Pilnībā pāriet uz dokumentu elektronisko apriti būvniecībā plāno no janvāra
Rīga, 17.sept., LETA. Būvniecībā dokumentu pilnīgu elektronisku apriti plānots ieviest no 2019.gada 1.janvāra, ar viena gada pārejas periodu, paredz grozījumi Būvniecības likumā, kurus Ministru kabineta komiteja pirmdien nolēma virzīt izskatīšanai valdībā.
Lai arī spēkā esošajā Būvniecības likuma redakcijā jau šobrīd ir ietverts tiesiskais regulējums attiecībā uz Būvniecības informācijas sistēmu, tomēr dokumentu elektroniska aprite Būvniecības informācijas sistēmā netiek pilnvērtīgi izmantota.
Ekonomikas ministrijā (EM) uzsver, ka, pieņemot šos grozījumus un pārejot uz dokumentu elektronisku apriti, tiks samazināts administratīvais slogs visiem būvniecības procesa dalībniekiem un iesaistītajām institūcijām, privātpersonām, uzlabojot pakalpojumu pieejamību, veicinot valsts pārvaldes efektivitāti un caurskatāmību.
Izstrādātie grozījumi likumā paredz pāriet uz būvniecības procesa pilnīgu elektronisku dokumentu apriti no 2019.gada 1.janvāra. Pašvaldībām, kas vēl nejūtas gatavas pilnībā pāriet uz elektronisku dokumentu apriti, tiek dota iespēja saistošajos noteikumos iekļaut normu par pārejas periodu, bet ne ilgāk par 2019.gada 31.decembri. Noslēdzoties pārejas periodam, būvniecības process būs iesākams un turpināms tikai elektroniski. Izņēmums saglabāsies uz tiem būvniecības procesiem, kuri jau ir iesākti papīra veidā - šos procesus varēs pabeigt papīra veidā bez termiņa ierobežojuma.
EM norāda, ka dokumentu elektroniska aprite ļaus ikvienam būvniecības procesa dalībniekam neatkarīgi no viņu atrašanās vietas sev ērtā, ātrā un efektīvā veidā bez papildu administratīvā sloga saņemt valsts nodrošinātos elektroniskos pakalpojumus Būvniecības informācijas sistēmā.
Būvniecības informācijas sistēmā informācija un tās aprite tiek nodrošināta elektronisko dokumentu un strukturētu datu veidā. Līdz ar to būvvaldes vai institūcijas, kuras pilda būvvaldes funkcijas, lēmumus pieņem un būvniecības ieceres saskaņošanu veic, kā arī tehnisko un īpašo noteikumu izdevēji attiecīgajos noteikumos ietverto prasību izpildi saskaņo elektroniski strukturētu datu veidā Būvniecības informācijas sistēmā. Tas mazinās administratīvo slogu visiem būvniecības administratīvajā procesā iesaistītajiem. Iestāde var informēt iesniedzēju, ka pieprasītais dokuments ir pieejams Būvniecības informācijas sistēmā.
Lai paplašinātu to personu loku, kuras būvniecības ierosinātājs Būvniecības informācijas sistēmā var pilnvarot pārstāvēt sevi būvniecības administratīvajā procesā, likumprojekts paredz, ka būvniecības ierosinātājs varēs pilnvarot ne tikai būvspeciālistu vest savu būvniecības administratīvā procesa lietu, bet arī jebkuru citu privātpersonu, piemēram, ģimenes locekli, juridisko pakalpojumu sniedzēju vai citu. Mērķis ir padarīt personai ērtāku, lētāku, efektīvāku pilnvarošanas procesu elektroniskajā vidē, vienlaikus nodrošinot atbilstošu personas identificēšanu.
Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitātes apgūšanai Būvniecības valsts kontroles birojs nodrošinās bezmaksas konsultācijas par būvniecības informācijas sistēmas izmantojamību.
Vienlaikus EM informēja, ka šobrīd, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmas dotās iespējas, elektronisku dokumentācijas apriti izmanto gandrīz visas pašvaldību būvvaldes. Aktīvākās no tām ir Stopiņu, Ikšķiles, Salaspils, Madonas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ozolnieku un Saldus novada būvvaldes. Līgumus par Būvniecības informācijas sistēmas izmantošanu noslēgušas visas Latvijas pašvaldības, izņemot Rīgas pašvaldību.
Ar grozījumiem plānots noteikt, ka būvvalde un institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, ārpus Būvniecības informācijas sistēmas var: veikt administratīvo pārkāpumu procesu; izskatīt iesniegumus, kas nav izskatāmi būvniecības un ekspluatācijas kontroles ietvaros, un informācijas pieprasījumus (iesniegumi par kāda būvvaldes lēmuma vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu nav uzskatāmi par iesniegumiem, kuri ir izskatāmi būvniecības un ekspluatācijas kontroles ietvaros); veikt ar būvniecības administratīvā procesa ietvaros izdota administratīvā akta piespiedu izpildi.
Likumprojekts paredz atteikties no regulējuma, kas uzliek pienākumu pašvaldībām un institūcijām par noteiktiem lēmumiem informēt sabiedrību divos veidos - ievietojot attiecīgu informāciju pašvaldības mājaslapā internetā un Būvniecības informācijas sistēmā. Turpmāk sabiedrības informēšana plānota tikai Būvniecības informācijas sistēmā.
