Pētījums: sērijveida daudzdzīvokļu namu inženiertehniskais stāvoklis Rīgā ir apmierinošs
Kopējais daudzdzīvokļu ēku tehniskais stāvoklis Rīgā vērtējams kā apmierinošs, tomēr ir konstatēta virkne tipisku defektu, kuru novēršana ir nepieciešama gan ēku inženiertehniskā stāvokļa uzlabošanai, gan energoefektivitātes paaugstināšanai, gan mikroklimata un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai, secināts pētījumā par Rīgas apkaimju tipveida dzīvojamo ēku tehnisko stāvokli, mikroklimatu un dzīves kvalitāti tajās.
Pētījuma ietvaros ekspertu grupa dažādos Rīgas mikrorajonos apsekoja kopumā 132 dažādu sēriju (318., 319., 464., 467. un 602.sērijas) tipveida daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas Imantā, Ziepniekkalnā, Juglā, Purvciemā, kas būvētas laika posmā no pagājušā gadsimta 70. līdz pat 90.gadiem. Eksperti veica šo ēku būvkonstrukciju un inženierkomunikāciju apsekošanu, nosakot to pašreizējo tehnisko stāvokli. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 444 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 405-01 "Būvju tehniskā apsekošana", tika sagatavoti ēku tehniskās apsekošanas atzinumi katrai dzīvojamo ēku sērijai, norādot būtiskākos defektus.
Starp tipiskākajiem defektiem minimani: ar zemas kvalitātes hermetizācijas materiāliem aizpildītas starppaneļu šuves, nav nodrošināts šo šuvju hermētiskums; sarūsējušas balkonu margas, avārijas stāvoklī esoši balkoni; neapmierinošā stāvoklī esošā apkures maģistrālo vadu siltumizolācija; daudzviet ēkās ir uzstādīti zemas kvalitātes PVC logu rāmji, tie neatbilst sākotnējam risinājumam; koka rāmju logi ir nolietojušies, tie ir dažādās krāsās; lielā vairumā ēku neapmierinošā stāvoklī ir lietus ūdens novadīšanas tīkli; nožogotas, aizbūvētas un haotiski iestiklotas lodžijas un balkoni; bojātas ēku apmales, daudzviet tās ir ar kritumu uz ēku; vienmuļas un neatjaunotas ēku fasādes; neremontētas koplietošanas telpas; nekoptas ēkām pieguļošās teritorijas un labiekārtojuma zemais līmenis, bedrains asfalta iesegums iekšpagalmos, nomīdītie zālāji.
Atbilstoši apsekošanas rezultātā konstatētajam ēkas tehniskajam stāvoklim ir sastādītas orientējošas būvdarbu izmaksu tāmes katrai ēku sērijai.
Analizējot paveikto ēku energoefektivitātes uzlabošanai, secināts, ka, veicot apsekoto ēku ārējo konstrukciju siltināšanu, logu nomaiņu, apkures sistēmas cauruļvadu siltumizolācijas atjaunošanu un apkures sistēmas balansēšanu, tiek būtiski paaugstināts šo ēku energoefektivitātes līmenis, tiek uzlabots ēku vizuālais izskats un tādējādi uzlabojās iedzīvotāju dzīves apstākļi.
Kā būtiskāks ieguvums šajā pētījumā ir atzīmējams, ka veiktie aprēķini un apkopotā informācija palīdzēs vēl nerenovēto ēku īpašniekiem izstrādāt renovācijas koncepciju, sastādīt energoaudita pārskatu, izvēlēties piemērotu finansēšanas modeli un iedzīvotāju kopsapulcei pieņemt pozitīvu lēmumu renovācijas uzsākšanai. Jebkura šāda lokāla darbība ir ieguldījums klimata pārmaiņu mazināšanā, bet, kas ir vēl svarīgāk, veicinās mājokļu pielāgošanos tām.
Pētījums izstrādāts projekta "Klimata ietekmes, pielāgošanos klimata pārmaiņām un pielāgošanās iespēju sociāli ekonomisko vērtību novērtējums daudzdzīvokļu kvartālos Rīgā un Latvijā" ietvaros.
Detalizēti pētījumu rezultāti, secinājumi un rekomendācijas tiks prezentētas īpašā seminārā "Rīgas apkaimju tipveida dzīvojamo ēku tehniskais stāvoklis un klimata pārmaiņu izraisīta ēku atjaunošanas nepieciešamība", kas norisināsies 17.februārī plkst.13.00 Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātē - 215.telpā, Kalnciema ielā 6.
Projekts "Klimata ietekmes, pielāgošanos klimata pārmaiņām un pielāgošanās iespēju sociāli ekonomisko vērtību novērtējums daudzdzīvokļu kvartālos Rīgā un Latvijā" ("Rīgas daudzdzīvokļu namu mikrorajonu ilgtspējīga attīstība") tiek īstenots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansējumu. Kopējās projekta īstenošanas izmaksas ir 136 tūkstoši eiro, no kuriem 15% finansē Rīgas pilsētas pašvaldība. Projekta ieviešanu nodrošina Rīgas pilsētas arhitekta birojs, partneris - Rīgas Stradiņa Universitāte, ko projektā pārstāv Darba drošības un vides veselības institūts. Projekta īstenošanas termiņš - 2016.gada aprīlis.
Foto: Gatis Dieziņš/LETA
