Rasnačs: Nekustamo īpašumu darījumu reforma nepieciešama, lai ierobežotu fiktīvus darījumus un mazinātu krāpšanas riskus
Tieslietu ministrija (TM) ir pārliecināta, ka nav pamata bažām par nekustamo īpašumu darījumu procesa pilnveidošanu kādas personu grupu interesēs un izmaiņas nepieciešamas, lai ierobežotu fiktīvus darījumus, apkarotu ēnu ekonomiku un mazinātu krāpšanas riskus, uzsver tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).
Obligāta notariālā akta formas ieviešana nav pašmērķis par jebkādiem līdzekļiem, bet viens no ekspertu lokā diskutējamajiem jautājumiem, aģentūrai LETA apgalvoja ministra preses sekretārs Andris Vitenburgs.
Patlaban galvenais TM uzdevums ir izstrādāt rīcības virzienus un priekšlikumus nekustamo īpašumu darījumu procesa pilnveidošanai, lai apkarotu ēnu ekonomiku, mazinātu krāpšanas riskus šajos darījumos, kā arī novērstu zemesgrāmatu un notariāta sistēmas izmantošanu ļaunprātīgiem mērķiem, uzsvēra Vitenburgs.
Šādu uzdevumu paredzot valdības deklarācija un valdības rīcības plāns, tāpēc izveidota starpinstitucionāla darba grupa TM valsts sekretāra Raivja Kronberga vadībā. Darba grupā iesaistītajiem nozaru ekspertiem ir dots uzdevums veikt vispusīgu situācijas izvērtējumu, identificēt riskus un piedāvāt publiskajai apspriešanai vairākus risinājumus nekustamo īpašumu darījumu tiesiskās drošības stiprināšanai. Tostarp konceptuāli tiekot vērtēta arī iespēja ieviest obligāta notariālā akta formu - visām personām vai noteiktam personu lokam, piemēram, tikai fiziskām personām. Patlaban darba grupā tiek vērtēti gan Notariāta priekšlikumi, gan Valsts ieņēmumu dienesta informācija par krāpšanās riskiem un izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
Vienlaikus ministrs uzsver, ka būtisks priekšnoteikums priekšlikumu virzīšanai gan publiskajai apspriešanai, gan izskatīšanai Ministru kabinetā būs administratīvā sloga un kopējo izmaksu samazināšana darījumā iesaistītajām pusēm.
Nekustamo īpašumu darījumu procesā tiks īstenots vienas pieturas aģentūras princips - lai paaugstinātu tiesisko drošību un panāktu lielāku darījumu procesa efektivitāti, tas tiks digitalizēts un pie notāra veiktie darījumi tiks reģistrēti zemesgrāmatā, izslēdzot krāpšanas riskus. Turklāt šāda kārtība samazinās to gadījumu skaitu, kad ilgstoši zemesgrāmatā netiek reģistrēti nekustamo īpašumu darījumi. Kopējo izmaksu samazinājums būs iespējams, nosakot zemākas valsts nodevas un notāru pakalpojumu takses.
Valdības rīcības plānā noteikts, ka TM līdz 30.septembrim jāsagatavo iespējamie rīcības virzieni un pasākumi nekustamo īpašumu darījumu procesa pilnveidošanai.
Kā ziņots, Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse (NNĪAA) uzskata, ka Latvijas Zvērinātu notāru padomes ierosinātā un TM virzītā reforma radīs valsts budžeta līdzekļu pārdali par labu notāriem, kas ik gadu no nekustamo īpašumu pārdošanas darījumiem atlīdzībās saņemtu aptuveni deviņus miljonus eiro, kas būtu garantēts ienākums bezkonkurences apstākļos. Savukārt kopējais budžeta ieņēmumu samazinājums pārsniegtu 17 miljonus eiro.
NNĪAA valdes loceklis Guntars Grīnvalds piektdien, 22.aprīlī, preses konferencē norādīja, ka nevalstiskās organizācijas aicinās uz tikšanos tieslietu ministru Rasnaču, lai klātienē uzklausītu argumentus, kāpēc un kā interesēs tiek virzīta šī reforma. Advokātu biroja "Glimstedt un partneri" pārstāvis Ivars Pommers sacīja, ka, īstenojot šo reformu, ar valsts atbalstu tiktu radīts monopols vienai profesijai - notāriem.
LETA
Foto: Ieva Lūka/LETA
