Saeimas komisija konceptuāli atbalsta priekšlikumu par PVN dzīvojamo māju pārvaldīšanai
PVN piemērošana arī dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumam ir saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes direktīvu par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, kas neparedz nosacījumu, ka ar PVN neapliek dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumu. Tādējādi līdz šim veidojās neatbilstība starp PVN likumu un minēto direktīvu, kuru plānotās izmaiņas novērstu.
Lai nodokļu maksātāji un iedzīvotāji sagatavotos izmaiņām attiecībā uz PVN režīma piemērošanu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumam, minētajiem grozījumiem būtu jāstājas spēkā ne ātrāk kā 2016.gada 1.jūlijā.
Noteiktais PVN dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumam 2016.gada budžetā dos papildu 9,3 miljonus eiro, 2017.gada budžetā - 22,4 miljonus eiro, bet 2018.gada budžetā - 22,4 miljonus eiro.
Šodien komisijas sēdē deputāte Inguna Sudraba (NSL) prasīja, kāpēc pārvaldīšanas pakalpojumiem nevarētu piemērotu pazemināto PVN likmi, bet Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji skaidroja, ka direktīva šādu iespēju neparedz.
Tāpat likumprojekts paredz vairs nepiemērot atbrīvojumu no PVN kultūras pasākumiem. Attiecīgi tiem tiks piemērota PVN standarta likme 21%. Ietekme uz valsts budžeta ieņēmumiem 2016.gadā un turpmāk ir aprēķināta 3,1 miljona eiro apmērā ik gadu.
Ar grozījumiem tiks noteikts, ka PVN atbrīvojums ir piemērojams tādiem kultūras pakalpojumiem kā, piemēram, teātra un cirka izrādes, koncerti, kurus sniedz publiskas personas, kā arī privātpersonas, kuras veic tām deleģētus pārvaldes uzdevumus kultūras jomā, un sabiedriskā labuma organizācijas, kuras veic sabiedriskā labuma darbību kultūras jomā.
Līdz ar to tiks nošķirtas kultūras institūcijas, kuras pasākumus rīko komerciālu mērķu sasniegšanai, no kultūras institūcijām, kuras pasākumus rīko sabiedriskā labuma darbības ietvaros un tādu kultūrpolitikas mērķu sasniegšanai, kas sniegti saskaņā ar valsts vai pašvaldības deleģētu kultūras funkciju. Plānots, ka šie noteikumi attiecībā uz kultūras pasākumiem spēkā stāsies 2016.gada 1.janvārī, paredzot arī ieviešanas pārejas periodu.
Deputātiem plašas debates bija arī par PVN piemērošanu kultūras komerciāliem pasākumiem. Deputāts Igors Pimenovs (S) norādīja, ka nepieciešams zināt, kā tas ietekmēs kultūras pasākumu biļešu cenu un šo pasākumu pieejamību sabiedrībai.
Savukārt parlamentārietis Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) norādīja, ka visiem kultūras pasākumiem varētu piemērot pazemināto 12% PVN likmi, nevis 21% likmi tikai komercpasākumiem. Tas varētu dot ieņēmumus budžetā 3,9 miljonu eiro apmērā. Pēc Kultūras ministrijas aprēķiniem, lielajiem teātriem būtu nepieciešams 800 000 eiro finansējums, lai biļešu cenas nepalielinātos, norādīja Parādnieks, piebilstot, ka tad papildu ieņēmumi budžetā būtu 3,1 miljons eiro.
Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V) bilda, ka šis ir kultūrpolitikas jautājums, kas jāpārrunā ar Kultūras ministriju. Diskusija par šo jautājumu notiks, vērtējot likumprojektu pirms otrā lasījuma.
Kā ziņots, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien plāno pirms pirmā lasījuma vērtēt ieceri par solidaritātes nodokli un diskutēt par vairākiem citiem ar nākamā gada valsts budžetu saistītajiem likumprojektiem. Šo darbu komisija turpinās arī rīt.
Budžetu un saistītus likumprojektus pirmajā lasījumā Saeimas sēdē paredzēts vērtēt 3.novembrī, bet galīgajā lasījumā - 30.novembrī. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu visiem likumprojektiem uz otro lasījumu paredzēts noteikt 6.novembra plkst.17.00.
LETA
Foto: Diāna Ložko/LETA
