Pētījums: Mājokļu apzadzēji vērtslietas vai naudu visbiežāk atrod seifā un drēbēs
Retāk vērtslietas un nauda tiek atrasta virtuvē, grāmatās, rakstāmgaldā vai nepaslēptā veidā.
Aptaujātie iedzīvotāji un agrāk tiesātās personas atzina, ka visbiežāk no dzīvokļiem vai mājokļiem tiek nozagti juvelierizstrādājumi, rotaslietas, nauda, norēķinu kartes, datori un mobilie telefoni. Visretāk tiek zagta pārtika, kažokādas apģērbi un televizori.
Bijušie noziedznieki pētījuma veicējiem atzinuši, ka zagtie priekšmeti visbiežāk tiek pārdoti vai ieķīlāti lombardos, vai arī pārdoti uzpircējiem. Visretāk zagtais guvums tiek realizēts, pašiem noziedzniekiem vai viņu paziņām izvedot to uz ārzemēm.
Pētījumā secināts, ka puse no pieredzējušajiem zagļiem daļu zādzību plāno, bet citas veic spontāni. Trešdaļa pieredzējušu zagļu zādzības rūpīgi plāno dažas dienas, savukārt 24% no zagļiem zādzību plāno pāris nedēļas.
Teju 49% personu, kuras tiesātas par ielaušanos, un procentuāli arī tikpat daudz aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka zādzība var tikt izdarīta jebkurā laikā.
Svarīgākā informācija, ko zaglis vēlas iegūt, ir saimnieka prombūtne, mājokļa iemītnieku turīgums un ziņas par uzstādītajām drošības sistēmām, piemēram, atbilstošas slēdzenes vai signalizācija.
71% agrāk tiesāto personu pētījuma veicējiem atzinušas, ka pirms nozieguma pastrādāšanas novēro un izseko interesējošās personas. Visretāk noziegumam nepieciešamās ziņas tiek iegūtas no citām personām, kas strādā ar konfidenciālu informāciju.
Pētījuma dalībnieki atzinuši, ka biežāk minētie zādzību neizdošanās iemesli ir saimnieku negaidīta atgriešanās, signalizācijas ieslēgšanās un kaimiņi, kuri iztraucē noziegumu.
Agrāk tiesātās personas par ļoti traucējošiem vai traucējošiem pasākumiem uzskata apsardzes signalizāciju, novērošanas kameras, suņa turēšanu mājā vai pagalmā, seifus, drošības žalūzijas, restes, iežogotu teritoriju un atbilstoši aprīkotas durvis.
"Balta" atlīdzību direktors Ingus Savickis norāda, ka, salīdzinot sniegtās atbildes šogad un 2010.gada pētījumā, redzams, ka šo gadu laikā garnadžu prasmes metālu durvju atvēršanā ir uzlabojušās.
Savukārt Latvijas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Mājokļu zādzību apkarošanas nodaļas priekšnieks Dāvis Ķepītis norāda, ka Rīgā un Rīgas reģionā ik dienu tiek fiksēti pieci līdz septiņi zādzību gadījumi mājokļos, un teorētiski jebkurš mājoklis var būt pakļauts apzagšanas riskam.
"Mūsu pieredze liecina, ka mājokļa apzagšanai pietiek vien ar dažām minūtēm, un nebūt nav nepieciešams gaidīt mirkli, kad saimnieka nav mājās. Aptuveni 20-25% zādzību notiek, zaglim iekļūstot mājoklī pa neaizslēgtām durvīm vai vaļēju logu. Lielākam apzagšanas riskam ir pakļautas privātmājas, kas atrodas nomaļākās vietās, piemēram, vienā pusē mājai ir klajs lauks vai mežs. Risks palielinās, jo, pirmkārt, visapkārt nav kaimiņu, kas laikus zādzību varētu pamanīt un ziņot par to policijai, kā arī, otrkārt, zagļiem šādā veidā paveras iespēja nemanītiem ilgāku laiku novērot konkrēto privātmāju un piemeklēt brīdi, kad saimnieku nav mājās," brīdina Ķepītis.
Pētījums "Mājokļa drošība pret ielaušanos" tika veikts otro reizi pēc kārtas. Pētījumu veica apdrošinātājs "Balta" kopā ar Valsts policiju, Valsts probācijas dienestu, Ieslodzījuma vietu pārvaldi un pētījumu aģentūru SKDS. Pirmo reizi pētījums tika veikts 2010.gadā. Kopumā pētījumā tika aptaujāti vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāju un vairāk nekā 100 personu, kuras ir tiesātas par ielaušanos.
LETA
Foto: Stock.XCHNG
