Rīgas Centrāltirgus vadība: Vidzemes tirgus atjaunošanu visizdevīgāk būtu veikt ar investoru starpniecību

Rīga, 27.maijs, LETA. Rīgas Centrāltirgus (RCT) vadības ieskatā Vidzemes tirgus atjaunošanu visizdevīgāk būtu veikt piesaistot investorus, aģentūrai LETA pastāstīja Centrāltirgus pārstāvis Aleksandrs Šuņins.

Šī ir RCT valdes oficiālā nostāja un nedēļas laikā tā tiks iesniegta izvērtēšanai kapitāldaļu turētājam Vadimam Baraņņikam (S). Pēc Šuņina teiktā, šis ir RCT viedoklis, taču Rīgas dome var izvēlēties jebkuru no iespējamajiem tirgus attīstības scenārijiem. "Mums patlaban ir ļoti daudz projektu, kas saistīti ar Centrāltirgus teritorijas atjaunošanu. Esam gatavi jebkādā veidā iesaistīties Vidzemes tirgus atjaunošanā, neuzņemoties papildus finansiālos slogus," sacīja Šuņins.

Kopumā uzņēmums SIA "Colliers International Advisors" izstrādājis trīs iespējamos Vidzemes tirgus atjaunošanas scenārijus, no kuriem RCT bija jāizvēlas viens, viņuprāt, vispiemērotākais variants, kuru prezentēs arī domes vadībai.

Pirmais variants paredz, ka visu tirgus atjaunošanu un pārvaldību uzņemas RCT. Šādā gadījumā centrāltirgum būtu jāņem kredīts vismaz 14 miljonu eiro apmērā. No uzņēmējdarbības risku viedokļa raugoties, šim scenārijam ir visaugstākais riska līmenis, jo RCT nav pieredzes mūsdienīgu darījumu ēku attīstīšanā, kā arī tas ir pretrunā ar tirgus vidējā termiņa attīstības stratēģiju. Pluss šādai izvēlei būtu tas, ka visu atbildību par tirgū notiekošo uzņemtos RCT un nepastāvētu risks, ka kāds no nomniekiem nepilda tiem uzliktos uzdevumus.

Otrs variants paredz, ka daļu tirgus attīsta RCT, bet daļu - nomnieks, kuram nomas tiesības tiktu nodrošinātas uz 30 gadiem. Investora pārziņā varētu tikt nodots Gaļas paviljons un darījumu ēka. Šādā gadījumā RCT būtu jāiegulda aptuveni 4,6 miljoni eiro, no kuriem 3,7 miljoni būtu aizņēmums bankās. No risku viedokļa raugoties, šim scenārijam ir "vidējs" riska līmenis, jo RCT varētu izmantot savu pieredzi paša tirgus teritorijas attīstīšanā, savukārt darījumu ēku un ēdināšanas paviljonu uzticētu investoriem.

Savukārt trešais scenārijs paredz, ka visa tirgus teritorija, līdzīgi kā Āgenskalna tirgus, tiek nodota nomnieka pārziņā uz 30 gadiem. Šim scenārijam esot viszemākais riska līmenis, jo RCT nebūtu jāiegulda nekādi līdzekļi, kā arī RCT iegūtu nomas maksas un pēc nomas līguma beigām saņemtu sakārtotu īpašumu. Mīnuss šim scenārijam esot ierobežotais potenciālo investoru skaits.

Kā ziņots, izstrādājot tirgus attīstības koncepciju, eksperti veikuši teritorijas arhitektonisko izpēti un tehnisko apsekošanu, kā arī ņēmuši vērā pasaules praksi, attīstot šādas teritorijas.

Galvenais uzdevums bija vīzijā paredzēt pienesumu apkaimes un visas pilsētas iedzīvotājiem, kā dominējošo saglabāt tirgus funkciju, izstrādāt publisko infrastruktūru, iekļaujot tajā atpūtas zonu, bērnu laukumu un vietu kultūras pasākumiem, kā arī izstrādāt kopēju teritorijas revitalizācijas plānu.

Ekspertu izstrādātā vīzija paredz, ka pašreizējais Vidzemes tirgus Piena paviljons saglabās savu funkciju un arī nākotnē tur varēs tirgoties mājražotāji. Savukārt pašreizējā Gaļas paviljonā varētu izveidot Gastro tirgu, kurā, līdzīgi kā centrāltirgū, varētu strādāt virkne ēdinātāju.

Starp abiem paviljoniem arhitekti piedāvājuši izveidot atklāto āra tirdzniecības ielu, kurā tirgoties varētu amatnieki vai kādi citi specializētu preču un produktu tirgotāji. Savukārt teritorijā, kas atrodas vistuvāk Brīvības ielā 90 esošajai mājai, tiktu ierīkots bērnu laukums un zaļā zona.

Tāpat tirgus teritorijā tiktu atvēlēts laukums publiskiem pasākumiem, piemēram, koncertiem un gadatirgiem. Vienlaikus paredzēts, ka namā, kas atrodas Tērbatas ielas pusē, varētu izvietot birojus, veselības centrus un tamlīdzīgas iestādes.

Pēc ekspertu aplēsēm, no lēmuma pieņemšanas brīža līdz pat teritorijas nodošanai ekspluatācijā tirgus atjaunošana varētu aizņemt divarpus līdz trīs gadus. Kopējās investīcijas būtu nepieciešamas aptuveni 18 miljonu eiro apmērā.