Sākti pieci meliorācijas sistēmu atjaunošanas projekti nolūkā samazināt plūdu risku 3000 hektāru platībā
Rīga, 15.febr., LETA. Nolūkā samazināt plūdu risku apmēram 3000 hektāru platībā, uzsākti pieci meliorācijas sistēmu atjaunošanas projekti, kuru rezultātā tiks pārbūvētas polderu sūkņu stacijas un atjaunotas valsts nozīmes ūdensnotekas, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā (ZM).
Iepriekš minētos piecus jaunus projektus, kuru kopējās izmaksas ir 4,2 miljoni eiro, februāra vidū ir sākusi īstenot valsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (ZMNĪ), turpinot meliorācijas sistēmu atjaunošanā ieguldīt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalsta līdzekļus.
ZMNĪ plāno pārbūvēt Ošas 1.poldera sūkņu staciju Līvānu novada Rožupes pagastā (plānotās izmaksas 844 800 eiro) un Ošas 2.poldera sūkņu staciju Līvānu novada Rožupes pagastā (plānotās izmaksas 680 000 eiro).
Iecerēts arī atjaunot valsts nozīmes ūdensnoteku Bolupe 22,7 kilometru kopgarumā Balvu novada Kubulu, Vīksnas, Bērzkalnes pagastā, Viļakas novada Susāju, Kupravas un Žīguru pagastā un Alūksnes novada Liepnas pagastā (plānotās izmaksas ir 862 900 eiro) un valsts nozīmes ūdensnoteku Vircava 18 kilometru kopgarumā Jelgavas pilsētā un Jelgavas novada Jaunsvirlaukas, Vircavas, Elejas, Sesavas pagastā (plānotās izmaksas - 851 500 eiro). Tāpat iecerēts atjaunot valsts nozīmes ūdensnoteku Durbe 12,5 kilometru kopgarumā Durbes novada Tadaiķu un Dunalkas pagastā, ieguldot 989 200 eiro.
ZM informēja, ka īstenojot piecus iepriekš minētos projektus, plūdu risks samazināsies apmēram 3000 hektāru platībā, pasargājot no plūdiem daudzus apkaimes iedzīvotājus, tajā skaitā viņiem piederošās būves, tehniku un saimniecības, kā arī lauksaimniecības un meža zemi, autoceļus un citus infrastruktūras objektus.
Jau ziņots, ka plūdu risku mazināšanas, lauksaimniecības un mežsaimniecības zemju meliorācijas, valstij piederošo hidrotehnisko būvju atjaunošanas un pārbūves, kā arī valsts nozīmes ūdensnoteku atjaunošanas projektiem līdz 2020.gadam paredzēti 80 miljoni eiro publiskā finansējuma, no kuriem 36,6 miljoni eiro ir no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), bet 43,4 miljoni eiro - Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums. Minētos projektus īstenos ZMNĪ.
