Nozares krahs vai atsperšanās pirms nākamā lēciena?
2007. gada sākums - bums! Līdz 2007. gada sākumam bija strauja būvniecības nozares izaugsme. Pat pārāk strauja. Būvdarbu pasūtītājiem nācās gaidīt rindā, kad kāds būvniecības uzņēmums uzsāks celtniecības darbus. Šo periodu raksturo celtnieku izteiciens: "Mēs izvēlamies, ko būvēt, nevis pasūtītāji". Celtniecības jaudu trūkuma dēļ par tipisku kļuva celtniecības termiņu kavēšana, nokavēta tika Dienvidu pakava, Baložu namu, Podnieku un daudzu citu jauno projektu pabeigšana, ko pavadīja būvizmaksu sadārdzināšanās. Rezultātā dažu objektu uzcelšana par sākotnējās tāmēs paredzētajiem līdzekļiem vairs nebija iespējama. Pietrūka ne tikai celtniecības jaudu, bet arī būvmateriālu – cements, keramzītbetona bloki, pat santehnikas detaļas kļuva par deficītu. Būvniecības nozares straujās izaugsmes periodā jaudas centās kāpināt visi – celtniecības uzņēmumi un arī būvmateriālu ražotāji. Labvēlīga tirgus situācija veicina jaunu būvmateriālu ražošanas uzņēmumu veidošanos, taču būvmateriālu ražotāji nevar palielināt jaudas dažās dienās, tam vajadzīgas būtiskas investīcijas, nozīmīga ražotņu celtniecība un dārga iekārtu uzstādīšana. Jau 2007. gada sākumā portāls abc.lv izteica bažas, vai būvmateriālu ražošanas jaudu paplašināšana nav pārāk riskanta. (Skatīt 2007. gada jūnijā tapušos rakstus Par materiālu deficītu un Par keramzītbetona bloku jaunajām ražotnēm) 2007. gada beigas - apjukums 2007. gada vidū sāka izpausties Kalvīša valdības inicētā inflācijas apkarošanas plāna, kuru būvnieki iesaukuši par ekonomikas destabilizācijas plānu, sekas. Pirmie pieprasījuma apjoma mazināšanos izjuta tie nozares uzņēmumi, kas iesaistīti būvniecības sākuma posmos – arhitekti, zemes darbu veicēji un ārējo komunikāciju ierīkotāji. Tomēr nevar viennozīmīgi apgalvot, ka situācija kļuvusi kritiska, jo vēl joprojām ir jārealizē iesāktie projekti. Tomēr konkurences saasināšanās uzņēmējiem nekad nešķiet komfortabla – jo nākas cīnīties par pasūtījumiem, un samazinās peļņa. Būvmateriālu ražotāji, plānojot ražošanas jaudas, rēķinājās, ka pieprasījums turpinās augt pašreizējos tempos. Sastopoties ne tikai ar būvniecības pieaugumu aprimšanu, bet pat kritumu, ražotāju aprindās iestājies tāds kā apjukums - jaunās ražošanas jaudas netiek pilnībā noslogotas. Vairāki būvmateriālu ražotāji jau ziņojuši par grūtībām. Īpaši asa situācija ir betona javas un betona izstrādājumu ražošanā, kur 2007. gadā ir trīskāršojies lielo ražotāju skaits, sasniedzot 50. Varbūt tā ir tikai dabiska atlase? Varbūt ražotāju vienkārši bija saviesies pārāk daudz un to produkcijai pat vislabākajā situācijā Latvijas tirgū nebūtu noieta? Tādā gadījumā par šīm grūtībām vispār nebūtu jāuztraucas un ne par kādu būvniecības krīzi nebūtu jārunā...
2008. gada sākums - nogaidīšana Būvniecības nozares nākotnes izredzes visvairāk ietekmēs nekustamā īpašuma tirgus attīstība. Kaut arī pašlaik nekustamā īpašuma tirdzniecībā iestājusies stagnācija (to medijos atzīmējuši vairāku vadošu nekustamā īpašuma tirdzniecības kompāniju pārstāvji, piemēram, Arco padomes priekšsēdētājs Viktors Savins). Stagnācija izskaidrojama ar grūti iegūstamiem kredītiem un pircēju pārliecības trūkumu. Tomēr arī tirgus attīstības iespējas joprojām ir lielas. Neizsmeltās izaugsmes iespējas nosaka iedzīvotāju ienākumu līmeņa augšana, kas saglabājas joprojām. 2008. gadā pircēji kredīta maksājumiem var atvēlēt vairāk naudas nekā 2007. gadā vai 2006., tomēr tagad kredītu saņemt ir grūtāk. Grūtības kredīta saņemšanā izraisa ne tikai inflācijas apkarošanas plāns, bet arī apšaubāmi vairāku Latvijas banku mātes uzņēmumu analītiķu ieteikumi, kas izdarīti Amerikas nekustamo īpašumu krīzes rezultātā. Analītiķi iesaka atturēties no hipotekāro kredīti izsniegšanas. Taču nav pareizi salīdzināt Latvijas nekustamā īpašuma tirgu ar ASV, jo Latvijā vēl joprojām ir sagaidāma algu augšana, izlīdzinoties ar atalgojumu citās Eiropas Savienības valstīs, kas garantēs mājsaimniecību ienākumu augumu un spēju maksāt kredītus. Kaut arī būvnieki ir samērā labi atalgota profesija Latvijā, tā joprojām ir zemāk atalgota nekā citās Eiropas Savienības valstīs un Amerikas Savienotajās valstīs, kas var veicināt turpmāku būvizmaksu kāpumu. Vairāk par prognozējamo būvizmaksu kāpumu lasīt šeit! Joprojām saglabājas ievērojams dzīvojamo platību deficīts, piemēram, Rīgā uz vienu iedzīvotāju ir trīs reizes mazāk dzīvojamās platībās nekā tas ir Stokholmā. Kaut arī nekustamo īpašumu tirgus stagnācija var vēl turpināties dažus mēnešus, sagaidāms, ka tuvāko gadu laikā būs atkal cenu kāpums, kas atdzīvinās dzīvokļu būvniecību un būvniecības nozari kopumā. Ka situācija nav dramatiska, liecina kautr vai tas, ka daļa būvniecības kompāniju arī šajos sarežģītajos apstākļos spējusi virzīties uz augšu, kā, piemēram, celtniecības gigants Merks, kura apgrozījums pērn pieaudzis par 37%. Autors: Ingars Liepiņš {ABC_POLL ID=nozares_krahs}
