Plāno uzlabot būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un uzraudzības procesu

Rīga, 5.marts, LETA. Latvijā plānots uzlabot būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un uzraudzības procesu, paredz pirmdien Ministru kabineta komitejas izskatīšanai valdībā virzītie "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi".

Noteikumu projekts paredz vairākas būtiskās izmaiņas būvspeciālistu kompetences novērtēšanas kārtībā un patstāvīgās prakses uzraudzības nodrošināšanā. Piemēram, plānots noteikt citus kritērijus praktiskā darba pieredzes prasībām pretendentiem būvspeciālista sertifikāta saņemšanai, precizēt patstāvīgās prakses uzturēšanas kārtību, precizēt kritērijus brīdinājuma izteikšanai, sertifikāta darbības sfēras apturēšanai un anulēšanai, kā arī samazināt būvspeciālista darbības sfēru skaitu.

Tāpat noteikumu projektā ir noteikta prasība kompetences pārbaudes iestādēm uzturēt spēkā esošu līgumu ar Nacionālo standartizācijas institūciju par Latvijas valsts standartu abonēšanu tās sertificētajiem būvspeciālistiem par pazeminātu gada maksu, pievienojot standartu abonēšanas maksu patstāvīgās prakses uzraudzības gada maksai.

Pašlaik persona pēc otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības iegūšanas arhitektūras, būvniecības, elektroenerģētikas vai citā saistītā inženierzinātnē var pretendēt uz būvspeciālista sertifikāta saņemšanu arhitektūras jomā, būvdarbu vadīšanas, projektēšanas, būvuzraudzības vai inženierizpētes specialitātēs, ja tā pēdējo piecu gadu laikā ir ieguvusi trīs gadus ilgu praktiskā darba pieredzi.

Savukārt, ja persona ir ieguvusi pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību būvniecības, elektroenerģētikas vai citā saistītā inženierzinātnē pēc piecu gadu praktiskā darba pieredzes, kas iegūta pēdējo astoņu gadu laikā, var pieteikties būvspeciālista sertifikāta saņemšanai būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības specialitātēs.

Izskatīšanai valdībā virzītais noteikumu projekts paredz, ka turpmāk, neatkarīgi no iegūtā izglītības līmeņa, minimālais laiks, kurā pretendentam jāapgūst kompetences pārbaudes iestādes noteiktā praktiskā darba pieredzes programma būs ne mazāk kā divi gadi pēdējo septiņu gadu laikā.

Kompetences pārbaudes iestādei minimālās praktiskā darba pieredzes programmu būs jāpublicē savā tīmekļa vietnē. Tā tiks nodrošināta iespēja īsākā laika termiņā pēc diploma saņemšanas iegūt būvspeciālista sertifikātu, ja persona būs izpildījusi kompetences pārbaudes iestādes noteikto praktiskā darba pieredzes programmu.

Tāpat noteikumu projektā noteikts, lai pretendētu uz būvspeciālista sertifikāta saņemšanu arhitekta praksē; ēku konstrukciju projektēšanā; ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, ieskaitot ugunsdzēsības sistēmas, projektēšanā; siltumapgādes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu projektēšanā; elektroietaišu projektēšanā; ēku būvdarbu vadīšanā; restaurācijas būvdarbu vadīšanā; ūdensapgādes un kanalizācijas, ieskaitot ugunsdzēsības sistēmas, būvdarbu vadīšanā; siltumapgādes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu būvdarbu vadīšanā; elektroietaišu izbūves darbu vadīšanā; ēku būvdarbu būvuzraudzībā; restaurācijas būvdarbu būvuzraudzībā; ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, ieskaitot ugunsdzēsības sistēmas, būvdarbu būvuzraudzībā; siltumapgādes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu būvdarbu būvuzraudzībā; elektroietaišu izbūves darbu būvuzraudzībā, personai būs jānokārto kompetences pārbaudījums ugunsdrošības jomā, kas būs jākārto testa veidā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

Noteikumu projekts arī paredz, ka turpmāk kompetences pārbaudes iestādēm būs jāuztur spēkā esošu līgumu ar Nacionālo standartizācijas institūciju par Latvijas valsts standartu abonēšanu tās sertificētajiem būvspeciālistiem par pazeminātu gada maksu, pievienojot standartu abonēšanas maksu 30 eiro apmērā patstāvīgās prakses uzraudzības gada maksai par darbības sfēru ar agrāko piešķiršanas datumu.

Nacionālā standartizācijas institūcija sadarbībā ar kompetences pārbaudes iestādēm būvspeciālistiem nodrošinās tiešsaistes piekļuvi Latvijas standartiem (vairāk nekā 5500 dažādi standarti). Tas ļaus speciālistiem apskatīt vēlamo standartu jebkurā laikā un vietā, kā arī sekot līdzi standartu aktuālajām redakcijām.

Patlaban ir noteikts, ka būvinspektora amata pienākumu pildīšanu iekļauj personas praktiskā darba pieredzē, kas nepieciešama būvspeciālista sertifikāta saņemšanai, kā arī būvspeciālista patstāvīgajā praksē. Latvijas Pašvaldību savienība un Būvniecības valsts kontroles birojs ir izteikuši iebildumu, ka būvvaldēs ir nodarbināti būvinženieri, kuri pilda būvinspektora palīga pienākumus, bet atbilstoši pašreizējam normatīvajam regulējumam nevar saņemt būvspeciālista sertifikātu. Tādējādi tiek ierobežotas būvinspektoru palīgu izaugsmes iespējas un pašvaldību būvvaldes saskaras ar problēmām, kas saistītas ar kvalificētu un sertificētu būvspeciālistu iesaistīšanu būvinspektoru darbā.

Izskatīšanai valdībā virzītajā noteikumu projektā ir iekļauta norma, ka arī būvinspektora palīga pienākumu pildīšanu iekļauj personas praktiskā darba pieredzē atbilstoši minimālai praktiskā darba pieredzes programmai, kas nepieciešama būvspeciālista sertifikāta saņemšanai būvuzraudzības specialitātē, kā arī būvspeciālista patstāvīgajā praksē būvdarbu vadīšanas specialitātē vai būvuzraudzības specialitātē.

Praktiskā darba pieredzē tiks ieskaitīta arī būvinspektora un būvinspektora palīga amata pienākumu pildīšana, kas veikta līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai. Arī būvvaldes vadītāja un būvvaldes arhitekta amata pienākumu pildīšanu turpmāk plānots iekļaut būvspeciālista patstāvīgajā praksē.

Pēc noteikumu projektā minētā, Būvniecības informācijas sistēmā, ievērojot normatīvajos aktos par komercnoslēpumu un datu aizsardzību noteiktos ierobežojumus (publiskojamās informācijas apjoms ir saskaņots ar Valsts datu inspekciju), publiski tiek norādīta informācija par būvspeciālista veiktajiem darbiem (būvniecības lietas numurs, būvniecības veids, būves galvenais lietošanas veids (atbilstoši būvju klasifikācijai), objekta adrese, būves grupa, darbu izpildes laiks, darbības sfēra, līdzdalības pakāpe). Šis datu kopums nodrošinās pilnu informāciju par būvspeciālista veiktajiem darbiem un pieredzi.

Noteikumu projekts papildināts ar normu par Būvniecības informācijas sistēmas būvspeciālistu reģistru papildināšanu ar informatīvu norādi, kurā kompetences pārbaudes iestāde atbilstoši klasifikatorā noteiktajam varēs norādīt informāciju par būvspeciālista praktisko pieredzi darbības sfērā.

Tāpat noteikumu projekts paredz pilnveidot būvspeciālistu patstāvīgās prakses uzraudzības kārtību, nosakot, ka kompetences pārbaudes iestāde ne retāk kā reizi piecos gados veic būvspeciālista patstāvīgās prakses pārbaudi atbilstoši Būvniecības likumā noteiktajam un gadījumos, kad būvspeciālists nav praktizējis vismaz divus gadus piecu gadu periodā, tam nav bijuši profesionālās pilnveides pasākumi, kā arī gadījumos, ja ir bijuši pārkāpumi, būvspeciālistam ir jānokārto kompetences pārbaude.

Plānots, ka kompetences pārbaudes iestāde varēš pieņemt lēmumu par būvspeciālista sertifikāta vai darbības sfēras apturēšanu uz nenoteiktu laiku, ja kompetences pārbaudes iestādes rīcībā būs informācija, ka attiecībā uz būvspeciālistu prokurors ir pieņēmis lēmumu saukt pie kriminālatbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu būvniecības jomā, ir saņemts būvspeciālista iesniegums, vai būvspeciālists nav samaksājis gada uzraudzības maksu, nav noteiktā termiņā iesniedzis kompetences pārbaudes iestādei tās pieprasīto informāciju, kā arī gadījumā, ja būvspeciālists nav atkārtoti nokārtojis patstāvīgās prakses uzraudzības ietvaros organizēto kompetences pārbaudi.

Papildus noteikumu projektā ir noteikta iespēja, ka kompetences pārbaudes iestāde var pieņemt lēmumu par sertifikāta vai darbības sfēras apturēšanu uz laiku no trim mēnešiem līdz 10 gadiem, ja būvspeciālists apzināti sniedzis nepatiesas ziņas, nav konstatējami pierādījumi, ka būvspeciālists pats kontrolējis, vadījis vai tieši izpildījis darbus, par kuriem viņš parakstījies kā atbildīgais būvspeciālists, būvspeciālistam pēc atkārtotas kompetences pārbaudes sekmīgas nokārtošanas nākamo divu gadu laikā piemērots vismaz viens brīdinājums, būveksperts vai būvuzraugs nav izpildījis būvniecību reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto prasību par neatkarības ievērošanu, būveksperts ir nepamatoti sniedzis pozitīvu ekspertīzes atzinumu, kā arī par jebkuru būvspeciālista rīcību būvniecības procesā, kas būtiski apdraudējusi vai varēja apdraudēt cilvēka veselību, dzīvību vai vidi.

Izvērtējot būvekspertu sertificēšanas procesa gaitu, Ekonomikas ministrija ir konstatējusi, ka 2016.gadā ir sertificēti 105 būveksperti, no kuriem 16 ir sertificēti ēku, ceļu vai tiltu ekspertīžu veikšanai, bet būvekspertīzes specialitātē ir noteiktas 35 darbības sfēras. Tādējādi ir izveidojusies situācija, kad daudzās darbības sfērās, jo īpaši dažādu veidu būvju ekspertīžu veikšanā, nav sertificēts neviens būvspeciālists.

Konsultējoties ar Būvniecības valsts kontroles biroju, Latvijas Arhitektu savienību, Latvijas Būvinženieru savienību, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienību un Latvijas Nacionālo akreditācijas biroju, lai veicinātu būvspeciālistu sertificēšanos būvekspertīzes specialitātē un mazinātu būvekspertu deficītu, lai varētu pretendēt uz būvekspertīzes sertifikāta saņemšanu, būvspeciālistam jaunajā noteikumu projektā ir noteiktas paaugstināts prasības attiecībā uz iepriekšējo praksi un atvieglotas prasības attiecībā uz kompetences pārbaudījumu.

Šobrīd būvspeciālistu reģistrā reģistrēti 7620 būvspeciālistu. Būvkomersantu reģistrā reģistrēti 5288 būvkomersanti.