Palīgēkas, pirtis, saunas
Palīgēkas ir pie dzīvojamām mājām un nedzīvojamām ēkām uzbūvētas ēkas, kas pilda konkrētas funkcijas. Palīgēkas ir vairākstāvu saimniecības ēkas, mazēkas, kā arī individuālās garāžas, šķūņi, siltumnīcas, pagrabi, nojumes, tualetes u.tml. ēkas. Palīgēkas papildina vai nodrošina atsevišķas dzīvojamās mājas funkcijas.
Ja tiek būvēta jauna dzīvojamā māja, visbiežāk no palīgēkām izvēlas pirti, saimniecības ēku un malkas šķūni, atsevišķi stāvošu pagrabu, nereti atsevišķu viesu namiņu vai arī to apvieno ar pirti. Ēkas tiek izvietoti salīdzinoši attālu viena no otras, tomēr ērtā un praktiskā attālumā, lai malka vai kādi citi priekšmeti, kas atrodas šajās ēkās, nebūt tālu jānes. Ja pirts jau sākotnēji iecerēta kā atpūtas vieta, to mēdz būvēt tālu no dzīvojamās mājas, lai atpūtnieku radītie trokšņi netraucētu saimniekus dzīvojamā mājā. Pirti ir ērti apvienot ar citiem atpūtas elementiem – viesu māju, atpūtas vietu ar kamīnu, pergolu.
Palīgēkas mēdz būvēt no koka, jo šādu konstrukciju veidošana neliela izmēra ēkām ir samērā vienkārša, turklāt darbus var veikt patstāvīgi. Koka ēkas arī labi iekļaujas kopējā ainavā.
Pie palīgēkām pieskaitāmi arī ziemas dārzi, kas ir viscaur stikloti arhitektūras elementi. Caurspīdīgums paplašina telpas robežas, vienlaikus norobežojot no nelabvēlīgiem ārējiem apstākļiem. Ziemas dārzu var piebūvēt pie mājas vai atstāt brīvi stāvošu dārzā kā lapeni. Ziemas dārza konstrukcijas tiek izgatavotas no tērauda, alumīnija vai koka, bet sienas un jumts tiek veidots no īpaši izturīga stikla. Ziemas dārzam var būt dažādas funkcijas, no kā arī mainās šīs būves nosaukums.
Pirtis un saunas
Pirts ir telpa vai būve, kas paredzēta cilvēka ķermeņa mazgāšanai (tīrīšanai) ar vienlaicīgu vai pamīšus ūdens un karsta gaisa vai tvaika iedarbību.
Pēc konstrukcijas pirtis var iedalīt četros pamatveidos, atkarībā no pērtuves telpas gaisa temperatūras un mitruma:
- sausā gaisa pirts – temp. 90 – 110° C, mitrums 5% – 10%; praktizē arī – temp. 120 – 140° C, mitrums 5% – 10%;
- mitrā gaisa pirts - temp. 75 – 90° C, mitrums 20 – 35%;
- tvaika pirts - temp. 45 – 65° C, mitrums 40% – 65%; praktizē arī – temp. 65° C, mitrums 65%; praktizē arī – temp. 70° C, mitrums 65%;
- tvaika (ūdens) pirts - temp. 40 – 45° C, mitrums 100%.
Ieeju pirtī ieteicams veidot no dienvidu puses, kas atvieglos tās izmantošanu, piemēram, ziemas laikā dienvidu pusē ir mazāk sniega kupenu, un tās ātrāk kūst. Logus labāk būvēt no rietumu vai dienvidrietumu puses, jo pirtis pārsvarā kurina vakaros un vakara saules stari spēs iekļūt telpā caur logiem. Parasti pirtis tiek būvētas no koka baļķiem.
Pirts izvietojumu piemājas teritorijā ietekmē tās ieplānotā konstrukcija. Slapjo pirti no mājas un citām piemājas ēkām ieteicams būvēt ne mazāk kā 12 metru attālumā. Ideāla pirts vieta ir ūdens tuvumā, piemēram, pie dīķa. Taču attālumam no ūdens jābūt apmēram 15 – 30 metri, tādējādi samazinot plūdu draudus. Pirtī izmantotais ūdens nedrīkst nokļūt dīķī un to piesārņot. Tāpat vēlams, lai pirts atrastos tālāk no ceļa, klusā, nomaļā vietā, kas no garāmgājējiem norobežota ar kokiem, saimniecības ēkām vai žogu.
Arī sausās pirtis ieteicams būvēt tālāk no citām celtnēm. Atšķirībā no slapjajām pirtīm, kurinot krāsni, dūmi nenonāk pirts telpā, bet tiek ievadīti skurstenī. Pirti ir iespējams kurināt apmeklējuma laikā, nodrošinot neierobežotu pirts darbības laiku. Pirts tehniskais izpildījums var būt dažāds, tas atkarīgs no mērķa, ko vēlams sasniegt. Tās var apvienot ar dārza mājiņām vai vasaras virtuvi, kas ļaus ietaupīt būvmateriālus un būvlaukumu, kā arī būs diezgan ērta lietošana. Tāpat šāda veida apvienošana atvieglo elektroapgādi, ūdens apgādi, kanalizācijas darbību.
