Saeima neatsakās no ieceres par solidāro atbildību nodokļu jomā būvniecībā
Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz ieviest solidāro atbildību nodokļu jomā būvniecības nozarē starp ģenerāluzņēmumu un apakšuzņēmumu.
Vairāki priekšlikumi, kas paredzēja šo normu ieviest vēlāk vai arī mainīt, atbalstu parlamentā neguva. Vairāki koalīcijas deputāti arī mudināja noteikt, ka norma par solidāro atbildību stājas spēkā no nākamā gada 1.jūlija, nevis 1.janvāra. Tomēr šī iecere Saeimas vairākuma atbalstu neguva.
Likuma izmaiņu mērķis ir mazināt fiktīvu uzņēmumu piesaisti un neidentificētu darbinieku nodarbināšanu.
Galvenā būvdarbu veicēja atbildības nodokļu jomā ieviešanas lietderības izvērtēšanai tika rīkotas vairākas sanāksmes, kurās piedalījās Valsts ieņēmumu dienests (VID), Konkurences padome, Būvniecības valsts kontroles birojs, Ekonomikas ministrija, Latvijas Būvuzņēmēju partnerība, Latvijas Būvnieku asociācija. Lai arī nav panākta vienošanās par šo regulējumu un ir izteikti iebildumi, likumprojekts netika arī vienbalsīgi noraidīts, iepriekš skaidroja Finanšu ministrija (FM).
Grozījumi ir primāri vērsti uz nodokļu krāpniecības apkarošanu garajās apakšuzņēmumu ķēdēs (netiek pareizi aprēķināti un maksāti nodokļi no darba algas, VID nav iesniegtas ziņas par darba ņēmēju kustību), vienlaikus tas veicinās labāku darba laika uzskaiti, jo tādu ir nepieciešams ieviest likumā paredzēto maksājumu nodrošināšanai, uzskata FM.
Garajās apakšuzņēmēju ķēdēs grūti izsekot darba tiesību un darba aizsardzības prasību izpildei, skaidroja FM. Zemākie apakšuzņēmēji bieži cenšas vai ir spiesti izpildīt darbu ar zemākām darbaspēka izmaksām, tādējādi ekonomējot nodokļu jomā ("aplokšņu algas"). Tāpat bieži norīkotie darba ņēmēji nevarot iesniegt sūdzības par neizmaksātas darba atlīdzības piedziņu pret darba devēju, jo uzņēmums ir pazudis vai atzīts par maksātnespējīgu. Savukārt ģenerāluzņēmējs, aizbildinoties ar to, ka nevar kontrolēt apakšuzņēmēju pienākumu izpildi pret to darbiniekiem, atbildību neuzņemas. Rezultātā darbinieki bieži vien nesaņem atlīdzību par savu darbu, kā arī nevar īstenot savas tiesības.
FM iepriekš norādīja, ka nodokļu auditos konstatētas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmas, ka auditējamais nodokļu maksātājs PVN deklarācijās uzrāda nenotikušus darījumus (preču iegādi, pakalpojumu saņemšanu), lai iegūtu fiskālās priekšrocības PVN pārmaksu atmaksu veidā. Auditos apkopotais pierādījumu kopums liecina par to, ka komersants apzināti iesaistās shēmās, lai gūtu papildu brīvos naudas līdzekļus, kas, iespējams, tiek izmantoti "aplokšņu algām" vai citiem mērķiem vai tiek samazināts budžetā maksājamais PVN.
FM uzsvēra, ka jaunais regulējums daļēji nodrošinās samaksas veikšanu no ģenerāluzņēmēja apakšuzņēmējam.
LETA jau ziņoja, ka Latvijas Būvuzņēmēju partnerība konceptuāli iebilst pret FM priekšlikumu valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nomaksas daļēji pārlikt uz ģenerāluzņēmējiem.
Latvijas Būvuzņēmēju partnerība uzskata, ka FM piedāvājums ir sasteigts, nav pietiekami izvērtēts un pārdomāts, FM nav sniegusi vērtējumu tam, kādu ietekmi piedāvātais regulējums atstās uz būvniecības procesiem - kādi papildu birokrātiskie šķēršļi tiks radīti būvkomersantiem, izpildot regulējumā paredzētās saistības un pienākumus, kā arī to, kādi papildu izdevumi radīsies VID, šo sistēmu ieviešot un uzturot.
LETA
2016.gada 24.novembrī
