"ReRe Būve" valdes priekšsēdētājs: Jauna iepirkuma izsludināšana par JRT būvniecību tieši pasaka, ka Gailes projekts nav labs un jālabo

Rīga, 30.jūl., LETA. Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) lēmums izsludināt jaunu iepirkumu par Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas rekonstrukciju ir tiešs apliecinājums tam, ka arhitektes Zaigas Gailes projekts nav labs un tas ir jālabo, intervijā laikrakstam "Diena" sacīja "Rere Būve" valdes priekšsēdētājs Valdis Koks.

"Visfascinējošākais šajā visā stāstā ir paziņojums, ka tagad viņi sludināšot "Design and Build" jeb "Projektē un Būvē" iepirkumu. Tas ir kā naglai pa pieri, jo tas tieši pasaka to, ka projekts nav labs, tas jālabo," sacīja Koks.

Viņš skaidroja, ka arī ikdienā, kad būvobjektā atrodas visi būvniecības dalībnieki, būvdarbu žurnālā tiek fiksēts, vai viss notiek pēc projekta, vai konstatētas kādas atkāpes. Ja būtu bijuši pārkāpumi, tas jau savlaicīgi tur noteikti būtu dokumentēts un fiksēts.

"Taču, kad tika veikti būvdarbi, nav konstatētas kaut kādas anomālijas vai kaut kādas atkāpes - tās mūsu oponenti izdomā šobrīd, lai publikas pārliecināšanā iegūtu kaut kādu pārsvaru," stāsta Koks.

Savukārt komentāros par Gailes publiski pausto, ka uzņēmums ziedo partijām, Koks bija īss, jo atbildēja, ka to nevar komentēt, jo partijām viņš neziedo. Taču piebilda, ka kundzes izteikumi nebija profesionāļa cienīgi un par tiem tiek izvērtēta iespēja pret Gaili vērsties tiesā.

Jau ziņots, ka VNĪ lēmumu lauzt līgumu ar būvnieku "Rere Būve 1" par Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas rekonstrukciju, arhitekte Zaiga Gaile nosauca par kara pieteikumu lielo būvfirmu mafijai.

VNĪ sasauktajā preses konferencē JRT rekonstrukcijas projekta autore Gaile apsveica valsts iestādi ar pieņemto kardinālo lēmumu, kas uzskatāms par drosmīgu soli.

"Kopš pagājušā gada jūlija, kad VNĪ parakstīja līgumu ar "Rere būvi 1", mums šķita, ka viss notiks tā, kā jānotiek. Ir pagājis gads un paveikti trīs procenti no visiem darbiem. Būs karš, būs grūti. Šis ir kara pieteikums lielo būvfirmu mafijai," atklāj Gaile.

Gaile norādīja, ka būvnieki nav uzņēmušies atbildību nedz par "Maxima" traģēdiju, nedz arī par ugunsgrēku Rīgas pilī un Nacionālā Mākslas muzeja piebūves grimšanu un plaisām vecajā ēkā.

"Mehānisms darbojas tā, ka finansē politiskās partijas, iegūstot ietekmi visos līmeņos. Lielākais būvnieka pārkāpums bija jautājumā par pāļiem. VNĪ tehniskais uzraugs ir bijis savu uzdevumu augstumos, jo precīzi fiksējis visas būvnieka paviršības. Kaimiņu mājas bojājumi - plaisas - ir "Rere būves 1" vaina, kuru viņi līdz šim nav atzinuši. Patiesībā "Rere" vieta būtu aiz restēm, nevis mūs apsūdzēt un gatavoties tiesai," norādīja Gaile.

Kā iepriekš ziņu aģentūru LETA informēja "Rere Būve" valdes priekšsēdētājs Valdis Koks, Gailes projektā konstatētas vairākas kļūdas, piemēram, nebija izprojektēti ēkas fasādes balsta rāmja pāļi, kā arī projektā nav veikts novērtējums uz blakus esošajām būvēm, kādu ietekmi uz tām atstās projektā paredzētie tehnoloģiskie risinājumi.

"Kļūdas ir visiem cilvēkiem un es esmu gatava par tām atbildēt, bet pāļu jautājums nav mūsu kļūda," pastāstīja Gaile.

VNĪ parakstīja būvdarbu līgumu ar "Rere Būvi 1" 2018.gada 3.jūlijā. Minēto pāļu urbšanas darbus būvnieks uzsāka oktobrī, tomēr jau novembrī tos aptur, saņemot blakus esošo Ģertrūdes ielas ēku iedzīvotāju pretenzijas par ēku sēšanos un bojājumiem. Pāļu atbalsta sienas būvdarbi nav veikti kopš 22.novembra, kad būvnieka atbildīgā būvdarbu vadītāja pieņēma lēmumu par būvdarbu apturēšanu, pamatojoties uz novēroto deformāciju rašanos JRT blakus esošajās ēkās, liecina VNĪ apkopotā informācija.

Tehniskajā projektā bija noteikts, ka pāļu un pāļu sienas izbūves laikā nedrīkst izmantot tādus iestrādāšanas paņēmienus, kas rada vibrācijas un var apdraudēt blakus esošo apbūvi. Turklāt būvnieka vēstulē VNĪ norādītie vibrāciju mērījumu veikšanas laiki pilnībā nenosedz laiku, kad veica pāļu urbšanu. Tas apliecināja, ka būvnieks nav veicis pienācīgu kvalitātes kontroli, lai nodrošinātu tehniskā projekta prasību izpildi.

Decembrī notika būvniecībā iesaistīto pušu tikšanās Būvniecības valsts kontroles birojā par situāciju būvlaukumā, kur panākta vienošanās, ka pirms pāļu darbu atsākšanas pāļu darbu veikšanas projektu papildinās ar prasībām un risinājumiem, kurus ievēros, atsākot darbus.

Neskatoties uz iedzīvotāju sūdzībām, būvnieks turpināja darbus ēkas vēsturiskās fasādes daļā. Februārī VNĪ būvsapulcē būvnieks iesniedza darbu izpildes grafiku, kas paredz līguma pirmā starptermiņa kavējumu par deviņiem mēnešiem. VNĪ informēja būvnieku, ka piedāvātais grafiks neatbilst līguma noteikumiem un nav saskaņojams.

VNĪ turpināja meklēt risinājumus tālākai būvdarbu turpināšanai, izskatot iespēju veikt izmaiņas būvprojektā, lai nodrošinātu kaimiņu ēku drošību.

Savukārt jūnijā VNĪ nosūtīja aicinājumu novērst līguma pārkāpumus un aicināja būvnieku pildīt līgumsaistības. Būvnieks savā atbildē aicinājumam pildīt līgumsaistības nepiekrita un norādīja, ka pārkāpumus savā darbībā nesaskata.

VNĪ pārstāvji skaidroja, ka lēmums par līguma laušanu pieņemts, jo būvnieka darbībā konstatēta virkne būtisku pārkāpumu. Tostarp darbi veikti neatbilstošā kvalitātē, pirms darbu uzsākšanas nav pienācīgi izpētīta projekta dokumentācija, ir izsniegti nepatiesi apliecinājumi, kā arī nav ievēroti nolīgtie termiņi un darba drošības noteikumi.

"Esmu pārliecināts, ka lauzt līgumu bija vienīgais atbildīgais risinājums esošajā situācijā. VNĪ rīkojas atbilstoši labai uzņēmējdarbības praksei, kā atbildīgs sabiedrības un valsts interešu pārstāvis, bijām konstruktīvs sadarbības partneris un intensīvi strādājām, lai meklētu labākos iespējamos risinājumus ikvienai problēmai, ar kuru saskārāmies renovācijas darbu laikā. Taču no būvnieka puses neredzējām ieinteresētību uzlabot uzticēto darbu kvalitāti, ievērot iepriekš nolīgtos termiņus, izmaksas un drošību," pastāstīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Neskatoties uz esošo situāciju, VNĪ plāno pabeigt JRT ēkas rekonstrukciju līdz 2022.gada vasarai. Tāpat VNĪ jau augustā plāno izsludināt jaunu konkursu par būvdarbu veikšanu. Atšķirībā no iepriekšējā konkursa, tajā paredzēts iestrādāt principu "projektē un būvē" un paredzēt obligātu būvju informācijas sistēmas (BIM) lietošanu. BIM izmantošana ļaus labāk kontrolēt izmaksas, saīsināt termiņus un operatīvāk risināt problēmas būvlaukumā.

Jau ziņots, ka 23.jūlijā "Rere Būve" saņēma VNĪ paziņojumu par līguma izbeigšanu JRT rekonstrukcijas projektā. Savukārt Koks uzskata VNĪ līguma uzteikumu par pilnībā nepamatotu un uzteikuma neatsaukšanas gadījumā būvnieks vērsīsies tiesā, lai tā atzītu līguma uzteikumu par spēkā neesošu.

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Aktuālie piedāvājumi

Parkets, grīdas dēļi un koksnes vecināšana

Parkets, grīdas dēļi un koksnes vecināšana

"Vidrižu Atvari" kopš 1998. gada ražo kvalitatīvu oša un ozolkoka parketu, kā arī ozola grīdas dēļus. Uzņēmums izmanto tikai Latvijā iegūtus, ekoloģiski tīrus izejmateriālus un tehnoloģiskajā procesā neizmanto ķīmiskus palīgmateriālus.

Aktualitātes

Saistībā ar nelaimes gadījumu Smilšu ielā 1 VNĪ valdes locekle atkāpjas no pienākumu pildīšanas

Saistībā ar nelaimes gadījumu Smilšu ielā 1 VNĪ valdes locekle atkāpjas no pienākumu pildīšanas

"Esmu gatava atkāpties no valdes locekļu amata pienākumu pildīšanas, uzņemoties morālu atbildību par notikušo Smilšu ielā 1. Uzskatu, ka šāds lēmums ir svarīgs gan VNĪ reputācijai, gan tālākai uzņēmuma attīstībai un akcentēs darba drošības jautājumus būvniecības nozarē un sabiedrībā kopumā," informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes locekle Kitija Gruškevica.

Uzņēmējs runā