Pašvaldību ielu un ceļu pārvaldībā trūkst vienotas stratēģijas; dominē "bedrīšu lāpīšanas" domāšana
Lai gan Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam paredzēta arī iespēja iedzīvotājiem nokļūt nacionālas vai reģionālas nozīmes centrā pa līdzenu un drošu autoceļu, Satiksmes ministrija ir izstrādājusi un īsteno transporta politiku tikai attiecībā uz valsts autoceļiem. Attiecībā uz pašvaldību ielu un ceļu tīklu, kas veido 53% no visa kopējā autoceļu tīkla, vienotas politikas nav.
Pašvaldībām ik gadu mērķdotācijas veidā tiek piešķirti valsts budžeta līdzekļi vismaz 42 miljonu eiro apmērā, kas paredzēti ceļu un ielu infrastruktūras darbiem. Veicot revīziju Satiksmes ministrijā un piecās pašvaldībās - Valmieras un Jēkabpils pilsētā, Durbes, Jelgavas un Iecavas novadā -, Valsts kontrole konstatējusi, ka no šiem līdzekļiem tikai neliela daļa tiek novirzīta ceļu infrastruktūras attīstībai.
Būtiski lielākā daļa naudas (visās pašvaldībās, izņemot Rīgas pilsētas pašvaldību, pēdējos gados sasniedzot pat 92% līdzekļu) tiek tērēta pasākumos, kuri nodrošina tikai ceļu tīkla uzturēšanu, ne attīstību. Saskaņā ar prognozēm 2016.gadā ceļu tīkla uzturēšanai atvēlētie līdzekļi pieaugs līdz 96%. Arī pašvaldību plānošanas dokumentos vienotas, ar Latvijas ilgtspējīgās stratēģijas mērķiem salāgotas pieejas ceļu un ielu tīkla attīstībā nav, norāda Valsts kontroliera biroja pārstāve Ilva Liepiņa-Milzarāja.
Daudz neskaidrību ir arī mērķdotācijas sadalē. Līdz pērnā gada nogalei spēkā bija MK noteikumu redakcija, kas paredzēja mērķdotācijas pārskatīšanu reizi trijos gados, nosakot tās sadalījumu atbilstoši aktuālajai situācijai, tomēr tas netika darīts. SM šo situāciju atrisināja ļoti vienkārši - 2015.gada decembrī izslēdzot no MK noteikumiem minēto prasību, tā paverot iespēju arī turpmāk mērķdotācijas piešķirt atbilstoši 2009.gada datiem. Pārrēķinot dotācijas apmēru atbilstoši aktuālajiem datiem par transporta infrastruktūru pašvaldībā, revidenti konstatējuši, ka, piemēram, 2014. un 2015.gadā Cēsu novads saņēmis par 385 915 eiro vairāk, nekā pienāktos, savukārt Mārupes novads - par 438 628 eiro mazāk.
Kā uzsver valsts kontroliere E.Krūmiņa, vērtējot ceļu un ielu uzturēšanai izlietoto līdzekļu efektivitāti, Valsts kontrolei nācās norādīt uz būtiskiem trūkumiem labas pārvaldības un uzraudzības īstenošanā.
Lai gan ir noteikts, kādā kārtībā veicama ielu un ceļu stāvokļa apsekošana, uzdevumu došana un darbu izpildes kontrole, lielākajā daļā gadījumu tas nenotiek vai tiek veikts pavirši. Piemēram, Valmieras pilsētā 70% no ielām 2014.gadā pašvaldība nav kvalitatīvi apsekojusi, arī citās izlasē iekļautajās pašvaldībās neapsekoto ceļu un ielu skaits nereti sasniedz trešdaļu. Šāda situācija pieļauj risku, ka ceļu un ielu uzturēšanai paredzētie līdzekļi varēja tikt izmantoti nelietderīgi un pakalpojumu sniedzēju rēķini varēja tikt izrakstīti un samaksāti par uzturēšanas darbiem, kas faktiski nav veikti, nav veikti nepieciešamajā apjomā vai kvalitātē.
Revīzijai piesaistītais eksperts, kurš veica 26 ceļu un ielu ar asfalta segumu un 45 ceļu un ielu ar grants segumu apsekošanu, konstatēja, ka kopumā 40% apsekoto ceļu un ielu vairs nav piemērotas "bedrīšu remontam", jo segums ir vienos labojumos. Daudzi ceļi nav piemēroti arī grants seguma greiderēšanai, jo segumam vairs nav tīra, nepiesārņota un salizturīga drenējošā slāņa, un grants seguma virskārta nav atjaunota. Tādējādi pašvaldības finanšu līdzekļus bieži ir izlietojušas darbiem, kas nenodrošina ceļu un ielu ilgtspējas saglabāšanu, un tā ir nelietderīga līdzekļu izlietošana īsam laika periodam.
Satiksmes ministrija un VAS "Latvijas Valsts ceļi" ir veikušas tehniskās revīzijas un mērķdotācijas izlietošanas auditus, tērējot 366 104,69 eiro gadā. Auditos ir norādīts uz būtiskām nepilnībām, taču trūkumi darba organizācijā un normatīvo aktu pārkāpumi pašvaldību rīcībā ar mērķdotācijas finanšu līdzekļiem aizvien nav novērsti. Piemēram, tehniskās revīzijas aktā minētas būtiskas nepilnības Durbes novada pašvaldības darbībā, kuras bija jānovērš līdz 2014.gada 17.decembrim, tomēr Valsts kontroles revīzijā tika konstatēts, ka pašvaldībā joprojām nav darbu žurnālu par 2014.gadu, nav novada autoceļu saraksta un nav veikta gada nobraukuma uzskaite.
Pamatojoties uz revīzijas secinājumiem, Satiksmes ministrijai ir sniegti četri ieteikumi, kurus ieviešot, tiks nodrošināta vienotas transporta politikas īstenošana arī saistībā ar pašvaldību ielu un ceļu tīklu.
Pašvaldībām kopumā tika sniegti 29 ieteikumi, kurus ieviešot, tiks radīti priekšnoteikumi efektīvai ceļu un ielu infrastruktūras attīstībai un ilgtspējas saglabāšanai, tiks nodrošināta aktuālas un precīzas informācijas par ceļu un ielu infrastruktūras stāvokli uzkrāšana un vērtēšana, kā arī attiecīgu darbu savlaicīga plānošana un tiem iztērēto līdzekļu uzskaite un kontrole.
Foto: Rebeka Žeire/LETA
