Parlaments vērtēs priekšlikumu par solidāro atbildību nodokļu jomā būvniecības nozarē
Saeima nodevusi izskatīšanai komisijās grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz ieviest solidāro atbildību nodokļu jomā būvniecības nozarē starp ģenerāluzņēmumu un apakšuzņēmumu.
Likumprojekta mērķis ir mazināt fiktīvu uzņēmumu piesaisti un neidentificētu darbinieku nodarbināšanu.
Galvenā būvdarbu veicēja atbildības nodokļu jomā ieviešanas lietderības izvērtēšanai tika rīkotas vairākas sanāksmes, kurās piedalījās Valsts ieņēmumu dienests (VID), Konkurences padome, Būvniecības valsts kontroles birojs, Ekonomikas ministrija, Latvijas Būvuzņēmēju partnerība, Latvijas Būvnieku asociācija. Lai arī nav panākta vienošanās par šo regulējumu un ir izteikti iebildumi, likumprojekts netika arī vienbalsīgi noraidīts, norāda Finanšu ministrija (FM).
Grozījumi ir primāri vērsti uz nodokļu krāpniecības apkarošanu garajās apakšuzņēmumu ķēdēs (netiek pareizi aprēķināti un maksāti nodokļi no darba algām, VID nav iesniegtas ziņas par darba ņēmēju kustību), vienlaikus tas veicinās labāku darba laika uzskaiti, jo tādu ir nepieciešams ieviest likumā paredzēto maksājumu nodrošināšanai, uzskata FM.
Garajās apakšuzņēmēju ķēdēs grūti izsekot darba tiesību un darba aizsardzības prasību izpildei, norāda FM. Zemākie apakšuzņēmēji bieži cenšas vai ir spiesti izpildīt darbu ar zemākām darbaspēka izmaksām, tādējādi ekonomējot nodokļu jomā ("aplokšņu algas"). Tāpat bieži norīkotie darba ņēmēji nevarot iesniegt sūdzības par neizmaksātas darba atlīdzības piedziņu pret darba devēju, jo uzņēmums ir pazudis vai atzīts par maksātnespējīgu. Savukārt ģenerāluzņēmējs, aizbildinoties ar to, ka nevar kontrolēt apakšuzņēmēju pienākumu izpildi pret to darbiniekiem, atbildību neuzņemas. Rezultātā darbinieki bieži vien nesaņem atlīdzību par savu darbu, kā arī nevar īstenot savas tiesības.
FM norāda, ka nodokļu auditos konstatētas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmas, ka auditējamais nodokļu maksātājs PVN deklarācijās uzrāda nenotikušus darījumus (preču iegādi, pakalpojumu saņemšanu), lai iegūtu fiskālās priekšrocības PVN pārmaksu atmaksu veidā. Auditos apkopotais pierādījumu kopums liecina par to, ka komersants apzināti iesaistās shēmās, lai gūtu papildu brīvos naudas līdzekļus, kas, iespējams, tiek izmantoti "aplokšņu algām" vai citiem mērķiem vai tiek samazināts budžetā maksājamais PVN.
FM uzsver, ka jaunais regulējums daļēji nodrošinās samaksas veikšanu no ģenerāluzņēmēja apakšuzņēmējam.
Atspēkojot iebildumus par administratīvo slogu un izmaksām būvobjektā strādājošo personu darba laika uzskaites nodrošināšanai, FM norāda, ka būvobjektā strādājošo personu un to darba laika uzskaite primāri ir darba drošības jautājums un pakārtoti šis rīks var tikt izmantots arī nodokļu nomaksas veicināšanai nozarē, kurā ir vislielākie valsts pasūtījumi un visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars. Būvniecība ir nozare, kurā darba drošībai ir jāpievērš īpaša nozīme, jo negadījumu iespējamība ir augsta, un, lai detalizēti izvērtētu negadījuma būtību un iemeslus, ir par maz uzskaitīt tikai tos, kas būvobjektā iegāja vai izgāja, tas ir saistīts arī ar radīto zaudējumu seku atlīdzināšanu. Ja visi būvniecības nozarē strādājošie nav ieviesuši detalizētu būvobjektā strādājošo darba laika uzskaiti, tad ir būvkomersanti, kas novērtē riskus būvniecībā un iespējamo seku iestāšanos un jau šobrīd šādas darba laika uzskaites sistēmas ir ieviesuši.
LETA jau ziņoja, ka Latvijas Būvuzņēmēju partnerība konceptuāli iebilst pret FM priekšlikumu valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) nomaksas daļēji pārlikt uz ģenerāluzņēmējiem.
Latvijas Būvuzņēmēju partnerība uzskata, ka FM piedāvājums ir sasteigts, nav pietiekami izvērtēts un pārdomāts, FM nav sniegusi vērtējumu tam, kādu ietekmi piedāvātais regulējums atstās uz būvniecības procesiem - kādi papildu birokrātiskie šķēršļi tiks radīti būvkomersantiem, izpildot regulējumā paredzētās saistības un pienākumus, kā arī to, kādi papildu izdevumi radīsies VID, šo sistēmu ieviešot un uzturot.
Tāpat Saeima nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus Būvniecības likumā, kas paredz ieviest tipveida līgumus.
Ekonomikas ministrijā (EM) skaidro, ka patlaban būvniecības nozarē nav noteikts saistošs tipveida līgums. Būvniecības procesa dalībnieku savstarpējo saistību regulēšanai izmanto pieejamos tipveida līgumu paraugus vai katrā konkrētā gadījumā izstrādā jaunu līguma projektu, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi.
LETA
2016.gada 20.oktobrī
