Rīgas teritorijas plānojumu līdz 2030.gadam nodos atkārtotai publiskajai apspriešanai

Rīga, 16.apr., LETA. Rīgas teritorijas plānojums 2018.- 2030.gadam tiks uzlabots balstoties uz sabiedriskajā apspriešanā iesniegtajiem priekšlikumiem un nodots atkārtotai sabiedrības izvērtēšanai, pirmdien lēma Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja.

Kā komitejas pārstāvjiem pastāstīja departamenta lokālplānojumu nodaļas vadītāja Zinta Miķelsone, sabiedriskās apspriešanas laikā par jauno Rīgas teritorijas plānojumu saņemti ap 1500 priekšlikumu. Priekšlikumus iesnieguši iedzīvotāji, nekustamo īpašumu īpašnieki, desmit apkaimju biedrības, vides un kultūras mantojuma organizācijas, universitātes, profesionālās organizācijas, kā arī Rīgas domes deputāti. Vairāki iesniegumi ir kolektīvi.

Tāpat par sagatavoto plāna redakciju departaments ir saņēmis atzinumus no 51 institūcijas, tai skaitā ministrijām, dažādu nozaru atbildīgajām valsts institūcijām, Rīgas domes struktūrvienībām un kapitālsabiedrībām, kā arī kaimiņu pašvaldībām. Desmit institūcijas pauž atbalstu plāna redakcijas risinājumiem, bet citos ir iekļautas rekomendācijas redakcijas pilnveidošanai.

Kā pastāstīja Miķelsone, 350 no iesniegtajiem priekšlikumiem neattiecas uz plānojumā paredzētajām darbībām. Tie ir priekšlikumi, kas saistīti ar smilšu atbērtņu veidošanu jūrā, Rīgas brīvostas robežām, satiksmes organizāciju un ceļu izbūvi, autonovietņu politiku, kā arī priekšlikumi, kas saistīti ar Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonu, kurā atrodas, piemēram, Lielie kapi un Skanstes tramvaja projekts. Kā norādīja Miķelsone, vēsturiskā centra aizsardzības zonai tiks izstrādāts atsevišķs plānojums, tādēļ šie jautājumi uz konkrēto dokumentu nav attiecināmi.

Galvenie jautājumi par kuriem savus priekšlikumus un atzinumus iesniedza dažādas institūcijas ir saistīti ar aizsargjoslu izveidi uzņēmumu teritorijās, ar kultūras pieminekļu saglabāšanu, transporta sistēmas attīstību un ielu sarkano līniju pārbīdi, ierosinājumiem vides pārskatam un citām tēmām.

Ņemot vērā procesa sarežģītību un apjomu, departaments plāno, ka visu priekšlikumu un atzinumu izvērtēšanai būs nepieciešami vismaz seši mēneši.

Pēc domes lēmuma plānojums tiks pilnveidots, nodots atkārtotai publiskai apspriešanai, atkārtoti papildināts, ja būs nepieciešams un tad tiks apstiprināts. Plānots, ka tas varētu notikt nākamā gada sākumā. Patlaban spēkā ir Rīgas teritorijas plānojums 2006.-2018.gadam. Viņš darbosies līdz brīdim, kad tiks apstiprināts jaunais plānojums.

Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030.gadam izstrādes process tika sākts 2012.gadā. Tika veiktas dažādas izpētes, kas nepieciešamas gan izejas datu iegūšanai un esošās situācijas apzināšanai, gan arī prognozēm un plānoto risinājumu pamatojumam. Tāpat īstenoti tika dažādi sabiedrības informēšanas un līdzdalības pasākumi, piemēram, apkaimes iedzīvotāju aptaujas, sanāksmes, diskusijas un citi.

Rīgas teritorijas plānojums ir pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kur noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi Rīgas administratīvajā teritorijā. Teritorijas plānojums tiek izdots ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem, kas nozīmē, ka tas ir saistošs jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai, veicot darbības saistībā ar nekustamo īpašumu.

Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, Rīgas dome ir izstrādājusi divus galvaspilsētas teritorijas plānojumus - 1995.-2005.gadam un 2006.-2018.gadam.