abc.lv skaitļos

Lietotāji online129
Aktīvie uzņēmumi27935
Nozares raksti2374
Ekspertu atbildes3041
"RB Rail" tehniskā direktora un valdes locekļa amatā iecelts Igaunijas pilsonis Marts Nielsens : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

"RB Rail" tehniskā direktora un valdes locekļa amatā iecelts Igaunijas pilsonis Marts Nielsens

Rīga, 20.marts, LETA. Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" tehniskā direktora un valdes locekļa amatā iecelts Igaunijas pilsonis Marts Nielsens, aģentūrai LETA pavēstīja "RB Rail" pārstāvji.

Šajos amatos Nielsens iecelts pirmdien, 19.martā. Tādējādi Nielsens pievienojies pārējiem trim uzņēmuma valdes locekļiem - izpilddirektorei Baibai Rubesai, operacionālajam direktoram Kasparam Rokenam un finanšu direktoram Ignam Degutim.

Nielsens ir tehnoloģiju vadības profesionālis ar praktisko pieredzi informāciju tehnoloģijās, telekomunikācijās un banku nozarē. Viņš ir vadījis komandas multikulturālā vidē, veidojis un pārveidojis organizācijas, būvējis tīklus un vadījis ikdienas operācijas. Pēdējos četrus gadus viņš vadījis "Swedbank" infrastruktūras attīstību, fokusējoties uz digitālajām pārmaiņām, ieskaitot stratēģiju un arhitektūru, infrastruktūras attīstību un automatizāciju.

Pirms tam Nielsens 12 gadus strādājis telekomunikāciju uzņēmumā "Tele2", ieņemot Igaunijas un Baltijas līmeņa valdes locekļa amatus.

Banner 280x280

"RB Rail" ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kas izveidots, lai īstenotu "Rail Baltica" projektu. "RB Rail" ir centrālais "Rail Baltica" projekta koordinators. Tā galvenie uzdevumi ir dzelzceļa projekta izstrāde, būvniecība un mārketinga aktivitāšu realizācija.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Plānots, ka pa jauno dzelzceļa līniju pasažieru vilcienu ātrums varēs sasniegt 240 kilometrus stundā, bet kravas vilcienu - 120 kilometrus stundā.

Jaunākie dati liecina, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem.

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "heise marketing" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un "heise marketing", SIA ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Dārza darbi rudenī

Dārza darbi rudenī

Septembris ir pirmais rudens mēnesis, tādēļ aktuāls kļūst jautājums – kādi dārza darbi ir jāpaveic šajā mēnesī? Rudenī svarīgi sakopt dobes, sagatavot augus un zālienu ziemai, iestādīt pavasara sīpolpuķes, kā arī parūpēties par koku un krūmu veselību.

Aktuālie piedāvājumi

Logu augstākā klase no REHAU – ARTEVO  

Logu augstākā klase no REHAU – ARTEVO  

Profilu sistēma ARTEVO nodrošina logam visu labāko īpašību kopumu. REHAU zināšanas polimēru materiālos un tehnoloģijās nodrošina izgatavoto logu profilu un attiecīgi tālāk arī logu maksimālu veiktspēju, vienlaikus ļaujot vēl racionālāk izmantot resursus.

Aktualitātes

Kaspars Melnis neformālajā enerģētikas ministru sanāksmē Kopenhāgenā diskutē par infrastruktūras attīstību un ES enerģētikas sistēmu pēc 2030. gada  

Kaspars Melnis neformālajā enerģētikas ministru sanāksmē Kopenhāgenā diskutē par infrastruktūras attīstību un ES enerģētikas sistēmu pēc 2030. gada  

4. un 5. septembrī Kopenhāgenā norisinājās neformālā Eiropas Savienības (ES) enerģētikas ministru sanāksme. Latvijas delegāciju vadīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis. Sanāksmes laikā tika diskutēts par ES enerģētikas sistēmu pēc 2030. gada, kā arī par infrastruktūras attīstības trūkumu pārvarēšanu.

Izstāsti Latvijai