izveido pieradumu un nesagādā grūtības: “Tas tiešām nav sarežģīti, tā nav augstākā matemātika vai kosmosa zinātne. Mums nav jāapgūst jauna profesija, vienkārši nedaudz jāizmaina savi ieradumi. Es ticu, ka mums katram ir mājās bļoda vai katls. Tas, ko mēs varam darīt – gatavojot ēdienu, nomizot, piemēram, kartupeļus vai gurķus un pēc tam ar šo bļodu aiziet uz BIO konteineru. Tas patiesībā ir tik elementāri.”
Pērn atkritumu poligonā “Getliņi” tika nodoti 255 000 tonnu nešķirotu sadzīves atkritumu. Kopumā poligonā aizvadītajā gadā nonākuši 410 000 tonnu atkritumu, no tiem 52% tika apglabāti “Getliņos”.
Ņemot vērā, ka Eiropas Padomes direktīva paredz no 2035. gada poligonos apglabāt tikai 10% no visiem radītajiem sadzīves atkritumiem, “Getliņi EKO” norāda uz iedzīvotāju paradumu maiņas nozīmi, kas var būt izšķiroši šo mērķu sasniegšanā.
