Rīgas nekustamo īpašumu tirgū gads sācies ar izaugsmi

Nekustamo īpašumu sludinājumu portālos gads sācies ar izaugsmi – pieaugušas pārdošanas cenas visās būtiskākajās nekustamo īpašumu kategorijās, arī sērijveida dzīvokļiem, janvārī kāpušas arī prasītās īres maksas, liecina nekustamo īpašumu analīzes rīka “Cenu Banka” apkopotie dati.

Kaut arī 2023. gada nogalē salīdzinājumā ar tendencēm pēdējos trīs gados darījumu aktivitāte bija zema, tas pēdējā ceturksnī teju neietekmēja vidējo cenu par kvadrātmetru. Raugoties uz visa gada kvadrātmetra cenu datiem, jaunbūves tās pieauga par 12–15%, taču sērijveida dzīvokļiem samazinājās par 6%.

Pagājušajā gadā kopējā Rīgas nekustamo īpašumu pārdošanas darījumu summa samazinājās par 9%. Vienīgā kategorija, kurā pārdošanas kvadrātmetra cenas pieauga, bija jaunbūves, šajā segmentā visvairāk saruka arī kopējā darījumu summa – par 13,4%. Sērijveida māju projektos, tostarp 103., 104., 119., 467., 602., Brežņeva laika, čehu, franču, Hruščova laika, lietuviešu, mazģimeņu un specprojektos kopējā notikušo darījumu summa pērn nokritās par 7,3%, taču tas neietekmēja pieprasījumu – piedāvājums palika nemainīgs.

“Cenu Bankas” komanda izceļ arī samērā būtisko darījumu summas un skaita kritumu pirmskara laika projektos, proti, daudzdzīvokļu mājās, kas būvētas līdz 20. gadsimta vidum un kuras nav renovētas vai renovētas līdz 2000. gadam. Renovētajos pirmskara projektos pieauga gan darījumu skaits, gan summa.

Īres maksas 2023. gadā paaugstinājās gan jaunbūvēs, gan sērijas namos, tomēr pieaugums pret 2022. gadu izrādījās mērenāks, nekā tika prognozēts, un bija 2–7%.

Pēc nekustamo īpašumu analīzes rīka datiem hipotekārie kredīti 2023. gadā tika izmantoti aptuveni 37% darījumu – par četriem procentpunktiem mazāk nekā 2022. gada, kad kredītiestāžu izsniegtie kredīti mājokļa iegādei bija izsniegti 41% gadījumu.

“Galvenos ar nekustamo īpašumu saistītos tēriņus var iedalīt vismaz trīs daļās. Pirmkārt, remonts un uzturēšana, otrkārt, komunālie maksājumi, treškārt, mājokļa kredīta maksājumi. Mums ir iespēja tos visus ietekmēt. Piemēram, pērn strauji pieauga gan būvniecības, gan būvmateriālu izmaksas, kas izskaidro to, kāpēc pircēji izvēlas dzīvošanai iespējami gatavākus mitekļus – lai varētu jau uzreiz dzīvot izvēlētajā mājoklī, neīrēt dzīvokli citviet un neuzņemties papildu tēriņus remontam. Tāpat jaunajos projektos dzīvokļi ir energoefektīvāki, kas optimizē komunālos maksājumus,” analizē “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Viņš skaidro, ka ir dažādas stratēģijas, kā izvēlēties mājokļa kredītu. Viens no veidiem – pēc gada procentu likmes. Piemēram, “Bigbank” līdz marta beigām piedāvā fiksētu 1,65% bankas likmi ar Euribor, un klients var izvēlēties sev piemērotāko atmaksas grafiku – anuitāro, lineāro vai speciālo grafiku.

“Fiksētā bankas likme kombinācijā ar anuitāro grafiku palīdz klientam izvairīties no minējumiem par to, kādu kredīta likmi banka varētu nākotnē piemērot, ļaujot vieglāk plānot savu budžetu. Mēs vienlaikus izskatām arī pieteikumus, kad nekustamais īpašums tiek ieķīlāts kā daļēja vai pilna pirmā iemaksa aizdevuma saņemšanai,” stāsta Surgofts.

Bankas pārstāvis arī sacīja, ka pašlaik pieaug tendence, ka jaunāki cilvēki – vecumā no 25 līdz 35 gadiem, kuri pašlaik mitekli īrē, vēlas iegādāties savu pirmo dzīvokli. Turklāt nereti aizdevums mājokļa iegādei ir pirmās kredītsaistības. Daļēji tas var būt saistīts ar pieejamo ALTUM atbalstu jaunajām ģimenēm, jo ar to pirmā iemaksa ir tikai 5%.

Vidējās darījumu summas pērn ir nedaudz pieaugušas arī vairākiem gada nogalē notikušiem jaunbūvju darījumiem teritorijās, kurās iekļautas šādas apkaimes – Avoti, Brasa, centrs, Grīziņkalns, Ķīpsala, Mežaparks, Pētersala–Andrejsala, Skanste un Rīgas vecpilsēta.

Zīmīgs ir pērn Rīgā populārāko jauno projektu apkaimju tops – visvairāk darījumu noticis Centrā, kur reģistrēts arī kāpums pret 2022. gadu. Iecienīti bija mājokļi arī Teikā, nu jau bijušajā Maskavas forštatē, Dreiliņos un Avotos.

“Cenu Banka” ir nekustamā īpašuma tirgus analīzes rīks, kas vienā datubāzē apvieno visus notikušos darījumus, sludinājumu arhīvu un profesionāļu komentārus. Pārskatā sagatavošanā tiek izmantotas “Cenu Bankas” iekšēji uzturētās datubāzes, kuru pamatā ir Zemesgrāmatā reģistrētie darījumi ar nekustamajiem īpašumiem, kā arī populārāko sludinājumu portālu arhīvs.

Kopējā darījumu skaitā tiek iekļauti visi darījumi, kas notikuši un reģistrēti Zemesgrāmatā konkrētajā laikā. Sludinājumos redzamas prasītās cenas jeb pārdevēja subjektīvais sava īpašuma vērtējums. Šie dati ir visoperatīvāk pieejamie, vienlaikus tie ir zemākas kvalitātes, jo atspoguļo tikai piedāvājumu.