"Sadales tīkls": Elektroapgādes apskats par 2022. gada 2. ceturksni

2022. gada 2. ceturksnī turpinājies mikroģenerācijas un elektrostaciju attīstības intereses vilnis. Elektrostaciju (ar ražošanas jaudu virs 11,1 kW) jomā lauvas tiesa projektu joprojām ir attīstības procesā. Savukārt sistēmai pieslēgto mikroģeneratoru skaits pusgada laikā audzis vairākkārt (no 2145 pieslēgtiem mikroģeneratoriem 2021. gada beigās līdz 4816 2022. gada 30. jūnijā), un temps turpina pieaugt. Elektroenerģijas cenas, Krievijas karš Ukrainā un valsts atbalsta politika ir nozīmīgākie šo attīstību veicinošie faktori. Sadalītās elektroenerģijas apjoms, salīdzinot ar pērno gadu, 2. ceturksnī piedzīvojis nelielu samazinājumu, turpinot jau gada sākumā aizsākušos tendenci.

Sadalītā elektroenerģija

Sadales sistēmā 2022. gada 2. ceturksnī sadalītas 1 486 419 megavatstundas (MWh) elektroenerģijas (1. pusgadā kopā - 3 180 972 MWh). Salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, vērojams samazinājums ~1% apjomā - gan 2. ceturkšņa, gan visa pusgada griezumā.

Izteiktāks patēriņa samazinājums 2. ceturksnī vērojams iedzīvotāju grupā (-4,2% 2022. g., salīdzinot ar to pašu periodu pērn), rūpniecībā (-4,5%, salīdzinot ar pērnā gada 2. cet.). Izaugsme (3,4%) 2. ceturksnī vērojama tirdzniecības un ēdināšanas sektoros, to veicinājusi Covid-19 ierobežojumu atcelšana.

Kopējais patēriņa samazinājums varētu būt skaidrojams ar vairāku apstākļu kopumu - taupības un energoefektivitātes pasākumi cenu kāpuma ietekmē un piesardzība ģeopolitisko notikumu kontekstā, mikroģeneratoru un elektrostaciju skaita pieaugums elektrības ražošanai pašpatēriņam, kā arī salīdzinoši vēsāks vasaras sezonas sākums.

Tirgotāju maiņas dinamika

2022. gada 2. ceturksnis tirgotāju maiņas ziņā bijis salīdzinoši mierīgāks - trijos mēnešos (aprīlis - jūnijs) jaunu pakalpojuma sniedzēju sev izvēlējušies 11 132 klienti - 3 reizes mazāk nekā gada pirmajā ceturksnī (30 133 klienti), kad gada sākumā pakalpojumu piegādātājus aktīvāk mainīja juridiskās personas, bet martā, līdz ar tirgotāju mārketinga pasākumu aktivizēšanos, straujāka dinamika bija arī mājsaimniecību segmentā.

"Sadales tīkls" atjaunīgās enerģijas laikmetā

Kļūstot par elektroenerģijas ražotāju un pieslēdzoties "Sadales tīkla" infrastruktūrai, klients atkarībā no uzstādītās jaudas ierīko mikroģenerācijas vai elektrostacijas pieslēgumu.

Mikroģenerators

Elektroenerģijas ražošanas iekārtu sistēma ar jaudu līdz 11,1 kW. Visbiežāk sastopamais risinājums – uz privātmāju jumtiem izvietoti saules paneļi.

Risinājums pamatā mājsaimniecībām ar mēŗki ražot elektroenerģiju pašpatēriņam. Pieslēguma saskaņošana ir vienkārša un ir pilnībā paveicama e-vidē. Mājsaimniecībai ir iespēja kļūt par neto sistēmas dalībnieku, nepatērēto elektroenerģiju nododot sadales sistēmā un patērējot brīžos, kad iekārta neražo. Plašāka informācija sadalestikls.lv.

Elektrostacijas

Elektroenerģijas ražošanas iekārtu sistēma ar jaudu, kas lielāka par 11,1 kW.

Sadales sistēmai iespējams pieslēgt elektrostacijas ar ražošanas jaudu no 11,1 kW līdz 14,999 MW. Pieslēgumiem ar jaudu 500 kW un vairāk nepieciešama Ekonomikas ministrijas atļauja (slieksnis paaugstināts no 11.08.2022.). Jauno, paplašināto neto norēķinu sistēmu, kas stāsies spēkā pēc MK noteikumu izstrādāšanas, varēs izmantot arī uzņēmumi, un tai nebūs ražošanas jaudas ierobežojuma. Plašāka informācija sadalestikls.lv.

Mikroģenerācijas attīstība

 

Gada 2. ceturksnī mikroģenerācijas pieslēgumu temps saglabājies straujš, jūnija beigās sasniedzot 4816 kopējo pieslēgumu skaitu ar kopējo jaudu 36 MW. Vidējais pieaugums 1. pusgadā bijis ap 550 sadales tīklam pieslēgtu saules paneļu iekārtu ik mēnesi. Šobrīd uzstādīto mikroģeneratoru skaits jau pārsniedz 6000, un to kopējā jauda sasniedz gandrīz 50 MW. "Sadales tīkla" eksperti prognozē, ka līdz gada beigām sadales sistēmai varētu būt pieslēgti vairāk nekā 10 000 mikroģeneratoru.

Saules elektrostacijas

Līdz 2022. gada 30. jūnijam sadales sistēmai pieslēgtas 125 saules elektrostacijas ar kopējo jaudu 8,5 MW. Interese par jaunu projektu attīstīšanu ir daudzkārt lielāka. Kopējais pieteikto projektu apjoms, kam "Sadales tīkls" izsniedzis pieslēguma tehniskās prasības un attiecīgi rezervējis jaudas, 1. pusgada beigās pietuvojās 1 GW. Uzņēmuma eksperti prognozē, ka manāmu papildinājumu kopējā Latvijā saražotās enerģijas bilancē saules enerģija sāks veidot jau 2023. gada vasarā, kad būs realizēta vismaz daļa no šobrīd uzsāktajiem projektiem.

Interesi par elektrības ražošanu no saules patiesi var dēvēt par sprādzienveidīgu, vienlaikus tas izraisījis daudz jautājumu par nepieciešamo jaudu apjomu un to pieejamību.

Pie sadales operatora AS "Sadales tīkls" rezervēto jaudu apjoms atjaunīgās enerģijas (dažādi enerģijas avoti) ražošanai sasniedz 1 GW, bet pie elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) kopējais rezervēto ģenerācijas jaudu apjoms jūlija otrā pusē – ap 3,5 GW. Maksimālā patēriņa slodze Latvijā saskaņā ar AST veiktajiem kontrolmērījumiem 2021. gadā bija 1,25 GW, bet minimālā 0,52 GW; vidējais patēriņš vasarā bijis ap 0,8 GW, ziemā – ap 0,9 GW. Kopējais nākotnes elektrostacijām rezervēto jaudu apjoms pie abiem elektroapgādes operatoriem pašlaik jau pārsniedz 4,5 GW, kas ir daudzkārt vairāk, nekā Latvijā nepieciešams. Turklāt tas ir, neņemot vērā jau šobrīd abām elektroapgādes sistēmām pieslēgtās ģenerācijas apjomu, kā arī citus pieejamos ražošanas resursus (ūdens, biomasa, gāze).

Jautājums, cik lieli saules ģenerācijas jaudu apjomi Latvijā ir nepieciešami, jāskata arī kontekstā ar saules kā atjaunīgā resursa īpatnējo dabu. Saulainā laikā dienas vidū no saules enerģijas saražotais apjoms var būt milzīgs, bet naktī tās nebūs, tāpēc faktiski saražotais apjoms mēneša griezumā būs ievērojami mazāks par teorētiski pieejamo ražošanas jaudu.

Tāpēc nākotnē enerģētikas nozarē kopumā (politikas veidotāju, ražotāju, tirgotāju, sadales un pārvades operatoru līmenī) būs jāmeklē atbildes uz jautājumiem:

1. Cik lielas ģenerācijas jaudas energoapgādes tīklā ir nepieciešamas (ņemot vērā nepieciešamo jaudu apjoma ietekmi uz sistēmas izmaksām);

2. Ko darīt ar pārpalikušo saules elektroenerģiju saulainā vasaras dienā (īpaši, ja saule spīdēs gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs);

3. Kāds ir optimālais dažādu energoresursu balanss, lai maksimāli daudz izmantotu atjaunīgos energoresursus, bet nodrošinātu elektroenerģijas pieejamību arī tad, kad to nav.

 

Saules enerģijas ģenerācijas īpatnības atspoguļotas pievienotajā modelī par kopējo ģenerācijas jaudu pieejamību brīdī, kad būs īstenoti visi šobrīd iecerētie attīstības projekti pie sadales un pārvades tīkla. Saulainā vasaras dienā dienas vidū (attēls modeļa kreisajā pusē), Latvijā varēs saražot četrkārt vairāk par nepieciešamo elektrības apjomu patēriņam, bet tas vēl pagaidām nenosegs nepieciešamo elektroenerģijas apjomu diennakts un mēneša griezumā (attēls modeļa labajā pusē), jo lietainā dienā vai naktī enerģijas ražošanas apjoms samazināsies vai apstāsies pilnībā. Tāpēc būs nepieciešami arī citi enerģijas avoti - ūdens, vējš u.tml.

(Modeļa izveidē izmantoti AST patēriņa slodzes un faktiskā patēriņa dati Latvijā 2021. gadā, kā arī informācija par saules enerģijas ražošanai uzstādītajām un attīstības (projektēšanas) procesā esošajiem projektiem rezervētajām jaudām.