Rīgas pašvaldība lietus ūdens kanalizācijas sistēmas uzturēšanai un remontdarbiem šogad atvēlējusi gandrīz trīs miljonus eiro
Lietus ūdens kanalizācijas sistēmas maģistrālo kolektoru un sūkņu staciju uzturēšanai šajā gadā Rīgas pašvaldība atvēlējusi 1,2 miljonus eiro, savukārt šogad paredzētais finansējums lietus ūdens kanalizācijas kolektoru remontdarbiem ir 1,6 miljoni eiro, aģentūra LETA uzzināja Rīgas domes Satiksmes departamentā.
Departamenta pārstāve Ilze Dišlere aģentūrai LETA pastāstīja, ka pašlaik pēc departamenta pasūtījuma tiek būvētas arī jaunas lietus ūdens kanalizācijas sistēmas jaunbūvējamās ielās, kā arī ielās, kuras tiek rekonstruētas. Izbūvējot vai rekonstruējot tiek ņemti vērā aprēķini - paredzamais ūdens apjoms un kolektoru diametrs - tā, lai nodrošinātu ūdens savākšanu un novadīšanu.
Dišlere arī skaidroja, ka lietus ūdens kanalizācijas sistēma Rīgā ir diezgan nolietota. Pamatā tā tikusi būvēta padomju laikos - septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados, izmantojot sliktas kvalitātes cauruļvadus. Arī būvdarbi veikti nepietiekamā vai zemā kvalitātē. Lietus ūdens kanalizācijas tīkls pašlaik ir novecojis un neatbilst mūsdienu prasībām, tāpēc to nepieciešams modernizēt, skaidroja Dišlere. Pagaidām tikai aptuveni 8% no kopējā tīklu garuma ir jaunuzbūvētie kolektori, kuru tehniskais stāvoklis uzskatāms par normālu. Rīgā pašlaik ir daudz ielu, kur lietus ūdens kanalizāciju sistēmas vispār nav, tāpēc pašlaik departaments pirmkārt rūpējas par kanalizācijas sistēmu izbūvi šādās vietās.
Tāpat Dišlere informēja, ka pašvaldība neizskata kaimiņvalstī Lietuvā praktizēto variantu, kad pilsētas iedzīvotāji maksā par lietus kanalizācijas pakalpojumiem.
Komentējot pagājušās nedēļas notikumus, kad stipru lietusgāžu rezultātā applūda viena no Dienvidu tilta nobrauktuvēm, Dišlere skaidroja, ka otrdien, 14.oktobrī, nolijusi puse mēneša normas dažās stundās. Pat vislabākās lietus ūdens novadīšanas sistēmas nevar novadīt tādu ūdens daudzumu uzreiz, sacīja departamenta pārstāve. Tāpat situāciju pasliktinājušas arī no kokiem nokritušās lapas, kas aizsērēja ūdens novadsistēmas.
Jautāta, vai pašvaldībā kāds autovadītājs griezies pēc zaudējumu atlīdzināšanas, Dišlere sacīja, ka autovadītājiem par lietus laikā radītajiem zaudējumiem vispirms jāvēršas pie automašīnas apdrošinātāja, savukārt visas plūdos pazaudētās un departamenta pārstāvju atrastās numura zīmes nodotas Ceļu Satiksmes drošības direkcijā, kur autovadītāji tās var saņemt bez maksas.
Dišlere arī sacīja, ka stipru lietusgāžu laikā, kad ūdens sakrājas uz ielām, uz viskritiskākajām vietām tiek nosūtītas speciālas automašīnas, kuras ar pārvietojamajiem sūkņiem nosūknē ūdeni, kā arī pārbauda, vai nav nosprostotas kanalizācijas akas, un novērš aizsprostojumus. Taču ļoti stipra un ilgstoša lietus gadījumā arī perfekti strādājoša notekūdeņu sistēma nevar uzreiz novadīt tik milzīgu ūdens apjomu. Visgrūtāk satiksmei ir situācijas, kad lietusgāzes sakrīt ar satiksmes intensitātes maksimumu darbadienu rīta vai vakara stundās.
Viena no problēmām ielu applūšanai ir nepietiekami stabils pamats zem maģistrālajām caurulēm, kuras ar laiku iesēžas, deformējas, zemākajās vietās aizsērē un pakāpeniski samazina savu caurlaidības spēju, papildu, tomēr vieglāk risināmas problēmas rada pašu aku nosprostošana ar atkritumiem un smiltīm vai augsni, skaidroja Satiksmes departamenta pārstāve.
Rīgas pašvaldības budžetā kopš 2011.gada izveidota budžeta programma pilsētas lietus ūdens kanalizācijas sistēmas maģistrālo kolektoru un sūkņu staciju uzturēšanai. Saskaņā ar to departaments veic plānveida lietus ūdens kanalizācijas sistēmas tīrīšanas un skalošanas darbus, pārbauda kolektoru tehnisko stāvokli ar videoinspekcijas palīdzību, kā arī veic lietus ūdens atsūknēšanu no satiksmi traucējošām peļķēm uz ielu un tiltu brauktuvēm.
Rīga, 20.okt., LETA.
Foto: Lita Krone / LETA
