abc.lv skaitļos

Lietotāji online59
Aktīvie uzņēmumi27935
Nozares raksti2374
Ekspertu atbildes3041
Rail Baltica projekta īstenošanai netiešo izmaksu segšanai nepieciešams papildu finansējums : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

Rail Baltica projekta īstenošanai netiešo izmaksu segšanai nepieciešams papildu finansējums

Rail Baltica projekta īstenošanai netiešo izmaksu segšanai nepieciešams papildu finansējums

Šodien, 12. septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē valdība izskatīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par Rail Baltica projekta koordinatoram - akciju sabiedrībai “RB Rail AS”  (RBR) nepieciešamo finansējumu 2023. gadam. Papildu nepieciešamais Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums 398,5 tūkstošu eiro apmērā nepieciešams netiešo attiecināmo izmaksu, kuras Eiropas Komisija (EK) nefinansē, segšanai.

Atbilstoši Rail Baltica projekta finansēšanas modelim, projekta īstenošanas izmaksu lielāko daļu sedz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI jeb CEF) finansējums. EISI finansē dzelzceļa pamata infrastruktūru, pieejas ceļus, signalizācijas un vadības sistēmas, elektrifikāciju un zemju atsavināšanu, savukārt projekta ieviešanas netiešās attiecināmās izmaksas tiek finansētas daļēji. Saskaņā ar Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par Rail Baltica dzelzceļa savienojuma izveidi, katru gadu netiešās attiecināmās izmaksas, kuras EISI nefinansē, tiek finansētas no Baltijas valstu budžeta līdzekļiem vienlīdzīgās daļās.

Latvijai nodrošināmais finansējums 2023. gadā papildus ietver izmaksas, kas specifiski nepieciešamas apvienotā dzelzceļa un autoceļa tilta pār Daugavu projektēšanai. Kopā pieskaitāmo netiešo izmaksu kopsumma Latvijai 2023. gadā ir 875,8 tūkstoši eiro, bet tā kā RBR rīcībā ir 477,3 tūkstošu eiro atlikums, papildu no valsts budžeta nepieciešami 398,5 tūkstoši eiro.

Papildu informācija:

Banner 280x280

Rail Baltica projekta pamatfinansējuma avots ir EISI finansējums, kuru Latvija saņem piesakoties EK izsludinātajos projektu pieteikumu uzsaukumos. Finansējums ar atbalsta intensitāti līdz 85% tiek piešķirts tiešām attiecināmām izmaksām.

Atbilstoši pēdējā EISI projekta uzsaukuma indikatīvajiem rezultātiem, Rail Baltica projekta īstenošanai Latvijā provizoriski tiek piešķirti 298 milj. eiro jeb 32% no kopumā Baltijas valstīm projekta īstenošanai piešķirtajiem 928 milj. eiro. Tādejādi, laika posmā no 2015. gada līdz 2023. gada beigām, Latvija Rail Baltica projekta īstenošanai būs saņēmusi aptuveni 916 milj. eiro finansējumu, tai skaitā, 744 milj. eiro EK finansējumu.

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "heise marketing" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un "heise marketing", SIA ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Dārza darbi rudenī

Dārza darbi rudenī

Septembris ir pirmais rudens mēnesis, tādēļ aktuāls kļūst jautājums – kādi dārza darbi ir jāpaveic šajā mēnesī? Rudenī svarīgi sakopt dobes, sagatavot augus un zālienu ziemai, iestādīt pavasara sīpolpuķes, kā arī parūpēties par koku un krūmu veselību.

Aktuālie piedāvājumi

Logu augstākā klase no REHAU – ARTEVO  

Logu augstākā klase no REHAU – ARTEVO  

Profilu sistēma ARTEVO nodrošina logam visu labāko īpašību kopumu. REHAU zināšanas polimēru materiālos un tehnoloģijās nodrošina izgatavoto logu profilu un attiecīgi tālāk arī logu maksimālu veiktspēju, vienlaikus ļaujot vēl racionālāk izmantot resursus.

Aktualitātes

Melnis: Pašvaldībām būs plašākas tiesības sava reģiona attīstības noteikšanā  

Melnis: Pašvaldībām būs plašākas tiesības sava reģiona attīstības noteikšanā  

Vides prasību regulējuma reformas ietvaros Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) ir iesniegusi priekšlikumu Saeimā likumprojektam “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”. Pašvaldībām tiks piešķirtas jaunas tiesības nepieņemt akcepta lēmumu par vēja projektu attīstību, ja konkrētās pašvaldības teritorijā jau tiek īstenoti vēja parki vismaz 150 MW apmērā vai ja plānošanas reģionā kopējā vēja projektu jauda ir 500 MW.

Izstāsti Latvijai