<i>Paroc</i> pasīvās ēkas pilotprojekts Zviedrijā
Akmens vates siltumizolācijas ražotāja Paroc pasīvās mājas (savrupmājas) pilotprojekts tiek realizēts Valentūnas pilsētiņā netālu no Stokholmas. Pagaidām ir pabeigta mājas pirmā kārta (bez ārējās apdares) 105 m2 kopplatībā. Ēka jau kopš šīs ziemas tiek apdzīvota; šovasar saimnieki Andreass Granbeks un Linda Vestere plāno sākt arī otrās kārtas celtniecību, paplašinot māju par 90 m2 un izbūvējot otro stāvu. Pamati un būvkonstrukcijas
Pasīvā māja nav konstruktīvi sarežģīta būve; kā uzsver mājas īpašnieks, svarīgākais ir nevis konstrukciju komplicētība, bet gan būvnieku prasme strādāt precīzi, rūpīgi apsverot katru sīkāko detaļu. Visa pasīvās mājas būtība par 90% slēpjas tās hermētiskumā – veidojot blīvu un nepārtrauktu siltumizolācijas apvalku, kā arī netaupot līdzekļus logiem un durvīm, kuru siltumcaurlaidības koeficientam U jābūt pēc iespējas mazākam.
Pasīvā māja ir koka karkasa ēka, līdz ar to tai nav izbūvēti masīvi padziļinātie pamati. Ēkas pamatni veido granīta šķembu drenāžas slānis, uz tā no L veida cietā putupolistirola blokiem tika salikts veidnis pamatu plātnei. Tālāk šis vannas formas veidnis tika aizpildīts ar minerālvates siltumizolāciju (3x100 mm), stiegrojuma sietu un betonu. Uz pamatu plātnes tika izbūvēts klasiskais koka statņu karkass un jumta konstrukcija, pēc tam to aizpildīja ar akmens vates siltumizolāciju; jumta konstrukcijā starp spārēm ir izmantota beramā akmens vate.
Paroc pasīvās mājas galveno būvkonstrukciju principiālās shēmas Pamati un grīda
Ārsienas
Jumta konstrukcija
Apkure ar ventilāciju un tehnoloģisko siltumu Tiek lēsts, ka Zviedrijas klimatiskajos apstākļos atkarībā no atrašanās vietas pasīvo māju siltuma enerģijas patēriņš nav lielāks par 5–25 kWh/m2 gadā. Lai pasīvās ēkas darbotos maksimāli efektīvi, tām ir nepieciešama īpaši laba un pārdomāta ventilācijas sistēma, jo ēkai nav tradicionālo apkures ierīču, un nepieciešamais siltums galvenokārt tiek nodrošināts ar gaisa plūsmu, savienojot ventilācijas sistēmu ar rekuperācijas iekārtu (siltummaini). Tādējādi ventilācijas sistēma nodrošina iekštelpās atbilstošu gaisa kvalitāti, taupot enerģiju ar siltuma atdevi caur rekuperācijas iekārtu. Karstā laikā ar rekuperācijas iekārtas palīdzību ēkā ieplūstošo gaisu var arī atvēsināt. Konkrētajā pasīvās ēkas projektā Valentūnā īpašnieks rekuperācijas iekārtu aizvieto ar 4 kW jaudas «gaiss–gaiss» tipa siltumsūkni, kas ne vien nodrošina gaisa siltumapmaiņu, bet arī veic siltā ūdens sagatavošanu. Tas tiek izmantots arī ienākošā gaisa temperatūras paaugstināšanai. Pasīvās mājas nosacītā standarta variantā siltā ūdens sagatavošanai ir paredzēts saules kolektors, ko novieto uz ēkas jumta. No rekuperācijas iekārtas šajā projektā īpašnieks atteicies konkrētā apgabala klimata īpatnību dēļ, jo sausais āra gaiss rekuperācijas iekārtā veicinājis kondensāta veidošanos. Ēkas īpašnieks uzsver, ka papildu siltums no siltumsūkņa ēkai nepieciešams tikai īpaši aukstās ziemas dienās. Ikdienā normālā situācijā visu nepieciešamo siltumu pietiekamā daudzumā nodrošina pati māja, kas hermētiskuma dēļ efektīvi akumulē tehnoloģisko siltumenerģiju no ēdiena gatavošanas, ledusskapja, kafijas automāta, TV, datora, elektriskajām spuldzēm un arī no cilvēkiem, kas uzturas telpās. Būtisks siltuma avots vēsajos gadalaikos pasīvajā ēkā ir saules enerģija un logu pareizs izvietojums. Tie ir izvietoti, orientējoties galvenokārt uz dienvidu (saules) pusi, savukārt logu ailas pusmetru biezajās sienās ir veidotas slīpeniski, tādējādi dodot iespēju saulei iespīdēt mājā daudz plašākā leņķī. Saules enerģijas ieteicamā caurlaidības pakāpe logu stiklojumam ir virs 50%. Vasarā, lai pasargātu māju no pārliekas uzkaršanas, īpašnieks iesaka vienkāršu risinājumu – žalūzijas. Uz enerģijas taupīšanu ir vērsta arī mājas arhitektūra – ēka veidota ļoti kompakti, regulārā četrstūra formā; tās perimetrā nav nekā lieka, tādējādi izslēdzot varbūtību, ka tai vai citā vietā varētu veidoties aukstuma tilti. Tiesa, nevar noliegt, ka tehnoloģisko prasību dēļ ēkas arhitektūra ir izteikti piezemēta, tāpat ne īpaši veiksmīgi ir atrisināts arī iekštelpu plānojums, kas veidots racionāls, taču ne ērts. Izmaksas un citi skaitļi Pasīvo ēku būvniecības izmaksas Zviedrijā ir apmēram par 2–5% augstākas nekā tradicionālajām mājām, ja salīdzina izmaksas pēc šobrīd valstī aktuālajām cenām. Taču pasīvo ēku lielā priekšrocība ir zemie ekspluatācijas izdevumi, kas, kā apliecinājusi prakse, Zviedrijas tirgū ir par vidēji 50% (un vairāk) zemāki nekā tradicionālajām ēkām. Tiek lēsts, ka uz ekspluatācijas izmaksu rēķina pasīvās ēkas būvniecības izmaksas tiek pilnā apjomā atpelnītas dažu gadu laikā. Ņemot vērā zemo energoresursu patēriņu, būtisks arguments par labu pasīvajām ēkām ir arī vides aizsardzības aspekts, kam Skandināvijā tiek pievērsta īpaša uzmanība. Pasīvā ēka Valentūnā, izbūvējot tās pirmo kārtu 105 m2 platībā (bez ārējās gala apdares) un otrās kārtas pamatu plātni, ir izmaksājusi 250 000 eiro jeb ~2380 EUR/m2. Neraugoties uz biezo siltumizolācijas slāni un kopējo «Paroc» akmens vates patēriņu, kas šajā projektā sasniedza ap 190 m3 (apmēram divi lielie autofurgoni), siltumizolācijas materiālu izmaksas ir veidojušas ne vairāk kā 10% no kopējām mājas būvniecības izmaksām. Dārgākie bija logi un durvis. Katrā ziņā būvdarbu un materiālu izmaksas šajā projektā ir cieši sabalansētas ar zviedru būvnieku darba kvalitāti un detaļu iebūves precizitāti, kas šajā objektā vērtējama visnotaļ augstu, jo īpaši, salīdzinot ar Latvijā esošajiem kvalitātes izpratnes kritērijiem savrupmāju būvniecībā. Attiecīgi mājas kopējās ekspluatācijas izmaksas (par apkuri, ventilāciju, silto ūdeni un patērēto elektroenerģiju) ir ļoti zemas ne vien Zviedrijas, bet pat Latvijas apstākļos – tās nepārsniedz 900 eiro (500–600 latus) gadā jeb vidēji 75 eiro mēnesī. Protams, paplašinot ēku līdz plānotajiem 195 m2, izmaksas daļēji pieaugs. Jebkurā gadījumā, salīdzinot ar standarta jaunbūvi Latvijā, apmēram 100 m2 ēkas attiecīgo resursu patēriņš un lietošana gadā izmaksā vidēji 1500–1600 latu, tātad par divām trešdaļām vairāk nekā dārgajā Zviedrijā. «Paroc plānos ir tuvākajā laikā īstenot līdzīgu pasīvās mājas pilotprojektu arī Latvijā – izvērtējot un analizējot Zviedrijas pieredzi un piemērojot mājas konstrukciju un inženiersistēmas mūsu klimatiskajai zonai. Autors: Uldis Andersons Foto: Uldis Andersons un no "Paroc" arhīva "LATVIJAS BŪVNIECĪBA" Nr.4 (2008)
