Pērn VNĪ sakārtojusi portfeli: Atrisinātas 35 vidi degradējošas būves
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2023.gadā ir atrisinājusi situāciju 35 būvēs 24 adresēs, kam piešķirts A un B kategorijas vidi degradējošas būves statuss. Vienlaikus gadā kopumā VNĪ savā pārvaldībā pārņēma 81 šādu būvi 44 adresēs, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.
“Darbs ar vidi degradējošām un avārijas stāvoklī esošām būvēm ir būtisks, lai valsts nekustamo īpašumu portfelis būtu kvalitatīvs un ilgtspējīgs. Katru gadu mēs pārņemam vairākus desmitus šādu būvju, izvērtējam to stāvokli un lemjam par tālāko izmantošanu valsts pārvaldes vajadzībām. Visbiežāk racionālākais risinājums ir degradētās būves atsavināšana vai demontāža. Iegūtos līdzekļus novirzām citu mūsu pārvaldībā esošo īpašumu uzturēšanai un attīstīšanai,” skaidro Vārna.
Pērn pārdotas 24 sliktā tehniskā stāvoklī esošas būves, tostarp Ērgļu arodvidusskolas ēkas un Īles sanatorijas kompleksu, ēkas Merķeļa ielā 11, Audēju ielā 7, kā arī vidi degradējošas administratīvās ēkas dažādos Latvijas pagastos. Astoņas vidi degradējošas būves ir demontētas, tostarp vairākas A kategorijas vidi degradējošas būves Bēnes pagastā, Dobeles novadā, Jaunpils ielā, Rīgā, kā arī B kategorijas vidi degradējoša būve (noliktava) Zaķusalas krastmalā, Rīgā.
Tāpat 2023. gadā trīs būvēs veikti atjaunošanas darbi vai novērsta bīstamība, pēc tam B kategorijas vidi degradējošas būves statuss tika atcelts.
2023. gada sākumā VNĪ portfelī bija 101 būve 66 adresēs, kurām bija piešķirts A vai B vidi degradējošas būves statuss, gada beigās – 147 šādas būves 87 adresēs. No tām gandrīz četras piektdaļas jeb 83% ir B kategorijas vidi degradējošās būves, kuru kopējais tehniskais stāvoklis ir novērtēts kā pirms avārijas un tehniskais nolietojums ir no 61% līdz 80%. B klases vidi degradējošo būvju kopējā platība sasniedza 58,45 tūkstošus kvadrātmetru.
VNĪ pārvaldībā esošo īpašumu skaits ir mainīgs, jo nepārtraukti notiek īpašumu pārņemšana no ministriju un pašvaldību, kā arī citu valsts iestāžu valdījuma, to atsavināšana, nodošana pašvaldībām, kā arī tiek veiktas citas darbības, lai nodrošinātu efektīvu valsts īpašumu pārvaldību un valsts īpašumu portfeļa sakārtošanu. Saskaņā ar uzņēmuma stratēģiju, īpašumiem nonākot VNĪ pārvaldībā, tiek novērtēts to stāvoklis, veikta iestāžu aptauja, apzinot iespējas tos izmantot valsts pārvaldes vajadzībām, un izskatīti īpašumu ilgtspējīgas attīstības scenāriji.
Lai precīzi tiktu nodalīti ilgtermiņā perspektīvie īpašumi un atsavināmie nekustamā īpašuma objekti, VNĪ pārvaldāmo īpašumu portfelis ir sadalīts trijos primārajos portfeļos: pamata, aktīvu un atsavināmajā portfelī. Atsavināmajā portfelī ir iekļauti aptuveni 15% no kopējās ēku un būvju platības, proti, tie ir īpašumi, kuri publiskā sektora iestādēm ilgtermiņā nav nepieciešami un valstij rada zaudējumus. Šie nekustamā īpašuma objekti likumā noteiktajā kārtībā tiek pārdoti publiskās izsolēs vai tiek izskatīta īpašumu nodošana citiem valdītājiem, tādējādi ļaujot tiem gūt jaunu pielietojumu.
