Norisinās arheoloģiskie darbi pie Rīgas pils
Veicot arheoloģisko uzraudzību Rīgas pils lietus ūdens novadīšanas sistēmas būvdarbu zonā tika atklāts neskarts kultūrslānis gan pie Horna bastiona mūra, gan priekšpils. Šobrīd Latvijas Nacionālā vēstures muzeja arheologi veic arheoloģisko izpēti, lai noskaidrotu atradumu veidu, kultūrvēsturisko nozīmi un iespējamo ietekmi uz VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) īstenoto lietus ūdens novadīšanas sistēmas izveides projektu. Plānots, ka arheoloģiskā izpēte noslēgsies līdz aprīļa beigām, taču tās rezultāti būs zināmi pēc atrasto liecību dziļākas izpētes.
“VNĪ ar lielu atbildību izturas pret ikkatru īstenoto projektu. Veicot būvdarbus Vecrīgā īpaša nozīme ir arheoloģiskajai uzraudzībai un vēsturisko vērtību savlaicīgai atklāšanai, novērtēšanai un saglabāšanai iespējami lielākā apjomā un augstākajā kvalitātē. Varam lepoties ar mūsu sadarbības partneriem, kuri savu darbu veic atbildīgi, tādējādi nodrošinot vēsturisko vērtību dokumentēšanu un saglabāšanu. Ar nepacietību gaidām arheoloģisko darbu noslēgumu, lai uzzinātu kādu vēstures lappusi par Rīgu atklāsim šoreiz,” atklāj VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.
Veicot arheoloģisko uzraudzību būvdarbu zonā, tika konstatēts, ka zemes rakšanas darbus nepieciešams apturēt. Teju divu metru dziļumā zem mūsdienu zemes līmeņa atklājās neskarts (netraucēts) kultūrslānis, ko veido tumša zeme ar koksnes paliekām, dzīvnieku kauliem, trauku lauskām. Uzsākot arheoloģisko izpēti vēl nebija skaidrs atraduma veids, apjoms un nozīme. Lai gan izpētes darbi vēl turpinās, šobrīd noskaidrojies, ka priekšpils zonā iespējams atrasta vēsturiskā Rīgas pils zirgu staļļa grīda.
“Pie Horna bastiona, 11. novembra krastmalā, atklāts zviedru valdīšanas laika bastiona sienas posms. Tas mūrēts no skaldītiem dolomīta bluķiem, kas izkārtoti mūrim gar sānu malām, bet mūra vidusdaļa pildīta ar akmeņiem kaļķu javā. Sienas biezums 1,7 metri. Horna bastions ierīkots 17. gadsimta otrajā pusē, bet 18. gadsimtā tas savienots ar pilsētas nocietinājumiem, izveidojot vienotu aizsardzības līniju. Rīgas nocietinājumu sistēma pastāvēja līdz 1857. gadam, kad tika atļauts nojaukt aizsargsienas. Savukārt Pils laukumā arheoloģiskā izpēte tiek veikta pirmo reizi. Viduslaikos šeit atradusies priekšpils teritorija, kas bijusi apbūvēta. No pilsētas to norobežoja aizsarggrāvis un aizsargsiena. 17.gs. priekšpils daļa iekļauta plašākā nocietinājumu sistēmā, kas nojaukta 18.gs., aizberot arī aizsarggrāvi. Līdz 1780. gadam, kad ierīkoja laukumu, teritorija bija sadalīta gruntsgabalos. Šobrīd pētītajā laukuma daļā konstatētas 17.-18.gs. koka apbūves liecības ar intensīvu kultūrslāni un atradumiem, kuru vidū dominē zirglietas un militāra rakstura priekšmeti.” stāsta arheoloģiskās izpētes vadītājs Vitolds Muižnieks.
Projekta ietvaros paredzēts pārbūvēt lietus kanalizācijas tīklus, ūdensapgādes un sadzīves kanalizācijas tīklus, lai novērstu ūdens ietekmi uz pils mūriem, savukārt kastelas dienvidu fasādē - uzstādīt apgaismojumu un informācijas stendu.
Projektu plānots īstenot līdz 2025. gada vasaras beigām. Finansējumu, kopumā 1,69 miljonu eiro apmērā (ar PVN), piesaistījusi Kultūras ministrija, ieguldot ERAF līdzekļus 5.1.1.5. pasākuma “Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus” ietvaros, kā arī valsts budžeta līdzekļiem. Piesakot projektu ERAF līdzfinansējumam tika iesniegta visa projekta dokumentācija, norādot veicamos darbus, kas ir ietverti ar būvkomersantu noslēgtajā līgumā.
