Rīga kļūs zaļāka un iedzīvotājiem draudzīgāka
Rīgas pašvaldība šogad vairāk resursu veltīs pilsētas zaļās infrastruktūras attīstībai, stādot vairāk kokus, kopjot esošos apstādījumus, atjaunojot celiņus parkos, uzstādot soliņus un mazinot gaisa piesārņojumu. Tāpat rīdzinieku un galvaspilsētu viesu ērtībām pašvaldība veidos jaunas un uzlabos esošās sabiedriskās tualetes, sakārtos atpūtas zonas un pludmales, kā arī veicinās mājokļu pieejamību.
“Šogad būtiski zaļinām pilsētu, jo koki, apstādījumi, parki, pilsētas meži sniedz būtisku iegumu rīdziniekiem gan gaisa kvalitātes ziņā, gan pasargājot pilsētu no karstuma un spēcīgu lietavu ietekmes. Labiekārtojot parkus, veidojot rekreācijas zonas apkaimēs mēs padarām Rīgu par labāku un ērtāku vietu dzīvošanai. Šogad arī būtiski samazinām rindas uz pašvaldības dzīvokļiem un veicinām energoefektivitātes un apsaimniekošanas kvalitātes celšanu,” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne.
Simtiem jaunu koku un bioloģiskās daudzveidības veicināšana
Rīgas pašvaldība šogad ielu apstādījumos plāno iestādīt rekordlielu koku skaitu - ap 1000 jaunu koku galvaspilsētā. Rīgas domes Mājokļu un vides departaments jau šajā pavasarī dažādās apkaimēs ielu apstādījumos iestādīs vairāk nekā 500 kokus – dižstādus un atjaunos pilsētas apstādījumus. Rīga kļūs zaļāka!
Plānots, ka gan pilsētas centrā, gan citās apkaimēs stādīs liepas, ošus, ievas, ceriņus, lapegles, pīlādžus, ozolus, kļavas, papeles, ginkus un dekoratīvās ābeles. Galvaspilsētā koku stādīšana notiek arī ielu atjaunošanas un citu būvprojektu laikā, kā arī parkos un skvēros kokus stāda pašvaldības uzņēmums “Rīgas meži”, tāpēc kopējais iestādīto koku skaits galvaspilsētā būs ievērojami lielāks.
Šogad arī plānots atjaunot ielu stādījumus un koku apdobes 3000 kvadrātmetru platībā, izbūvēt Ēbelmuižas parka gājēju celiņus un atjaunot celiņus citos parkos un skvēros 1000 kvadrātmetru platībā, kā arī uzbūvēt bērnu laukumu Kanālmalas apstādījumos
Lai rūpētos par bioloģisko daudzveidību, šogad pašvaldība izveidos ceļa pieslēgumu no Jaunciema gatves uz dabas liegumu “Jaunciems”, nodrošinās pļavu un niedrāju pļaušanu 137 hektāru platībā un turpinās darbu pie tādu invazīvo svešzemju sugu kā vārpainā koraine, krokainā roze, Kanādas zeltslotiņas, tatārijas salāta un latvāņa izplatības samazināšanas.
Labiekārtotas pludmales, jaunas tualetes un strūklaku atjaunošana
Šogad turpināsies infrastruktūras uzlabošana Rīgas pludmalēs un atpūtas zonās. Peldvietās plānots uzstādīt astoņus jaunus vides objektus, atjaunot volejbola laukuma segumu Hapaka grāvja atpūtas zonā pie Kleistu ielas, labiekārtot Velnezera aktīvās atpūtas vietu, uzstādot sauļošanās zviļņus, solus, atkritumu urnas un pārģērbšanās kabīnes, kā arī uzstādīt labiekārtojuma elementus atpūtas zonā pie Daugavas Zirņu salā un Bolderājas karjerā Kleistu ielā – atkritumu urnas, divpusējos pludmales solus un sauļošanās zviļņus.
Plānots arī sākt realizēt būvprojektu atpūtas vietas pie Juglas ezera izveidošanai Braila ielā un pilnībā atjaunot glābšanas stacijas posteni Vakarbuļļu peldvietā.
2023. gadā tiks uzstādītas desmit papildus sabiedriskās tualetes, nodrošinot vides pieejamību, esošās 18 sabiedriskās tualetēs tiks uzlabotas drošības prasības un vasaras periodā papildus tiks uzstādītas 45 bioloģiskās tualetes parkos.
Turpinot strūklaku atjaunošanu galvaspilsētā, šogad plānots nomainīt hidroizolāciju bradājamajam baseinam “Lutausis” Grīziņkalna parkā un sākt projekta izstrādi strūklakas “Sumpurnis, bārenīte un mātesmeita” atjaunošanai Kronvalda parkā.
Lai mazinātu teritoriju applūšanas risku, šogad plānots atjaunot meliorācijas grāvjus apmēram 1470 metru garumā un uzturēt meliorācijas grāvju piegulošās teritorijas apmēram 18 hektāru platībā.
Mazinās gaisa piesārņojumu
Rīga pakāpeniski plāno pāriet uz videi draudzīgāku apkures sistēmu, tāpēc šogad plānots pieņemt jaunus noteikumus par atļautajiem apkures veidiem dažādās galvaspilsētas apkaimēs. Tiks atjaunotas arī esošās gaisa monitoringa stacijas un plānota izglītojoša kampaņa par gaisa piesārņojuma ietekmi uz sabiedrību.
Ogļskābās gāzes (CO2) izmešu samazināšanas programmai Rīgas enerģētikas aģentūrai šogad piešķirti četri miljoni eiro, kas paredz būtiskus uzlabojumus pašvaldības ēkās, tostarp saules paneļu uzstādīšanu un energoefektivitātes pasākumu, pāreju uz atjaunīgo energoresursu izmantošanu u.c. aktivitātes.
Šķiros atkritumus
Rīga pašvaldība pēdējo gadu laikā veikusi dažādus pasākumus šķirošanas veicināšanai un galvaspilsētā ievērojami pieaudzis vieglā iepakojuma, stikla un bioloģiski noārdāmo atkritumu konteineru skaits.
Šogad turpināsies darbs pie šķiroto atkritumu savākšanas laukumu veidošanas, publisko šķirošanas punktu tīkla paplašināšanas un mobilo bīstamo atkritumu savākšanas punktu tīkla pārskatīšanas.
Tāpat šogad Rīgā palielināsies tekstila izstrādājumu šķirošanas iespējas, izvietojot jaunus šķirošanas konteinerus, plānots sākt projektu vienreizlietojamo trauku un glāžu izmantošanas samazināšanai, kā arī, iestājoties siltākam laikam, atsākt bioloģisko atkritumu šķirošanu kapsētās. Norit darbs pie depozīta trauku sistēmas ieviešanas Rīgas pasākumos.
Mājokļi kļūs pieejamāki un drošāki
Šogad plānots atjaunot vismaz 90 pašvaldības īpašumā esošos dzīvokļus, 1140 dzīvokļos ar malkas apkuri uzstādīt dūmu detektorus un septiņos dzīvokļos atjaunot apkures sistēmu uzstādot siltumsūkņus.
Tāpat plānots sākt ēkas Ziepju ielā 11 ilgtspējīgas atjaunošanas projektēšanas darbus, Ūnijas ielas 49.namu pielāgot Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanai, kā arī turpināt darbu pie ēku atjaunošanas Prūšu ielā 25a, Dolomīta ielā 1 un Lielupes iela 1 -k10.
Rīgas kapsētās uzlabos vides pieejamību
2023. gadā pašvaldība plāno nodrošināt vides pieejamību I Meža kapsētas administratīvajai ēkai, I Meža kapsētas kapličai un Kapsētu pārvaldes administratīvajai ēkai Aizsaules ielā 1A.
Tāpat šogad plānots sākt projektēšanas darbus jauna kolumbārija ierīkošanai I Meža kapsētā, veikt Ziepniekkalna, Raiņa un Kapsila kapsētu digitalizāciju un uzstādīt desmit piemiņas akmeņu (stēlas) Latvijas kara ordeņa kavalieriem II Meža kapsētā.
