Paziņos konkursa "Latvijas Būvniecības gada balva 2018" rezultātus

Konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2018 gala ceremonija norisināsies 2019. gada 7.martā kultūras pilī Ziemeļblāzma, klātesot valsts un pašvaldību pārstāvjiem, uzņēmumu vadītājiem, arhitektiem, nekustamo īpašumu attīstītājiem, diplomātiem. Konkurss Latvijas Būvniecības Gada balva ir lielākais būvju izvērtēšanas konkurss Latvijā. Vienlaicīgi norisināsies arī konkursa Gada būvinženieris Latvijā 2018 rezultātu paziņošana.

Konkursam Latvijas Būvniecības gada balva 2018, kuru organizē nevalstiskā organizācija biedrība "Building Design and Construction Council", iesniegti kopskaitā 143 pieteikumi – būves un objekti, kuri nodoti ekspluatācijā 2018. gadā. Pieteikumi ir iesniegti 10 nominācijās un aptver visu iespējamo objektu tipoloģiju. 

Latviešu būvnieki ir bijuši aktīvi pašu mājās un arī ārzemēs, kur tapušas gan izcilas augstceltnes, gan metro stacija Maskavā, gan koka būves Zviedrijā. Iesniegti objektu pieteikumi, kuru pasūtītāji ir bijušas vairāk nekā 30 pašvaldības, Zemkopība ministrijas nekustamie īpašumi, Valsts Nekustamie īpašumi, Rīgas Brīvosta, Latvijas Valsts ceļi, Ventspils Brīvostas pārvalde, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, nekustamo īpašumu attīstītāji, Rīgas ūdens.

Objektu kopumā iespējams nolasīt vairākas tendences, kuras raksturīgas Latvijas būvniecības nozarē. Jāatzīmē, ka kopējais apgrozījums būvniecības nozarē 2018. gadā Latvijā ir bijis aptuveni 2 miljardi EUR. Objekti ir tapuši gan par pašvaldību, gan valsts, gan privāto investoru finansējumu. Ja objektus aplūko no arhitektūras kvalitātes aspekta, tad pārliecinoši estētiskāki un kvalitatīvāki ir privāto investoru objekti. Tomēr ir pašvaldības, kuras mācējušas noteikta budžeta ietvaros sabalansēt arhitektūru, būvniecības kvalitāti un tehnoloģijas.

2018. gadā ir nodotas ekspluatācijā vairākas rekonstruētas inženierbūves, kas ir būtisks pienesums tautsaimniecībai. Ir rekonstruēts Ikšķiles dambis, veikti vairāki ūdensvadu rekonstrukcijas darbi ar modernām beztranšeju metodēm, satiksmes mezglu pārbūve, darbi Ventspils un Rīgas brīvostās, kas nodrošina to aktīvāku darbību. 

Jauno dzīvojamo ēku segmentā aktīvs ir bijis gan privātais segments, ka demonstrē vairākas elegantas privātmājas, gan arī publiskais sektors, kur dominē gan elitāras dzīvojamās ēkas, gan ekonomiskās klases dzīvokļu mājas Rīgā un Valmierā.

Jaunas inženierbūves nominācijā pieteikumi iesniegti par vairākiem skatu torņiem, Mežaparka skatītāju lauka pārbūvi, no jauna izbūvētiem tiltiem, apjomīgu infrastruktūras izbūvi Krievu salā.

Liela konkurence ir nominācijā "Koka būve", kur sacenšas gan pasīvās privātmājas, gan sabiedriskas ēkas, gan gājēju pastaigu takas, kā arī inženiertehniski objekti – skatu torņi, no jauna izbūvētas estrādes un latviešu būvnieku rokām radītas būves Zviedrijā.

Publiskās ārtelpas objektu nominācijā ir vairāki piemēri, kas orientēti uz vides pieejamības radīšanu. Tāpat ir vērojama jaunu stadionu būvniecība Latvijas reģionos un galvaspilsētā, dažādu atraktīvu vides objektu izveide, jauno dzīvojamo kvartālu labiekārtojuma radīšana.

Konkursa žūrijā darbojās – Agrita Lūse, publiciste, Ērika Lešinska, mikroklimata eksperte, Leonards Dubkēvičš, būvuzraugs, Ronalds Lūsis, Latvijas restauratoru biedrības pārstāvis, Ligita Silkāne, arhitekte, Nacionālā Kultūras mantojuma pārvalde, Ināra Appena, Latvijas Arhitektūras muzejs, Jānis Zolbergs, būvuzraugs, Igors Šenbergs, būvinženieris, Jānis Dripe, KM ministra padomnieks, arhitekts, Jānis Lejnieks, arhitekts, publicists, Kristaps Ceplis, koka būvju eksperts, Kirils Loškarjovs, inženierbūvju eksperts, Kārlis Vilkaušs, būvkonstrukciju projektētājs.