Pinakotēka Mārupē

Jaunbūve atrodas Mārupē, divu pašvaldību – Rīgas pilsētas un Mārupē novada – robežu sadurai piegulošā zemē. Vienlaikus tā papildina Kārļa Ulmaņa gatves darījumu apbūves lineāro joslu. Maģistrāle pēdējos 20 gados ir piedzīvojusi nozīmīgu attīstību: no apbūves brīva ceļa uz Jūrmalu līdz pilnvērtīgai Rīgas daļai jeb apkaklītes pilsētai (edge city pēc Joel Garreau terminoloģijas). Galvaspilsētas apbūve ekstensīvi izplešas uz kaimiņu pagastu un novadu rēķina. Mēs esam liecinieki pasaulē zināmam procesam, kurā maģistrālei piegulošās teritorijas izmantošana pamazām intensificējas, otrā plāna apbūvi atstājot nelieliem uzņēmumiem. Tam ir raksturīga arī pakāpeniska attīstība no viendabīgas tirdzniecības funkcijas līdz daudzveidīgiem kompleksiem. Pinakotēkas projekts apliecina šī teorētiskā ietvara likumsakarības un ilustrē apbūves attīstības cikla nākamo fāzi. Kārļa Ulmaņa gatves posms no Lielirbes ielas krustojuma līdz pagriezienam uz lidostu pilsētas uzbūvē ir īpaši nozīmīgs – tie ir nosacīti Rīgas vārti. Tas, ka vienu šo vārtu pusi nosaka Mārupes novads, iespējams, ir neloģiski, taču šim projektam tas ir nācis par labu.

Maģistrāļu apbūves pieprasījumu veido lielais garāmbraucēju skaits, kas nodrošina tikpat lielu cilvēku daudzumu kā pilsētas centrā. Lai īstenotu savu plānu par daudzfunkcionālu jeb dažādām vajadzībām adaptējamu izstāžu ēku, šis un augšminētie apsvērumi, iespējams, palīdzēja nekustamā īpašuma attīstības jomā samērā zinošajai pasūtītājai – Viduleju ģimenei – izlemt par labu zemesgabalam šinī pilsētas daļā.

Gruntsgabala attīstībai bija vairāki sarežģīti priekšnoteikumi, kurus meistarīgi pārvarēja arhitekta Andreja Ģelža "Brīnišķīgo projektu birojs". Zemesgabals ir nosacīti sadalīts divās garenās domājamu daļu pusēs paralēli Ziedleju ielai, un ielas sarkanā līnija projektam paredzēto zemesgabala daļu sašaurina vēl vairāk. Tādējādi ēkas apjoms ar pārkari ir maksimāls, ko drīkstēja atļauties, ja uzdevums ir tajā paredzēt tikai vienu kāpņu telpu, kaut arī apbūves intensitāte šeit ir pieļaujama krietni lielāka. Šāda stila ēkām neraksturīgā apjoma simetrija nav nejauša, tā ir viena no funkcionālajām iespējām sadalīt ēku divās neatkarīgi izmantojamās daļās.

"Brīnišķīgo projektu birojam" šī nav pirmā sadarbība ar pasūtītāju. Pēc abu pušu domām, rezultāts ir atbilstošs iecerei: izstāžu ēka veidota mūsdienīga, vienkārša un funkcionāla – minimālisma garā. Andrejs Ģelzis, neapšaubāmi, ir funkcionālisma pamatprincipu piekritējs. Kā pienākas šī stila adeptam, laikmetīgajā Rīgas arhitektūrā viņš saskata daudz teatrālisma un dekoratīvisma ar pārlieku sadrumstalotību un sīcināšanu. Turpretim 30. gadu Rīgas funkcionālisma arhitektūra ir tā, kur var patiesi smelties iedvesmu racionālajai arhitektūrai. Arī jauno ārzemju laikmetīgās mākslas galeriju un muzeju pieredze ir vedinājusi tiekties uz tīru risinājumu. Iespēju radīt ēku saskaņā ar savu profesionālu vērtību skalu arhitekts ir izmantojis ar uzviju. Izstāžu ēka ir lakoniska un solīda – piepacelts melns paralēlskaldnis ar telpisku ieejas iespiedumu. Gan stilistiski, gan tehniski ēka konsekventi ir realizēta līdz detaļām. Tas ir gan projektētāju, gan galvenā būvuzņēmēja, gan arī pasūtītāja sinerģijas nopelns. Jaunbūve pilnībā ir no monolītā dzelzsbetona, lielākoties eksponēta, izņemot tumšpelēku apmestu fasādes ārējo laukumu un metāla kasešu joslu zem stiklojuma. Pietiekami sarežģīta ir bijusi zem gruntsūdens līmeņa iedziļinātas autostāvvietas konstrukcija. Projektējot vēl būvniecības buma laikā, lielās noslodzes dēļ būvkonstrukciju sadaļas projektēšanā papildus iesaistīts Vācijas būvinženieru birojs "IngBP Ingenieurgesellschaft mbH".

Ēkas apkuri nodrošina siltā grīda. Arī tā konceptuāli ir no virskārtā melna pulēta betona. Rozešu pieslēgumu betona sienās nav, tie ir ierīkoti grīdas kanālos. Ventilācijas gaisa vadi zāļu griestos ir pilnībā atklāti. Galvenās fasādes stiklojuma sistēmai ir minimāli iespējamie profili ar maksimāli iespējamo attālumu starp tiem, lai pastiprinātu gaisīguma iespaidu. Aizmugurējo fasādi potenciālās sakaršanas dēļ nolemts veidot ar logiem. Tonāli ēka ir ahromatiska, lai izceltu gan mākslas darbus, gan jebkuru citu ekspozīciju vai notikumu tās telpās.

Dažādas iespējas nodrošina jumta terase, kas ir projektēta lielai slodzei un iztur gan skulptūru dārzu, gan potenciāli zaļo jumtu, gan brīvdabas kino, gan daudzas citas vēl neapzinātas aktivitātes. Ērtu nokļūšanu terasē nodrošina neliela trešā stāva izbūve ar kāpņu telpu un telpu kafejnīcai.

Ēkas celtniecības stāsts ir pagātnē, bet tās mūžs vēl ir priekšā. Maģistrāļu apbūves gadījumā ļoti svarīgs ir pieprasījumam atbilstošs izvietojums. Vai Pinakotēka ir pareizā vietā – par to pārliecināsimies nākotnē. Varam vien novēlēt, lai arī pēc daudziem gadiem ēkas funkcija būtu saistīta ar nosaukuma etimoloģisko nozīmi – attēlu jeb mākslas darbu galeriju. TEKSTS VIKTORIJA BARINOVA, ARHITEKTE FOTO INDRIĶIS STŪRMANIS Latvijas Architektūra, Burtnīca Nr.88 Daudzfunkcionāla ēka, Ziedleju iela 1, Mārupe. Pasūtītājs – Ligita Viduleja, SIA "Pinakotēka". Projekta autors – "Brīnišķīgo projektu birojs", arhitekts Andrejs Ģelzis, interjera arhitekti Jānis Apsītis, Gaļina Maksimova. Inženieri–konstruktori – "BKB" (Rīga), Aldis Grasmanis; "IngBP Ingenieurgesellschaft mbH" (Berlīne), O. Panovko, S. Bajenow. Inženieri – ŪK, Ansis Upmacis, A – Māris Nagla, V – Jānis Apse, El – Gatis Bandenieks, Jeļena Stepačenko. Ģenerāluzņēmējs – "LX grupa", darbu vadītājs Guntars Počs. Apakšuzņēmējs – SIA "a.b.tons". Kopējā platība – 1154 m². Projekts – 2007. gads. Būvniecība – 2008.–2009. gads.

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Dzintars Workshop ražo dažādus metāla priekšmetus, kas pielāgoti klientu vajadzībām – pirts krāsnis, kazana krāsnis, ugunskura vietas, mēbeles un citus individuālus pasūtījumus. Uzzināsim, kā izvēlēties ugunskura vietu vai grilu, lai tas kalpotu ilgi? Ko svarīgi ņemt vērā, izvēloties pirts krāsni?

Aktuālie piedāvājumi

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

2008. gadā REHAU prezentēja kompozītu materiālu logu profiliem RAU-FIPRO X. Lieliskās sistēmas GENEO logi un durvis atraduši vietu Latvijā daudzās ēkās, renovācijas projektos. Arī tagad REHAU turpina šo tradīciju. ARTEVO – māksla nepārtraukti attīstīt lieliskos risinājumus tālāk!

Aktualitātes

Aicina piedalīties konkursā par Cēsu novada pašvaldības ūdensobjektu apsaimniekošanu

Izsludināts konkurss juridiskām personām par tiesībām veikt Cēsu novada pašvaldības ūdensobjektu apsaimniekošanu un deleģēšanas līguma slēgšanu.

Izstāsti Latvijai

"Revonia" pazemes mājas, pirtis, pagrabi: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Vai esi kādreiz prātojis, kā dzīvoja pasaku un filmu varoņi hobiti? Tagad tas ir īstenojies! REVONIA ir realizējusi šādu pasaku/sapņu māju. "Revonia" ražo dzelzsbetona pazemes būves - mājas, pirtis, pagrabus. "Revonia" būves izceļas ar ļoti labu energoefektivitāti, jo tās tiek apbērtas ar viena metra zemes slāni, kas nodrošina visa veida aizsardzību.

Pinakotēka Mārupē

Dalies ar šo rakstu

Komentāri