"Nordea": Būvniecības nozare sabremzējusies, un gaidāma konkurences saasināšanās
Būvniecības izaugsmes temps aizvadītajā gadā būtiski samazinājās, atsevišķos segmentos uzrādot ievērojamu kritumu. Būvniecības nozares dati ieskicē nozares sabremzēšanās tendences un ir signāls sagaidāmajiem izaicinājumiem 2016.gadā - mazam pasūtījumu apjomam un saasinātai konkurencei, uzskata "Nordea" bankas Lielo uzņēmumu departamenta vadītāja vietnieks Latvijā Jānis Zagorskis.
Jaunākie pieejamie 2015.gada deviņu mēnešu dati uzrāda vairs tikai 1% pieaugumu pret attiecīgo periodu gadu iepriekš, tai skaitā inženierbūvju būvniecības apjoms pieauga par 9,6%, bet ēku būvniecības - samazinājās par 6,4%.
Būvniecības nozarē 2015.gadu varētu raksturot kā turpinājumu pārejas periodam, kas aizsākās gadu iepriekš un saistīts ar ES fondu jaunā budžeta plānošanas cikla līdzekļu apguves sākšanu, kā arī nozares dalībnieku apņemšanos veikt nepieciešamos "mājas darbus" nozares sakārtošanai kvalitātes, drošības un uzraudzības jomā, skaidro Zagorskis.
"Papildu piesardzību nākotnes prognozēm vieš fakts, ka 2015.gadā ir pabeigta un nodota ekspluatācijā virkne lielu publisko būvniecības objektu - ostu un dzelzceļa infrastruktūrā, ceļu būvniecībā, ēku būvniecībā - un šo projektu apjomi nozares datos nākotnē vairs neparādīsies. To vietā jaunu, apjomos līdzvērtīgu objektu pasūtījumu skaits ir ievērojami samazinājies, kur viens no būtiskākajiem iemesliem ir publisko pasūtītāju kavēšanās ar ES fondu atbalsta projektu laicīgu sagatavošanu. Rezultātā projektu īstenošana un pieejamo fondu ieplūšana nozarē tiek atlikta uz vēlākiem periodiem. Jau šobrīd redzams, ka virknes 2015.gadā un 2016.gadā plānoto projektu īstenošana ir pārcelta uz 2016.gada otro pusi un 2017.gadu," saka "Nordea" eksperts.
Zagorskis norāda, ka šo faktoru rezultātā tirgus pieprasījums pēc būvniecības pakalpojumiem 2016.gadā būs acīmredzami mazāks nekā Latvijā pieejamās būvniecības jaudas, nespējot nodrošināt būvniekiem nepieciešamo darbu apjomu, kas savukārt likumsakarīgi saasinās jau šobrīd pastāvošo aso konkurenci un, iespējams, atsauksies uz būvniecības pakalpojumu cenu kritumu. Attīstoties šādam scenārijam, tas var novest pie vājāko nozares spēlētāju nespējas izturēt konkurenci, neizslēdzot atsevišķus bankrotus.
Runājot par privātajiem pasūtītājiem, banka atzīst, ka to īpatsvars pēdējos gados nepārsniedz 25-30%, kas ir nepietiekoši, lai izbalansētu svārstīgo publiskā sektora pasūtījumu. Tomēr tieši šis gads varētu būt izdevīgākais brīdis privātam pasūtītājam sākt iecerēto projekta realizāciju - brīvo būvniecības jaudu dēļ, attiecīgi iegūstot labāku cenu, uzskata eksperts.
"Būvniecības sektors Latvijā iezīmējas ar divām raksturīgām "nacionālām īpatnībām". Pirmā no tām ir nozares atkarība no publiskā sektora pasūtījumiem, kuri daudzos gadījumos tiek realizēti ar ES fondu atbalstu. Otrs faktors ir nestabilais pieprasījums pēc būvniecības pakalpojumiem, kā rezultātā būvnieki nevar prognozēt un sabalansēt jaudas, nodrošināt speciālistus, rezultātā projekti tiek atlikti, tiek apstrīdēti, to realizācija ievelkas. Veidojas cenu disproporcija augsta un zema pieprasījuma punktos. Nozīmīga kļūst valsts loma nolūkā nodrošināt godīgu konkurenci, izslēgt no pasūtījumiem nodokļu nemaksātājus, kuri kropļo godīgu konkurenci," skaidro Zagorskis.
"Tomēr, neraugoties uz tirgus izaicinājumiem, atskatoties uz iepriekšējo 10 gadu periodā paveikto, ir jāatzīmē Latvijas būvnieku spēja pārvarēt krīzes periodus. Ir īstenoti lieli, sarežģīti un arhitektoniski skaisti projekti, kvalitatīvi un noteiktajos termiņos. Tādu kļūst arvien vairāk. Neskatoties uz paredzamo ļoti sarežģīto 2016.gadu būvniecības nozarē, iespējams, tieši šogad tiks radīts vēl kāds lielisks būvniecības objekts," norāda Zagorskis.
LETA
Foto: Erich Ferdinand/Flickr.com
