abc.lv skaitļos

Lietotāji online105
Aktīvie uzņēmumi27246
Nozares raksti2374
Ekspertu atbildes3041
Rīgā vairākās vietās kokiem veido īpašus vainagus : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

Rīgā vairākās vietās kokiem veido īpašus vainagus

Rīgā vairākās vietās kokiem veido īpašus vainagus
Autors: Publicitātes foto

Turpinot ikgadējo koku kopšanu galvaspilsētā, aizvadītās nedēļas nogalē Alberta ielā un Antonijas ielas posmā arboristi veikuši tur augošo liepu polardēšanu jeb vainagu formēšanu.

2008. gadā tika izstrādāts apstādījumu uzturēšanas plāns Alberta ielā un nelielā posmā Antonijas ielā, paredzot kokiem izveidot piramidālas – mākslīgas formas vainagus un tos turpmāk katru gadu polardēt. Koku vainagiem tika izveidota forma un kopš tā laika tā tiek uzturēta, kokus polardējot.

Polardēšana ir griezumumu izdarīšana vienā un tajā pašā vietā, optimāli - katru gadu, bet ne retāk kā reizi trijos gados. Nozāģējot atvases, kas veidojas iepriekšējā gada griezuma vietā un katru gadu kokam aizaudzējot rētas, noslēdzot griezuma vietas, veidojas polardgalvas.

Polardēšanas metode pārsvarā tiek pielietota jauniem kokiem, kokiem, kas ir sasnieguši vēlamo koka izmēru un tad piegriežot un neļaujot tam izaugt lielākam, kā plānotā forma. To veic ārpus veģetācijas sezonas, kad kokiem nav lapu.

Banner 280x280 Banner 280x280

Rīgā, kā citās Latvijas un Eiropas pilsētās, agrāk koki tika galotņoti, nogriežot lieliem kokiem vainagu, daļu stumbra, radot lielas brūces, bojājot koku. Šodien šāda koka kopšana nav pieļaujama, to aizliedz gan Rīgas saistošie noteikumi, gan arī šāda rīcība ir pret labu koku kopšanas praksi. 

Alberta un Antonijas ielā polardēšanas metodes pielietošana izstrādātajā apstādījumu uzturēšanas plānā tika paredzēta, lai saglabātu esošos, bojātos (galotņotos) kokus un turētu koku vainagus nelielus, kas sniedz iespēju apskatīt jūgendstila ēku arhitektūru, tās detaļas. Polardēšana tika veikta pēc Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pasūtījuma. 

Rīgā turpinās arī parastā kokaugu vainagu kopšana – patlaban sakopti  314 koku vainagi un 95 krūmi, pārsvarā ceriņi, kā arī nokaltušo un citādi bojāto koku izzāģēšana. Departamenta speciālisti veic koku apsekošanu un apkopo iedzīvotāju ziņojumus, bet pēc tam tiek saņemtas ciršanas atļaujas un šie koki, ja nav atzīti par bīstamiem, tiek pakāpeniski nozāģēti. Savukārt, ja tiek konstatēti bīstami koki vai zari, tad informācija nekavējoties tiek nodota līgumuzņēmumam steidzamai darbu izpildei. Šajā pavasarī Daugavas labajā krastā plānots kopā nozāģēt 73 nokaltušus kokus.

 

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "heise marketing" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un "heise marketing", SIA ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Ilgtspējīgi un ekonomiski izdevīgi risinājumi ar "GLASBORD" paneļiem 

Ilgtspējīgi un ekonomiski izdevīgi risinājumi ar

Nozarēs, kur nepieciešams ievērot augstākās higiēnas prasības – pārtikas ražošanā, farmācijā, veselības aprūpē un citās industrijas –, būtiska nozīme ir pareizai sienu un griestu apdarei. "GLASBORD" sienu un griestu paneļi ir progresīvs risinājums, kas nodrošina ne tikai augstu izturību, bet arī izcilu higiēnu un ērtu uzturēšanu.

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

Valsts sektora ēkas kļūs dabai draudzīgākas un energoefektīvākas 

Valsts sektora ēkas kļūs dabai draudzīgākas un energoefektīvākas 

Līdz 2026. gadam VAS “Valsts nekustamie īpašumi” īstenos energoefektivitātes uzlabošanas projektu vairākās valsts sektora ēkās. Projekta ietvaros tiks uzstādīti saules paneļi sešās ēkās, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu enerģijas ražošanā.

Izstāsti Latvijai