Kāpēc pelē dzīvokļa ārējās sienas?
Dzīvokļa ārējās sienas var sākt pelēt tikai tad, ja ir pelējumam nepieciešamie apstākļi, un galvenokārt mitrums. Dzīvokļa temperatūra, kas parasti ir plus 20 un vairāk grādu, ir labvēlīga pelējuma attīstībai. Ja ir parādījies pelējums, tas nozīmē, ka ārsiena laiž cauri aukstumu vai, precīzāk sakot, ir tik auksta, ka uz tās kondensējas iekštelpu siltais, mitrais gaiss un uz sienas virsmas rodas mitrums. Tīrs ūdens pats par sevi pelējumu nerada, vēl ir vajadzīga barotne, uz kuras pelējuma sēne var attīstīties. Uz sienas tās var būt tapetes vai kādu organisku vielu paliekas. Vienīgais veids, kā atrisināt šo problēmu, ir nosiltināt ārējās sienas. Vislabāk būtu sienas siltināt no ārpuses, taču daudzstāvu ēkās tas ir problemātiski, jo nevar iztikt tikai ar to, ka tiek nosiltinātas viena dzīvokļa sienas. Šādā situācijā neatliek nekas cits kā siltināt no iekšpuses. Var izvēlēties putupolistirolu (putuplastu), minerālvati vai ekovati. Izvēle atkarīga no tā, cik daudz pieļaujams zaudēt no telpas platības. Taču, pirms tiek uzsākti siltināšanas darbi, siena noteikti jādezinficē. To var darīt ar kādu no antibakteriālām (fungicīdām) vielām, kas nobeidz visus pelējumus. Pēc tam siena jānotīra (ja uz tās palikušas tapetes vai cits materiāls) un vēlreiz jādezinficē. Tikai pēc tam var klāt siltumizolācijas materiālu. Raksts veidots sadarbībā ar sertificētu būvinženieri, inženierzinātņu doktoru Juri Biršu.
