Parlamentārā sekretāre: Nākamajā ES daudzgadu budžetā jānodrošina pietiekams finansējums "Rail Baltica" īstenošanai
Rīga, 13.sept., LETA. Nākamajā Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā nepieciešams nodrošināt pietiekamu finansējumu "Rail Baltica" projekta īstenošanai, Strasbūrā, tiekoties ar Eiropas Parlamenta (EP) viceprezidentu Pāvelu Teličku, norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Kā aģentūru LETA informēja ĀM, parlamentārā sekretāre no 11. līdz 13.septembrim Strasbūrā notiekošās EP plenārsesijas laikā tikās ar eiroparlamentāriešiem, lai argumentētu Latvijai svarīgus jautājumus ES daudzgadu budžetā pēc 2020.gada.
Kalniņa-Lukaševica tikās ar Teličku, kas ir viens no ziņotājiem par Eiropas savienošanas instrumentu, no kura tiek finansēts "Rail Baltica" projekts. Puses bija vienisprātis, ka "Rail Baltica" izbūve ir ne tikai Baltijas valstu, bet arī visas ES interesēs.
Sarunā ar deputātiem Janu Olbrihtu un Izabellu Tomā, kas ir atbildīgi par EP pozīcijas sagatavošanu sarunām ar ES Padomi par nākamo septiņu gadu ES budžetu, tika pārrunāts gaidāmais jautājuma izskatīšanas grafiks. Lai tiktu apstiprināts ES budžets, ir nepieciešama vienošanās visu ES dalībvalstu starpā un tā atbalstīšana EP.
"Latvija sagaida laicīgu vienošanos par ES budžetu, jo tas nozīmēs nepārtrauktu investīciju plūsmu nacionālā un reģionu līmenī īstenotajos projektos un aktivitātēs," sacīja Kalniņa-Lukaševica. "Šajā ziņā esam "uz vienas lapas" ar EP, kas arī vēlas panākt vienošanos līdz EP vēlēšanām nākamā gada maijā," teica ĀM pārstāve.
Deputāts Olbrihts informēja, ka šajās dienās notiek aktīvs darbs EP pozīcijas formulēšanā, bet oktobrī ir plānots balsojums Budžeta komitejā. Savukārt 14.novembrī ir paredzēts deputātu balsojums EP plenārsesijā, apstiprinot EP nostāju. Tas nozīmē, ka jau novembrī EP būs gatavs uzsākt sarunas ar ES Padomi, kas pārstāv dalībvalstu valdības. Lai savlaicīgi vienotos par jauno ES daudzgadu budžetu, būs vajadzīgs ļoti intensīvs darbs visos līmeņos un liela politiskā griba, uzsvēra deputāts.
Sarunā ar Tomā parlamentārā sekretāre pauda cerību, ka kopā ar EP būs iespējams panākt adekvātu ES daudzgadu budžeta kopapjomu, tostarp pietiekamu finansējumu Kohēzijas politikai un Kopējai lauksaimniecības politikai. Gan Tomā, gan Olbrihts apliecināja, ka stingri aizstāvēs Kohēzijas politikas un Kopējās lauksaimniecības politikas finansējuma saglabāšanu vismaz esošajā apjomā.
Sarunā ar Reģionālās attīstības komitejas priekšsēdētāju Iskru Mihailovu Kalniņa-Lukaševica uzsvēra nepieciešamību nodrošināt pietiekamu finansējumu Kohēzijas politikai pēc 2020.gada. "ES budžetā jāparedz pietiekams atbalsts ES dalībvalstu sociālekonomisko attīstības līmeņa izlīdzināšanai arī pēc 2020.gada. Tāpēc mums nav pieņemams Eiropas komisijas priekšlikums par Kohēzijas politikas jeb reģionu attīstībai paredzētā finansējuma apjoma samazināšanu Latvijai par 13% salīdzinoši ar šī perioda ES daudzgadu budžetu," uzsvēra parlamentārā sekretāre.