Pasniegta Latvijas Arhitektūras gada balva
Vakar, 16. maijā, norisinājās nozīmīgākais pasākums Latvijas arhitektūras dzīvē – Latvijas Arhitektūras gada balva. Uzvaras laurus plūca Zaiga Gaile un viņas birojs par Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas koka mājas atjaunošanu Lācplēša ielā.
Pēc saņemtās balvas arhitekte Zaiga Gaile minēja, ka mūsu zelts ir koka arhitektūra, bet Rīgas pilsētas vadītāji nav to pienācīgi novērtējuši.
Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas koka mājas atjaunošanas projekta autori ir Zaigas Gailes birojs — Zaiga Gaile, Liene Griezīte, Ingmārs Atavs, Andra Šmite, Ģirts Kalinkevičs, Ineta Solzemniece-Saleniece, Dāvis Gasuls, Kristīne Riba, Romāns Siņicins. Galvenās balvas ieguvēji saņēma tradicionālo bronzas ananāsu.
Žūrija šovakar piešķīra vēl arī trīs mazās balvas — bronzas ananāsa šķēles.
Mazo balvu saņēma ielu telpu restaurācija Kuldīgas vecpilsētā. Projekta autori ir: Kuldīgas novada pašvaldības Būvniecības nodaļa — ideja un saturs; Guntis Kalniņš un Aldis Orniņš — risinājumi; sadarbībā ar projektētājiem — detalizācija.
Mazo balvu saņēma arī Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskais centra arhitektoniskā izpēte, attīstības koncepcija un kultūrvēstures tūrisma takas izveide. Šī projekta autori ir arhitektūras birojs "Forma" un "Karklins Design Studio", arhitekti Ināra Kārkliņa, Miks Kārkliņš, piedaloties Jānim Zaharānam, Gatim Kalniņam, Agnesei Smilškalnei, Rolandam Cibuļskim, Marikai Rupekai, Laurai Eglītei.
Tāpat ananāsa šķēli saņēma pasākumu cikls "Manual: Urban Sports and Architecture". Pasākumu cikla autori un rīkotāji ir Kristaps Kleinbergs, Helvijs Savickis, Gunita Kuļikovska, Zane Žeivate.
Latvijas Arhitektūras gada balvas pasākuma ietvaros pēc ilgāka pārtraukuma savu godalgu — "Arhitekta pēdu" pasniedza arī Arhitektūras veicināšanas fonds. Par tās laureātu kļuva arhitekts Ventis Didrihsons.
Arhitektūras veicināšanas fonds "Arhitekta pēdas" balvu piešķir spilgtām personībām Latvijas arhitektūrā, kas, darbojoties profesijā, izcēlušās ar ievērojamām rakstura īpašībām, godprātīgu attieksmi un personisko ieguldījumu, kas ir nozīmīgs gan profesionālajā lokā, gan plašākā sabiedrībā.
Žūrija konkursa pusfinālam izvirzīja 16 darbus – četras jaunbūves, astoņas pārbūves un restaurācijas, kā arī četri ar arhitektūru saistīti procesi.
Latvijas Arhitektūras gada balvas pusfinālā iekļuvuši šādi darbi - Austrumlatvijas koncertzāle "Gors", Daugavpils (Dinaburgas) cietokšņa Nikolaja vārtu un tilta restaurācija, dizaina vadlīnijas "If Apdrošināšanas" klientu apkalpošanas centru Baltijas filiālēm, dzīvojamais komplekss "Čiekurkrasti" Ādažu novadā, grāmata "Kuldīga: arhitektūra un pilsētbūvniecība", Ģipša fabrikas dzīvojamā kvartāla 2.kārta, ielu telpu restaurācija Kuldīgas vecpilsētā, kāpņu telpu restaurācija Elizabetes ielā 21a Rīgā, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskā centra arhitektoniskā izpēte, attīstības koncepcija un kultūrvēstures tūrisma takas izveide, pasākumu cikls "MANUAL: Urban Sports and Architecture", Talsu Radošā sēta, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas koka mājas rekonstrukcijas projekts, Rīgas Doma restaurācija, TV raidījuma "Ziemeļu puse" 40.sērija "Rīgas un Kopenhāgenas ūdensmalas" un veikals "Top!" Salacgrīvā.
Nacionālās žūrijas priekšsēdētājs Miķelis Putrāms ("MADE arhitekti") atzina, ka šogad pusfinālā ir liels pārbūvju un restaurāciju īpatsvars. "Tie ir spēcīgi risinājumi, un būtu labi, ja mēs savu spēju strādāt ar vēstures materiālu sāktu izmantot arī jaunbūvēs," norādīja Putrāms.
Kā jau ziņots, lai nonāktu pie labāko darbu jeb pusfinālistu saraksta, nacionālā žūrija visus konkursam iesniegtos darbus vērtēja teju divus mēnešus un ir izbraukājusi visu Latviju, tos apskatot klātienē. Arī šogad darbu ģeogrāfiskais spektrs ir ļoti plašs un tikai labi ja trešā daļa reprezentē Rīgu. Konkursam pieteikti arī daudzi darbi, kas ir nevis uzceltas būves, bet vai nu arhitektoniskas vīzijas, vai ar arhitektūru saistīti starpdisciplināri projekti, un vairākiem no tiem arī ir izdevies iekļūt pusfinālā.
Visi pusfināla darbi tiks iekļauti Latvijas arhitektūras gada labāko darbu izstādē, kas maijā tiks eksponēta rīdziniekiem un Rīgas viesiem brīvi apskatāmā formātā Torņa ielā blakus Arhitektu namam, bet vēlāk kā ceļojoša tiks izstādīta vairākās Latvijas un Eiropas pilsētās. Par katru no šiem darbiem tiks arī veidota īpaša videofilma ar autoru intervijām.
Nākamais konkursa posms - jau tūlīt tiks noteikti finālisti jeb labākie no labākajiem, ko vērtēs un uz balvām virzīs konkursa otra, starptautiskā, žūrija. Tajā šogad darbosies četri slaveni citu valstu arhitekti - Andre Baldišūte (Lietuva), Šarls Besārs (Dānija), Ralfs Pasels (Vācija, Nīderlande) un Tomass Tammis (Igaunija).
Kopumā Latvijas Arhitektūras gada balvai šogad tika iesniegti 55 darbi, un to ir tikai nedaudz mazāk nekā pērn, kad tika iesniegti 58 darbi.
Lielākā izmaiņa Latvijas Arhitektūras gada balvas konkursā šogad ir atgriešanās pie darbu dalīšanas kategorijās. Ir trīs kategorijas: "Objekti" (būves vai citi būvniecības procesā tapuši objekti), "Vīzijas" (nerealizēti projekti vai ieceres) un "Procesi" (darbi, kas saistīti ar arhitektūru, bet kas nav definējami kā būvniecības rezultātā tapuši objekti - piemēram, grāmatas, izstādes, izglītojoši vai mediju projekti un tamlīdzīgi).
Visvairāk darbu tika iesniegti kategorijā "Objekti" - 39 darbi. Kategorijā "Vīzijas" iesniegti desmit darbi, bet kategorijā "Procesi" - seši darbi. Kategorija "Objekti" sīkāk iedalīta sešās apakškategorijās: "Publiskās ēkas" (16 darbi), "Dzīvojamās ēkas" (četri darbi), "Savrupmājas" (divi darbi), "Pārbūve un restaurācija" (deviņi darbi), "Interjeri" (trīs darbi) un "Vides objekti" (pieci darbi).
Latvijas Arhitektūras gada balva ir centrālais notikums Latvijas arhitektūrā, un to jau 19.gadu pēc kārtas organizē Latvijas Arhitektu savienība. Šā gada konkursa kuratori ir iepriekšējās Lielās gada balvas ieguvēji Linda Krūmiņa un Miķelis Putrāms ("MADE arhitekti").
Foto:LETA/Evija Trifanova/ABC.LV
