Rīgā turpinās jaunu koku stādīšana un apstādījumu kopšana
Rīgā šoruden turpinās gan jaunu koku stādīšana, gan esošo apstādījumu kopšana, informē Rīgas domes Mājokļu un vides departaments.
Koki ir Rīgas zaļā rota, kurai nepieciešamas regulāras profesionālas rūpes un uzmanība. Koki nav mūžīgi un pilsētas apstākļos pakļauti daudz vairāk stresa faktoriem nekā dabā. Ielu apstādījumu un pašvaldības izglītības iestādēs esošo apstādījumu apsaimniekošanu organizē Mājokļu un vides departamenta Vides pārvalde, savukārt par parkiem atbild pašvaldības uzņēmums “Rīgas meži”.
Departaments līdz gada beigām ielu apstādījumus būs papildinājis ar 154 dižstādiem, savukārt uzņēmums “Rīgas meži” pilsētas parkos šajā gadā ir iestādījis 108 kokus, no kuriem 13 koki ir dāvinājums pilsētai, un 529 krūmus.
Satiksmes departaments, veicot ielu atjaunošanu, kokus plāno stādīt Āgenskalna tirgus priekšlaukumā, Elizabetes ielā – posmā no Eksporta ielas līdz Brīvības bulvārim, Merķeļa ielā un Stabu ielā, kopskaitā minētajās vietās iestādot 36 kokus. Tāpat koki tiks stādīti Čaka ielā un Ģertrūdes ielas posmā no Brīvības ielas līdz Čaka ielai.
Skanstes apkaimes atjaunošanas projektā plānots iestādīt vairāk nekā 1000 koku, daļu šajā rudenī, daļu nākamajā gadā.
Koki pilsētā tiek stādīti, kopti un aprūpēti. Departaments šogad sakopis 1135 koku vainagus, darbi vēl turpināsies. Koku vainagu kopšana nozīmē veselu pasākumu kopumu: vainagu pacelšanu vai samazināšanu, zaru īsināšanu pie ceļa zīmēm, ēkām, māju jumtiem, ielu apgaismojuma, nokaltušu, blīvi saaugušu, slimību bojātu, ar stumbru vāji saistītu zaru likvidēšanu, vainagu retināšanu un vēl citus darbus.
Rīgas iedzīvotājus parasti iepriecina arboristu veikums, kas regulāri uzlabo koku izskatu. Tam apliecinājums ir, piemēram, polardēto liepu rinda Alberta ielā, kuru samazinātie vainagi ļauj baudīt jūgensdstila arhitektūru, savulaik pārāk biezi iestādītie ozoli Buļļu ielā, izcilais liepu dzīvžogs Melnsila un Āgenskalna ielas krustojumā, kā arī dzīvžogi Mīlgrāvja un Aizsaules ielā.
Šajā gadā daudz pūles tika veltītas koku apstādījumiem Krasta ielā. Pēc ziemas un ievērojamā sāls daudzuma, koku stāvoklis pavasarī radīja pamatotas bažas, bet profesionāls speciālistu darbs kokiem palīdzēja atgūties un sazaļot. Krasta ielā tiek kopti 227 dižstādi un 4307 krūmi.
Lai turpmāk mazinātu sāls ietekmi uz stādījumiem un pamatojoties uz dabas eksperta, Latvijas Kokkopju - Arboristu biedrības valdes locekļa Gvido Leiburga ieteikumiem, Mājokļu un vides departaments ir vērsies ar lūgumu Satiksmes departamentā, ierosinot Krasta ielā ziemā samazināt braukšanas ātrumu.
Lai ierobežotu sāls ietekmi pēc ziemas, Mājokļu un vides departaments aprīlī organizēja vairākkārtēju 506 koku laistīšanu ielu apstādījumos pilsētas centrā.
Līdz novembra beigām turpināsies rūpes par apstādījumiem K. Barona ielā. Tiks veikta 69 koku kopšana, 91 puķu dekoratīvo trauku apsaimniekošana, rudens kompozīciju veidošana, kā arī krūmu grupu uzraudzīšana un sakopšana.
Turpināsies jauno koku stādījumu aprūpe. Jau veikta 2067 dižstādu kopšana: 613 kokiem veidoti vainagi, mēsloti 1366, bet laistīti 494 koki.
Pēc iestādīšanas dižstādus īpaši pieskata vismaz desmit gadus. Sākumā liela vērību velta laistīšanai un mēslošanai, katru otro gadu notiek vainagu veidošana. Departamenta speciālisti kokus apseko 2-3 reizes gadā, vērtējot to attīstību un augšanas apstākļus. Ja aptuveni pēc desmit gadiem koku attīstības temps ir lēnāks, nekā tam vajadzētu būt, speciālisti meklē cēloņus un cenšas kokiem palīdzēt. Pēdējos divus gadus ir sākta koku augšanas apstākļu uzlabošana, veicot papildus piebarošanu ar sijātu kompostu, bioloģiski aktīvajām vielām un lēnas iedarbības mēslojumu. Šogad papildus barošanu saņēma Juglas ielas liepas.
Iepriekš minētie koku kopšanas darbi izmaksājuši gandrīz 300 000 eiro.
Departamenta Vides pārvaldes speciālisti ir saņēmuši iedzīvotāju jautājumus par koku stāvokli pilsētā un iemesliem to agrajai lapu kalšanai. Koku lapu kalšanai var būt dažādi iemesli - piemēram, saknes, stumbrs vai vainags var būt mehāniski vai bioloģiski bojāts, vai traumēts būvniecības rezultātā. Bet viens no plašāk izplatītajiem iemesliem ir koku saknēm salīdzinoši mazā vieta, nekā tām dabīgi būtu nepieciešams. Līdz ar to kokam izveidojas mazāk sakņu un tas nevar uzkrāt barības un ūdens rezerves pietiekamā daudzumā ilgākam laikam. Karstā vasarā palielinās ūdens iztvaikošana caur lapām, bet augsnē ūdens ir maz. Lai nezaudētu ūdens rezerves saknēs un mazinātu iztvaikošanu caur lapām, koks sevi sargājot, sāk lapas nomest. Parasti līdz pavasarim koks ir atguvies un atkal salapo.
