Pirmo sniegu gaidot: Ko darīt ar rudens lapām un vai novembrī vēl jāpļauj zāle?
Rudenī darba pilnas rokas ir ne vien zemniekiem, lauksaimniekiem un mazdārziņu īpašniekiem, bet arī pilsētvides uzturētājiem. Kaut arī šajā nedēļas nogalē jau sola pirmo sniegu, tomēr pēc tam atgriezīšoties siltāks laiks, lai ikviens vēl pagūtu apdarīt pēdējos rudens darbus, pirms iestājas ziema. Ko noteikti vēl vajadzētu pagūt dārzā, pļavās un pilsētā?
Kamēr pirmais sniegs vēl nav uzsnidzis, aktuāla rudens lapu izvešana, un iedzīvotāji lapas, nelielus krūmus, zarus diametrā līdz 2 cm un garumā līdz 50 cm, nopļauto zāli un līdzīgus “zaļos” atkritumus aicināti nemest sadzīves atkritumu konteineros, bet izmantot brūnos jeb BIO konteinerus. Lapām jābūt bez zemes, akmeņu un citiem piemaisījumiem.
Ja pilsētā tiek rīkotas īpašas akcijas bezmaksas lapu izvešanai, tad lapas var sakrāt maisos un nodot atkritumu apsaimniekotājam. Piemēram, Jūrmalā šāda akcija ar pašvaldības atbalstu un sadarbībā ar "CleanR” norisinās līdz pat 30. novembrim. Plašāka informācija par akciju ir pieejama šeit: https://www.jurmala.lv/lv/jaunums/ari-sogad-pasvaldiba-nodrosinas-savakto-rudens-lapu-izvesanu-bez-maksas
Tikmēr pilsētvides uzturētāja “Vizii Urban” speciālisti rosina lapas dārzos un parkos izvest vairākas reizes sezonā.
“Rudens sezonā lapas būtu jāvāc divas līdz trīs reizes, negaidot, kamēr koki ir kaili. Ir ļoti sarežģīti tās savākt, kad lapu kaudzi jau sedz pirmā sniega kārta, turklāt līdz ar mitrumu lapas kļūst smagākas,” komentē “Vizii Urban” valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis.
Alternatīva rudens lapu izmešanai – mulčēšana
Rudens lapu izvešanai ir alternatīvas, piemēram, izmantojot pļaujmašīnu, lapas var mulčēt jeb sasmalcināt. Mulča ir augu valsts izcelsmes materiāli: koku mizas un šķelda, zāģu skaidas, priežu čiekuri, kūdra, komposts, salmi, lapas.
Tādā veidā augsne tiek nosegta ar organisku materiālu, kas nodrošina tai barības vielas, samazina krasas temperatūras svārstību ietekmi, neļauj lietum aizskalot augsnes daļiņas, kalpo kā dzīves vide vērtīgiem kukaiņiem u. c. Turklāt tas izmaksā lētāk nekā lapu vākšana ar rokām vai tehniku, kā arī vešana pārstrādāt.
“Tiesa, jāatceras, ka lapu vienkārša atstāšana zālienā nav mulčēšana. Svarīgi lapas sasmalcināt. Tāpat mulčēšana jāpagūst, kamēr augsnes virskārtā temperatūra ir vismaz seši grādi pēc Celsija. Šis ir vēl viens aspekts, ko izvērtēt – mulčēt vai tomēr lapas izmest kompostā vai BIO konteinerā,” skaidro eksperts.
Zāle jāpļauj arī rudenī
Pilsētvides uzturētāji arī atgādina: lai gan aktīvais zāles augšanas laiks šobrīd jau ir noslēdzies, zāle jāpļauj arī rudenī. Pļaušanas sezonas beigas atkarīgas no laika apstākļiem. Ja rudens ir silts un zāle aug, pēdējoreiz var pļaut arī novembra beigās, decembra sākumā.
Latvijas ziemā galvenā problēma nav sniegs
Pēc sinoptiķu prognozēm jau pēc šīs nedēļas nogales gaidāma siltāka laika atgriešanās, kas dos iespēju pabeigt rudens darbus pirms ziemas sezonas pilnvērtīgas iestāšanās. Tas ļaus pilnībā sagatavot pilsētvidi un nodrošināt, lai ielu uzturēšana ziemas apstākļos noritētu pēc plāna.
“Mēs esam gatavi uzsākt ziemas darbus jau oktobra beigās, jo Latvijas reģionos, īpaši piejūras teritorijās, parādās pirmās salnas. Ja rodas mitrums, bet temperatūra ir nedaudz zem nulles, ceļi un ietves apledo. Tad arī sākas ziemas sezona, kad jāuzsāk ceļu un ietvju kaisīšanas darbi. Šim pārejas periodam rūpīgi jāseko līdzi, jo šajā laikā mēdz veidoties melnais ledus. Tāpat kā mēs gatavojamies laikus sākt darbus, lai iedzīvotāji var droši pārvietoties, tā arī autovadītājiem būtu laikus jāpadomā par ziemas riepām,” saka eksperts.
“Mainīgie laikapstākļi ir būtisks faktors, kas ietekmē ielu un ietvju uzturēšanas pieeju. Latvijā ziema ir tāda, kāda ir. Proti, mums laikapstākļi ir mainīgi, nevis tikai sniegs, kā varētu šķist. Laikapstākļi uzliek savu slogu, un, ja nepieciešams, varam izvēlēties starp “melnu” asfaltu ar sāls palīdzību, vai nelielu slidenumu,” saka eksperts.
