Par energoefektīvāko industriālo ēku atzīta "Dinex Latvia" ražotne

Nolūkā veicināt labo praksi ēku energoefektivātes jomā, Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un žurnāls "Latvijas Būvniecība" 2012.gada martā izsludināja konkursu "Energoefektīvākā ēka Latvijā 2011".

Konkursa "Energoefektīvākā ēka Latvijā 2011" laureāti – 1.vietas ieguvēji:
* "Energoefektīvākā sabiedriskā ēka Latvijā 2011" – Alojas biznesa centrs, Rīga, Kr.Valdemāra iela 62;
* "Energoefektīvākā industriālā ēka 2011" – SIA "Dinex Latvia", Ozolnieku novads, Raubēni, Rubeņu ceļš 58;
* "Energoefektīvākā vienģimenes ēka Latvijā 2011" – "Daugaviņas", Tīnūžu pagasts, Ikšķiles novads.

Tā kā nominācijā "Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka 2011" pretendentiem uz uzvaru bija līdzīgs punktu skaits un nebija izteikta līdera, tad pirmā vieta šogad netika piešķirta. Žūrija piešķīra divas 2. vietas – daudzdzīvokļu dzīvojamai ēkai Saldū, Nākotnes ielā 5, un daudzdzīvokļu ēkai Rīgā, Biķernieku ielā 160.

Konkursa laureāti balvā saņēma dāvanu kartes 100 latu vērtībā no Latvijas stādu audzētavām, izņemot laureātus nominācijā "Energoefektīvākā vienģimenes ēka 2011", kuri saņēma dāvanu kartes 100 latu vērtībā no interjera salona "Siena".

Konkursa žūrijas komisija vienlaikus lēma izteikt atzinību Jaunatnes un bērnu iniciatīvas un jaunrades centram "Ventspils Jaunrades nams" (Ventspilī, Maiznieku ielā 11) par energoefektīvu risinājumu ieviešanu vēsturisku ēku rekonstrukcijā.

"Ideja par energoefektīvu dzīvošanu un uzņēmējdarbību Latvijā kļūst arvien populārāka un izplatītāka. Katrs esošais projekts kalpo par pozitīvu piemēru nākamajam un cilvēki arvien vairāk saprot un apzinās, ka vislētākā enerģija ir tā, ko mēs nepatērējam, un attiecīgi, par kuru nemaksājam! Energoefektivitāte un produktivitāte ir vēl mūsu līdz galam neizmantotās iespējas celt konkurētspēju, lai ne vien turpinātu ekonomikas atkopšanos, bet arī liktu spēcīgus pamatus ekonomikas izrāvienam," uzsver Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs uzsver: "Energoefektivitātes pasākumi vienlaicīgi ar vides ieguvumiem sniedz nozīmīgu ieguldījumu mums pieejamo resursu pārdomātā un ekonomiskā patēriņā. Esmu gandarīts, ka VARAM kopā ar EM ir izdevies izveidot konkrētas programmas, kas iedrošina ne tikai uzņēmumus, bet arī mājsaimniecības atbildīgi izturēties, izmantojot pieejamos resursus".

Žurnāla "Latvijas Būvniecība" galvenā redaktore Agrita Lūse: "Ieinteresētība energoefektīvos ēku būvrisinājumos Latvijā pieaug ar katru gadu, aptverot plašu pasūtītāju loku – būvuzņēmumus, privātpersonas, dzīvokļu īpašnieku sabiedrības, apsaimniekotājus. No vienas puses energoefektivitāte saistāma ar globālām vērtībām kā ekodomāšana un pasaules resursu patēriņa samazinājums, no otras puses – tas ir pragmatisks pasākums, kas ļauj ekonomēt finanses ēkas lietošanas laikā. Konkursa laikā tika identificēti gan izcili labas prakses piemēri, gan arī risinājumi, kuri varētu būt veiksmīgāki. Mums jātiecas uz labo praksi, saprotot energoefektivitāti ne tikai kā vienkāršu siltināšanu, bet pasākumu kompleksu, kur vienlīdz svarīga loma atvēlēta materiāliem, būvsistēmu risinājumiem un arhitektoniskajai izteiksmībai."

Konkurss "Energoefektīvākā ēka Latvijā 2011" notika laika posmā no šī gada 26. marta līdz 18. maijam. Konkursa ietvaros kopumā tika saņemts 41 pieteikums (pielikums Nr.2). Konkursa nolikums tika sagatavots kopā ar informatīvās kampaņas "Dzīvo siltāk" sadarbības partneriem – Latvijas Būvinženieru savienību, Latvijas Būvnieku asociāciju, Latvijas Arhitektu savienību, Latvijas Būvmateriālu tirgotāju asociāciju, Latvijas Namu pārvaldnieku un apsaimniekotāju asociāciju, Latvijas Inženierkonsultantu asociāciju, Tehnisko ekspertu asociāciju, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienību, Latvijas logu un durvju ražotāju asociāciju, Būvmateriālu ražotāju asociāciju, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomi, Kurzemes reģionālo enerģētikas un attīstības aģentūru, kā arī Rīgas Tehnisko universitāti. Konkursa atbalstītāji ir "Profine", SIA "Paroc", SIA "Saint Gobain Celtniecības produkti", SIA "Tenapors" un SIA "Aeroc".

Konkurss "Energoefektīvākā ēka Latvijā 2011" notika Eiropas Savienības ilgtspējīgas enerģētikas nedēļas ietvaros, kuras laikā no 18. līdz 22.jūnijam Latvijā notiks vēl 6 pasākumi Rīgā un Salaspilī. ES Ilgtspējīgas enerģijas nedēļas pasākumi, kas veicina energoefektivitāti un atjaunojamos enerģijas avotus, notiks 30 valstīs. Sīkāka informācija http://eusew.eu.

Konkursa "Energoefektīvākā ēka Latvijā 2011" laureāti
Konkursa "Energoefektīvākā ēka Latvijā 2011" galvenais vērtēšanas kritērijs bija sasniegtais kopējais siltumenerģijas patēriņš apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Šie ir galvenie rādītāji, kas atspoguļo ēkas energoefektivitāti. Kā sekundārie kritēriji tika izvirzīti ventilācijas sistēmas risinājumi, būvniecības ilgtspējīgie risinājumi un kvalitāte, zaļā iepirkuma principu piemērošana būvdarbos un arhitektoniskā kvalitāte.

"Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2011"
Tā kā nominācijā "Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka 2011" pretendentiem uz uzvaru bija līdzīgs punktu skaits un nebija izteikta līdera, tad pirmā vieta šogad netika piešķirta, un žūrija piešķīra divas 2.vietas.

2.vieta – daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka Saldū, Nākotnes ielā 5
Piecstāvu paneļu ēka ir nodota ekspluatācijā 1980.gadā. Ēkā ir 42 dzīvokļi ar aprēķina platību 2474,2 m2. Ēkas renovācija tika veikta 2011.gadā. Lai uzlabotu ēkas tehnisko stāvokli, tika veikta ārējo norobežojošo konstrukciju, pagraba un bēniņu pārsegumu siltināšana, logu un durvju nomaiņa koplietošanas telpās, siltumapgādes sistēmas renovācija, tika iztīrītas ventilācijas šahtas un jumta ventilācijas izvadcaurulēm uzstādīti gaisa nosūces deflektori, kā arī izremontētas kāpņu telpas. Projekta īstenošanas izmaksas bija 149 322,42 lati un piesaistītais ERAF līdzfinansējuma apjoms bija 91 507,45 lati. 2011./2012.g.apkures sezonā vidējais siltumenerģijas patēriņš bija 36,47 kWh/m2. Projekta autors - Līga Muižarāja, būvuzņēmēji - SIA "Aksīte", SIA "Mītavas statuss". Mājas apsaimniekotājs ir DzĪB "Nākotnes 5".

2.vieta – daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka Rīgā, Biķernieku ielā 160
Dzīvojamo māju kompleksa būvniecība tika uzsākta 2007.gada novembrī un pirmie četri kompleksa korpusi tika nodoti ekspluatācijā 2009.gada februārī. Būvniecības darbi turpinājās 2010. un 2011.gadā, kad ekspluatācija tika nodoti vēl četri korpusi. Ēka ir būvēta no saliekamajiem dzelzsbetona paneļiem, kas siltināti no ārpuses ar akmens vates lamelēm. Ēkās ir divcauruļu apkures sistēma. Vidējais siltumenerģijas patēriņš mēnesī 2011./2012.g. apkures sezonā bija 44,83 kWh/m2. Projekta autors ir SIA "Sestais Stils", projekta attīstītājs ir SIA "NCC Housing " un būvuzņēmējs SIA "NCC Konstrukcija ".

3.vieta – daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka Valmierā, Gaides ielā 1
Daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka nodota ekspluatācijā 1992.gadā. Tajā ir 25 dzīvokļi ar kopējo platību 2287.10 m2. Ēkai tika veikta ārējo norobežojošo konstrukciju, bēniņu un pagraba pārseguma siltināšana, apkures sistēmas atjaunošana un cauruļvadu izolācijas atjaunošana pagrabā, durvju bloku nomaiņa. Renovācijas ietvaros arī atjaunota karstā ūdens sagatavošanas sistēma, tīrīta ventilācijas šahta, veikts kāpņu telpas kosmētiskais remonts un ēkas apmales (cokola daļas) siltināšana. Ēkas renovācijas darbi tika veikti 2011.gadā un piesaistītais ERAF līdzfinansējuma apjoms bija 27 756,11 lati. Kopējās projekta izmaksas - Ls 85 305,75. Vidējais siltumenerģijas patēriņš ēkā 2011./2012.gada apkures sezonā bija 45,49 kWh/m2. Mājas apsaimniekotājs ir SIA "Valmieras namsaimnieks", projekta autors – SIA "A&A Projekts" un būvuzņēmējs SIA "Sanart".

"Energoefektīvākā sabiedriskā ēka Latvijā 2011"
1.vieta - Alojas Biznesa centrs Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 62
Alojas Biznesa centrs ir A klases biroju ēka, kas būvēta 2009.gadā. Ēkas kopējā platība ir 16 000 m², no tiem apkurināmā platība ir 9924 m2. Ēkai ir 6 stāvi virs zemes un autostāvvieta trijos stāvos zem zemes. Ēka projektēta kā karkasa tipa ēka ar dzelzsbetona kolonnām un monolītiem dzelzsbetona pārsegumiem. Kāpņu telpu sienas ir monolītā dzelzsbetona, kāpņu laidi un laukumi - no saliekamā dzelzsbetona. Pašnesošo un ārējo sienu aizpildījums ir izbūvēts no vieglbetona blokiem, kas siltināti ar minerālvati. Starpsienu konstrukcijas – krāsotas alumīnija profilu sistēmas ar stiklojumu un paneļiem ar akustisku pildījumu. Ēkai ir vispārējas apmaiņas ventilācijas sistēmas, izmantojot gaisa rekuperāciju un paredzot centralizētu gaisa mitrināšanu, biroju telpās izmantojot "ūdens caurplūdes" mitrināšanas sistēmu. Ieguldījumi ēkas būvniecībā ir apmēram 20 milj. Eiro. Vidējais siltumenerģijas patēriņš ēkā 2011./2012.gada apkures sezonā bija 42,61 kWh/m2. Projekta autors ir Visvaldis Sarma (SIA "Sarma&Norde") un būvuzņēmējs SIA "BCC Company" (pašlaik – SIA "LNK Industries"). Ēkas apsaimniekotājs ir SIA "Alojas Biznesa centrs".

2.vieta - Liepājas pašvaldības policija Liepājā, Jelgavas ielā 48
Liepājas pašvaldības policijas ēka ir būvēta 1974.gadā un renovācijas darbi noslēdzās 2011.gada pavasarī. Šīs divstāvu silikāta ķieģeļu mūra ēkas kopējā platība ir 991.9 m2. Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, tika nosiltinātas ēkas ārējās norobežojošās konstrukcijas. Uz ēkas jumta ir uzstādīti seši saules kolektori, kas nodrošina karstā ūdens apgādi un piesaisti apkures sistēmai, kā arī jau iepriekš ēkas pagrabstāva mikroklimata nodrošināšanai tika uzstādīta ventilācijas iekārta ar rekuperācijas funkciju. Vidējais koriģētais siltumenerģijas patēriņš ēkā 2011./2012.gada apkures sezonā bija 47,24 kWh/m2. Projekta īstenošanas kopējās izmaksas bija 50 579 lati un piesaistītais Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) līdzfinansējuma apjoms bija 40 292 lati. Ņemot vērā pašvaldības policijas darba specifiku, ēkas darba laiks ir 24 stundas diennaktī. Projekta autors ir Agita Lieģe, SIA "A Projekts" un būvuzņēmējs SIA "Kurzemes krāsas". Ēkas apsaimniekotājs ir Liepājas pilsētas pašvaldības policija.

3.vieta – Rīgas Industriālais Parks Rīgā, A.Deglava ielā 120G
Rīgas Industriālā Parka ēka ir nodota ekspluatācijā 2009.gadā. Šīs trīs stāvu ēkas kopējā platība ir 9 929,8 m2. Būves ārsienas veidotas no vieglbetona un nosiltinātas ar akmens vati, bet pārsegums ir no dzelzsbetona paneļa. Lai nodrošinātu komfortablu temperatūru, ēkā ir uzstādīts termoregulators, kas atbilstoši āra temperatūrai, automātiski regulē siltuma pievadi telpās, kā arī katrs radiators ir aprīkots ar regulēšanas mehānismu, kas ļauj biroja darbiniekiem regulēt gaisa temperatūru atbilstoši savām vēlmēm. Lai nodrošinātu atbilstošu ēkas mikroklimatu, ventilācijas sistēma ir ar rekuperāciju. Vidējais siltumenerģijas patēriņš ēkā 2011./2012.gada apkures sezonā bija 57,18 kWh/m2. Projekta īstenošanas izmaksas 4 900 000 latu. Ēkas apsaimniekotājs ir SIA "Rīgas Industriālais Parks". Ēkas projekta autors ir SIA "Eja", bet būvuzņēmējs ir SIA "Rīgas Industriālais Parks".

"Energoefektīvākā industriālā ēka Latvijā 2011"
1.vieta - SIA "Dinex Latvia" Ozolnieku novadā, Raubēnos, Rubeņu ceļš 58
SIA "Dinex Latvia" ražošanas ēka tika nodota ekspluatācijā 1977.gadā. Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, tika nosiltinātas norobežojošās sienas, nomainīti logi, veikta siltummezgla regulēšana. Ēkā tika uzstādīta ventilācijas sistēma ar rekuperāciju un daļa apkures jaudas pēc renovācijas tiek nodrošināta no gaisa rekuperācijas. Ventilācijas sistēmā, kas nosūc gaisu no metināšanas kabīnēm, tika uzstādīti filtri, kas attīra gaisu 98% robežās, attīrīto gaisu recirkulējot atpakaļ ēkā. Elektrotīklos veikti reaktīvās jaudas koeficientu uzlabojošie pasākumi – reaktīvās enerģijas kompensējošo iekārtu un harmonisko traucējumu filtru uzstādīšana. Vidējais siltumenerģijas patēriņš ēkā 2011./2012.gada apkures sezonā bija 23,9 kWh/m2. Projekta īstenošanas izmaksas ir 305 613,92 lati un piesaistītais KPFI līdzfinansējuma apjoms bija 137 526, 26 lati. Ēkas apsaimniekotājs ir SIA "Dinex Latvia", projekta autore Anda Kursiša (SIA "Virtu") un būvuzņēmējs SIA "NCC Konstrukcija".

2.vieta - SIA "Valmiera Andren" Valmierā, Cempu ielā 23
SIA "Valmiera Andren" apsaimniekotā ēka ir celta 1980.gadā. Kaut arī daļēji ēka bija siltināta 2009.gadā, tās norobežojošo konstrukciju īpašības nebija atbilstošas LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika". Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, tika veikta ārsienu un jumta pārsegumu siltināšana, nomainīti logi un ārdurvis. Tā kā ēkas 4.stāvs un izbūve 5.stāvā netika izmantoti, tika veikta šo stāvu demontāža. Renovācijas laikā veikta arī ventilācijas sistēmas rekonstrukcija – uzstādīta ventilācijas sistēma ar rekuperāciju. Vidējais siltumenerģijas patēriņš ēkā 2011./2012.gada apkures sezonā bija 94,39 kWh/m2. Projekta kopējās izmaksas bija 251 751,95 lati un piesaistītais KPFI līdzfinansējuma apjoms bija 102 435,69 lati. Projekta autorebija Anda Kursiša (SIA "Virtu") un būvuzņēmējs bija SIA "SCO Centrs".

Nominācija "Energoefektīvākā vienģimenes ēka"
1.vieta – vienģimenes ēka "Daugaviņas" Ikšķiles novada Tīnūžos
Divstāvu vienģimenes ēka ekspluatācijā tika nodota 2011.gadā. Ēkas kopējā platība ir 158,5 m2 un apkurināmā platība ir 98,5 m2. Ēkas pamatos ir dzelzsbetona plātne ar XPS izolāciju. Ēka ir būvēta no dubulta koka karkasa konstrukcijām un sienās un jumtos ir akmensvates un celulozes izolācija. Ēkā ir iebūvēti trīskārši stikloti logi. Mājā ir uzstādīta ventilācijas sistēma ar siltummaini. Projekta īstenošanas izmaksas - 88 768,78 lati un piesaistītais KPFI līdzfinansējuma apjoms bija 29 087,57 lati. Jāpiezīmē, ka īpatnējais siltumenerģijas patēriņš apkurei ēkai ir ne lielāks par 17 kWh/m2 gadā. Projekta pasūtītājs - Voldemārs Jānis Uplejs, projekta autori - SIA "Krauklis Grende" un būvuzņēmējs SIA "KL nami".

2.vieta – vienģimenes ēka Carnikavā, Rožu ielā 13
Vienģimenes māja ar kopējo platību 158 m2 ir nodota ekspluatācijā 2007.gadā. Ēkai ir 1,5 stāvi. Mājā ir uzstādīts zemes siltumsūknis, kurš nodrošina apkuri un siltā ūdens uzsildīšanu, kā arī uzstādīti saules kolektori, kas papildus nodrošina karstā ūdens apgādi.

3. vieta – vienģimenes ēka "Dzilnas" Garkalnes novadā
Vienģimenes ēka ir nodota ekspluatācijā 2009.gadā. Šīs divstāvu ēkas kopējā platība 167 m2. Ēka ir būvēta no vieglbetona blokiem un jumts veidots no māla dakstiņiem. Ēkā ir uzstādīts zemes siltumsūknis un abos stāvos ir iebūvētas siltās grīdas.

Informāciju sagatavoja Evita Urpena, LR Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Publicitātes foto

2012.gada 20.jūnijā