Saeimas komisija neatbalsta grozījumus likumā par solidāro atbildību nodokļu jomā būvniecībā
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien neatbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) un Latvijas Būvuzņēmēju partnerības sagatavotos grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas skar solidāro atbildību nodokļu jomā būvniecības nozarē starp ģenerāluzņēmumu un apakšuzņēmumu.
Vienlaikus komisijas deputāti atzina, ka ne pērn pieņemtie Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie grozījumi, kuri stāsies spēkā šogad 1.jūlijā, ne arī EM un būvnieku piedāvātie un komisijā atbalstu neguvušie grozījumi nerisina nozares galveno problēmu - ēnu ekonomikas lielo īpatsvaru. Tādēļ komisijas deputāti nolēma, ka FM un EM kopīgi jāizstrādā priekšlikumi cīņai ar ēnu ekonomiku un administratīvā sloga mazināšanai būvniecībā.
Deputātu atbalstu neguvušais EM un būvnieku alternatīvais piedāvājums paredzēja, ka visu publisko būvdarbu gadījumā un privātajiem būvdarbu līgumiem virs viena miljona eiro, ģenerāluzņēmējs pirms katra maksājuma veikšanas apakšuzņēmējam pārliecinās, ka apakšuzņēmējam un tā piesaistītajiem uzņēmējiem nav valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas pārsniegtu 150 eiro.
Tāpat alternatīvais piedāvājums paredzēja, ka atsevišķu būvdarbu veicējs katram rēķinam pievieno izziņu par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu nomaksu no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas, kas nav vecāka par piecām dienām.
Ja informācija liecinātu par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāda esamību, tad galvenajam būvdarbu veicējam būtu jāveic maksājumu tikai tādā apmērā, kas ir nepieciešams valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāda nomaksai. Atlikušo maksājumu ģenerāluzņēmējs veiktu tikai tad, kad saņem apliecinājumu par to, ka nodokļa parāds ir nomaksāts.
Tāpat alternatīvais piedāvājums paredzēja, ka tad, ja galvenais būvdarbu veicējs veic maksājumu, nepārliecinoties par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāda neesamību, vai pastāvot parādam, tad VID ir tiesības vērsties pret galveno būvdarbu veicēju.
Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane jau pērn decembrī komisijas sēdē sacīja, ka novembrī pieņemtie FM izstrādātie grozījumi likumā ir sasteigti, nav pietiekami izvērtēti un pārdomāti. Pieņemot likumu, nav izvērtēts, kādu ietekmi piedāvātais regulējums atstās uz būvniecības procesiem - kādi papildu birokrātiskie šķēršļi tiks radīti būvkomersantiem, izpildot regulējumā paredzētās saistības un pienākumus, kā arī to, kādi papildu izdevumi radīsies VID, šo sistēmu ieviešot un uzturot.
Jau ziņots, ka Saeima pērn 23.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz ieviest solidāro atbildību nodokļu jomā būvniecības nozarē starp ģenerāluzņēmumu un apakšuzņēmumu. Likuma izmaiņu mērķis ir mazināt fiktīvu uzņēmumu piesaisti un neidentificētu darbinieku nodarbināšanu.
Galvenā būvdarbu veicēja atbildības nodokļu jomā ieviešanas lietderības izvērtēšanai tika rīkotas vairākas sanāksmes, kurās piedalījās VID, Konkurences padomes, Būvniecības valsts kontroles biroja, EM, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības, kā arī Latvijas Būvnieku asociācijas pārstāvji. Lai arī nav panākta vienošanās par šo regulējumu un ir izteikti iebildumi, likumprojekts netika arī vienbalsīgi noraidīts, iepriekš skaidroja FM.
Grozījumi ir primāri vērsti uz nodokļu krāpniecības apkarošanu garajās apakšuzņēmumu ķēdēs (netiek pareizi aprēķināti un maksāti nodokļi no darba algas, VID nav iesniegtas ziņas par darba ņēmēju kustību), vienlaikus tas veicinās labāku darba laika uzskaiti, jo tādu ir nepieciešams ieviest likumā paredzēto maksājumu nodrošināšanai, uzskata FM.
Garajās apakšuzņēmēju ķēdēs grūti izsekot darba tiesību un darba aizsardzības prasību izpildei, skaidroja FM. Zemākie apakšuzņēmēji bieži cenšas vai ir spiesti izpildīt darbu ar zemākām darbaspēka izmaksām, tādējādi ekonomējot nodokļu jomā ("aplokšņu algas"). Tāpat bieži norīkotie darba ņēmēji nevarot iesniegt sūdzības par neizmaksātas darba atlīdzības piedziņu pret darba devēju, jo uzņēmums ir pazudis vai atzīts par maksātnespējīgu. Savukārt ģenerāluzņēmējs, aizbildinoties ar to, ka nevar kontrolēt apakšuzņēmēju pienākumu izpildi pret to darbiniekiem, atbildību neuzņemas. Rezultātā darbinieki bieži vien nesaņem atlīdzību par padarīto darbu, kā arī nevar īstenot savas tiesības.
FM iepriekš norādīja, ka nodokļu auditos konstatētas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmas, ka auditējamais nodokļu maksātājs PVN deklarācijās uzrāda nenotikušus darījumus (preču iegādi, pakalpojumu saņemšanu), lai iegūtu fiskālās priekšrocības PVN pārmaksu atmaksu veidā. Auditos apkopotais pierādījumu kopums liecina par to, ka komersants apzināti iesaistās shēmās, lai gūtu papildu brīvos naudas līdzekļus, kas, iespējams, tiek izmantoti "aplokšņu algām" vai citiem mērķiem vai tiek samazināts budžetā maksājamais PVN.
FM uzsvēra, ka jaunais regulējums daļēji nodrošinās samaksas veikšanu no ģenerāluzņēmēja apakšuzņēmējam.
LETA jau ziņoja, ka Latvijas Būvuzņēmēju partnerība konceptuāli iebilda pret FM priekšlikumu valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nomaksas daļēji pārlikt uz ģenerāluzņēmējiem. Tāpat partnerība norādīja, ka šie FM grozījumi nopietni apdraud šogad plānoto nozares ģenerālvienošanās parakstīšanu.
LETA
2017.gada 18.janvārī
