Pieci populārākie mīti par vēja enerģiju, kuriem jāpaliek 2025. gadā

Raksta autors: Artūrs Toms Plešs, "Eurowind Energy Neue Energien" izpilddirektors

Vēja enerģētika Latvijā arvien biežāk kļūst par emocionālu diskusiju un dezinformācijas mērķi, tas vēlreiz izceļ šīs tēmas nozīmīgumu. Ne velti “pie darba” ķeras tie paši aktīvisti, kuri pirms pieciem gadiem aicināja nevakcinēties pret Covid-19, bet pirms trim gadiem apgalvoja, ka ukraiņi “paši ir vainīgi”. (1) “Apstākļos, kad pieaug cenas, inflācija (saskaņā ar Latvijas Bankas prognozēm tā nākamgad sasniegs 3%) un valda bažas par ekonomikas nākotni, ir jābalstās pārbaudītos faktos. Būtisks cenu samazināšanas aspekts ir lēta elektroenerģija, tāpēc ir tik svarīgi visus argumentus par labu vai pret konkrētiem lēmumiem enerģētikas jomā balstīt tieši faktos,” skaidro enerģētikas eksperts Artūrs Toms Plešs. 

1.mīts: vēja turbīnu radīta infraskaņa ir bīstama veselībai  

Fakts: Patlaban nav zinātnisku pieradījumu tam, ka vēja turbīnu radītā infraskaņa kaitētu cilvēku veselībai. Eiropā darbojas vairāk nekā 100 000 vēja turbīnu, un plašos pētījumos nav konstatēta elektromagnētiskā lauka, trokšņa, zemfrekvences skaņas vai infraskaņas negatīva ietekme uz cilvēkiem. (2) 

Ilgtermiņa pētījumi liecina, ka pat 250 metrus augstām turbīnām infraskaņas līmenis ir zemāks nekā cilvēka uztveres slieksnis. Turklāt dabiskais vējš rada spēcīgāku infraskaņu nekā turbīnas. (3) Šos secinājumus apstiprina arī respektablas veselības aprūpes jomas organizācijas, piemēram, Austrālijas Medicīnas asociācija. (4) Atsevišķas sūdzības par diskomfortu biežāk ir saistītas ar psiholoģisku gaidu efektu (nocebo), nevis ar turbīnu fizisko ietekmi. 

2.mīts: vēja turbīnas masveidā iznīcina putnus un sikspārņus  

Fakts: Vēja parki ietekmē bioloģisko daudzveidību, taču būtiski mazāk nekā klimata izmaiņas, transports, ēkas vai fosilā enerģija. Ikvienam projektam tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums (IVN). Turklāt modernos vēja parkos tiek izmantoti risinājumi risku mazināšanai: precīzi izplānots turbīnu izvietojums, ierobežojumi putnu ligzdošanas laikā, uzlabota lāpstiņu redzamība un tehnoloģiski aizsardzības risinājumi. (5) 

3.mīts: vēja parku dēļ masveidā tiek izcirsti meži, tie nesniedz labumu reģioniem  

Fakts: Vēja parku projektiem tiek veikta stingra ekoloģiskā ekspertīze, savukārt apgalvojumi par “masveida izciršanu” neatspoguļo reālo situāciju. Patiesībā vēja parki rada jaunas darba vietas un stimulē reģionu attīstību. Būvniecības laikā veidojas darba vietas loģistikā, būvniecībā, transporta un inženierdarbu jomā, savukārt pēc darba uzsākšanas – ilgtermiņa darba vietas apkopes un remonta nozarē. Pieaug pieprasījums pēc vietējo uzņēmumu pakalpojumiem, palielinās nodokļu ieņēmumi pašvaldību budžetā un pieejamais finansējums vietējo kopienu projektiem. (6) 

4.mīts: vēja parki samazina nekustamā īpašuma vērtību  

Fakts: Lielākā daļa pētījumu liecina, ka ietekme uz nekustamā īpašuma cenām ir nebūtiska vai arī tās nav vispār. Sākotnējās bažas bieži ir saistītas ar informācijas trūkumu. Kad vēja parks sāk strādāt, cilvēku attieksme kļūst pozitīvāka. Īpaši pēc tam, kad iedzīvotāji var novērtēt reālo trokšņa līmeni, attālumu un pašvaldības gūtos ekonomiskos ieguvumus. (7)  

5.mīts: vēja enerģētika palielina elektrības cenu  

Fakts: Vēja un saules enerģija šobrīd ir lētākie elektroenerģijas avoti Eiropā. Pēc Eurostat datiem, 2025. gada trešajā ceturksnī 49,3% no visas ES saražotās elektroenerģijas tika iegūti no atjaunīgajiem energoresursiem (AER) (tas ir par 3,8% vairāk nekā pirms gada). Dānijā šis rādītājs sasniedza 95,9%, Austrijā – 93,3%, bet Igaunijā – 85,6%. (8) Vēja enerģijas īpatsvara pieaugums, pateicoties merit order efektam, mazina tirgus atkarību no dārgās dabasgāzes, tādējādi stabilizējot cenas. Pēc Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) datiem, laikā no 2021. līdz 2023. gadam jaunās vēja un saules jaudas ES patērētājiem ietaupīja aptuveni 100 miljardus eiro, samazinot dārgās fosilās enerģijas ražošanas īpatsvaru. (9) 

“Vēja enerģētika mūsu valstī, pirmkārt, ir infrastruktūra un pamats lētākai elektroenerģijai. Jo vairāk sabiedrības diskusijās būs faktu un mazāk baiļu, jo ātrāk mēs varēsim pieņemt lēmumus, kas samazina cenas, rada darbavietas un stiprina Latvijas enerģētisko neatkarību. Tāpēc par to ir tik svarīgi runāt atklāti,” uzsver eksperts.