RTU: Slēgtais gājēju tilts pār Zunda kanālu augstskolai ir svarīgs un tam jābūt izmantojamam
Rīga, 7.aug., LETA. Gājēju tilts pār Zunda kanālu ir būtisks Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) infrastruktūras nodrošinājuma posms, jo šo tiltu izmanto gan studenti, dodoties uz un no dienesta viesnīcām, gan darbinieki, dodoties uz kompleksu, kur notiek zinātnes process, tamdēļ tiltam jābūt izmantojamam, aģentūrai LETA uzsvēra RTU Infrastruktūras departamenta direktors Sandis Kārkliņš.
Iepriekš vēstīts, ka šis ir viens no galvaspilsētas gājēju tiltiem, kurš nevienam nepieder. Turklāt sliktā tehniskā stāvokļa dēļ pašvaldība nolēmusi to patlaban slēgt.
Kārkliņš sacīja, ka RTU ir vērsusies pie Rīgas domes un AS "Rīgas siltums" ar lūgumu sakārtot gājēju tiltu, jo tas, pēc studentu un darbinieku norādītā, apdraud gājēju drošību.
Šobrīd RTU finanšu resursi tiek novirzīti infrastruktūras uzlabošanai, bet tilts nav universitātes īpašums un resursus svešā īpašumā tā nevar ieguldīt, sacīja Kārkliņš.
"Tilta remonts neaprobežosies tikai ar seguma nomaiņu, bet arī ar nesošo konstrukciju remontu. Tilts ir inženierbūve, ko izmanto ne tikai RTU studenti un darbinieki, bet arī Rīgas pilsētas iedzīvotāji un tādēļ RTU ir gatava aktuālo jautājumu risināt kopā ar Rīgas domi un "Rīgas siltumu"," viņš uzsvēra.
RTU Sabiedrisko attiecību departamenta direktors Ivars Svilāns aģentūrai LETA sacīja, ka Ķīpsala ir lieliska vieta ar ērtu novietojumu tuvu centram, bet ne pārāk ērtu piekļuvi, sevišķi, salas vidusdaļā. Viņaprāt, ņemot vērā, ka šeit attīstītās viena no lielākajām universitāšu pilsētiņām Baltijā, piekļuves jautājumi būs arvien aktuālāki.
Kopš šīs vasaras uz renovēto ēku Ķīpsalā ir pārcēlusies arī Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāte, kas iepriekš atradās Mežaparkā un taps arī jaunas ēkas, kas nozīmē, ka studentu, pasniedzēju un ārvalstu viesu skaits tikai pieaugs.
Svilāns zināja teikt, ka piekļuves jautājumu risināšanai pilsētas plānos jau sen esot bijis iecerēts papildu tilts, kas pagaidām nav realizējies.
LETA jau vēstīja, ka saņemto iedzīvotāju sūdzību dēļ Rīgas domē tika sasaukta atbildīgo institūciju pārstāvju sanāksme, lai diskutētu par gājējiem paredzēto Rīgas gaisa pārvadu turpmāko apsaimniekošanu.
Latvijas Televīzija ziņoja, ka lai gan cilvēki šādus gājēju pārvadus izmanto ikdienas gaitās, juridiski tie nevienam nepieder, kā rezultātā neviens arī nerūpējas par šo objektu tehnisko stāvokli.
Sanāksmē secināts, ka nevienam nepiederoši patlaban ir deviņi šādi gājēju tilti. Balstoties uz Rīgas būvvaldes atzinumu, vissliktākajā stāvoklī patlaban ir pārvads pār Zunda kanālu, kā rezultātā pašvaldība nolēmusi gājēju kustību uz tā slēgt.
"Pārvads būs slēgts līdz brīdim, kad veiksim padziļinātu tā apsekošanu. Tad arī būs skaidrs - vai un cik lielas investīcijas tā atjaunošanai nepieciešamas. Varbūt tiltu atzīs par drošu," žurnālistiem sacīja Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR), norādot, ka vienlaikus nav skaidrs - kura institūcija uzņemsies šo pienākumu, jo komunikācijas tur ir gan "Rīgas siltumam", gan būs arī "Gaso".
Vienlaikus Burovs atzina - lai gan pārvads nevienam nepieder, pirms pāris gadiem dome pieņēmusi politisku lēmumu uz tā ierīkot apgaismojumu.
Kā aģentūra LETA noskaidroja Rīgas domes Satiksmes departamentā, nevienam nepieder arī gājēju tilti pie dzelzceļa stacijām "Jāņavārti", "Šķirotava", "Vagona parks" un "Daugmale", pārvads pār Zundas kanālu, kā arī tilti pie Zasulauka stacijas, pie Rēznas ielas un divi pārvadi pie Zemitānu tilta.
Runājot par tiltiem, kuri atrodas pie dzelzceļa stacijām, Burovs norādīja, ka pilsētas būvvalde veiks pārvadu vizuālo tehnisko apsekošanu un tad vērsīsies Satiksmes ministrijā (SM), jo tilti atrodas "Latvijas dzelzceļam" (LDz) piederošā zemesgabalā. "Lūgsim SM uzdod LDz veikt padziļinātu pārvadu apsekošanu un veikt to sakārtošanu, kā arī legalizēt īpašuma tiesības, jo likums nosaka, ka būve, kas nepieder nevienam - pieder zemes īpašniekam," teica deputāts.
Sliktā tehniskā stāvokļa dēļ ir slēgts tilts arī pie Zasulauka stacijas, taču, tā kā uz tā atrodas liela daļa "Rīgas siltuma" komunikāciju - rūpes par to apņēmies uzņemties tieši šis uzņēmums.
Burovs atzina, ka nevienai no iesaistītajām pusēm nav arī precīzas informācijas, cik gadus tilti nav uzturēti.
Turpmākā situācija par pārvadu piederību ar iesaistītajām pusēm tiks risināta pēc Rīgas pilsētas būvvaldes veiktās apsekošanas. Tad arī būšot skaidras nepieciešamās investīcijas pārvadu atjaunošanai.
