Sāksies daudzdzīvokļu namu energoaudits
Ekonomikas ministrijā izstrādātajā programma līdzekļus paredzēts piešķirt tādu māju renovācijām, kuras privatizētas saskaņā ar likumu par «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju» vai «Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju». Līdzekļi tiek piešķirti tikai tādu ēku renovācijai, kuras nodotas ekspluatācijā padomju laikā līdz 1990. gadam. Energoaudita un renovāciju veikšanai denacionalizētās ēkās šī programma līdzekļus neparedz. Tikai sākums Renovācijas paredzēts veikt 310 ēkas, kas ir tikai neliela daļa no daudzdzīvokļu mājām valstī. Saskaņā ar statistikas pārvaldes datiem par 2005. gadu un ekonomikas ministrijas mājokļu departamenta datiem uz 2007. gada aprīli, trīs un vairāk dzīvokļu dzīvojamo māju Latvijā ir 38 583, no kurām privatizētas 30 184. Dzīvokļu īpašnieki ir pārņēmuši pārvaldīšanā 9 045 ēkas, kas sastāda 30 procentus no privatizētajām ēkām. «Programmas mērķis ir radīt piemēru, kā var taupīt līdzekļus, uzlabojot ēku energoefektivitāti. Nākamajā gadā papildus šai programmai, iespējams, būs pieejami līdzekļi no Eiropas Savienības struktūrfondiem, augustā septembrī Eiropas Komisija izskatīs Latvijas sagatavoto projektu par 14 miljonu piešķiršanu energoefektivitātes uzlabošanai daudzdzīvokļu mājās,» saka Ilze Oša. ERAF projekts paredzēs piešķirt kredītus 100% apmērā no renovācijas izmaksām ar īpaši zemiem procentiem. Ilze Oša uzskata: «Aizdevums dažkārt ir iedarbīgāks nekā vienkārša subsīdija, jo veicina apsaimniekotājus rīkoties efektīvāk, veidojas apziņa, ka piešķirtos līdzekļus nāksies atdot, tas motivē rīkoties ar līdzekļiem apzinīgāk.» Rīga neaktīva Atbalsta programmā nav noteikti limiti - kurā valsts reģionā, cik ēkas varēs renovēt. Kurš pirmais pieteiksies, tas varēs saņemt līdzekļus. Kaut arī ievērojams skaits privatizēto ēku atrodas Rīgā, līdz šim Rīgas dzīvojamo ēku apsaimniekotāji izrādījuši ļoti mazu aktivitāti līdzīgās programmās, tāpēc ministrijā nav bažu, ka visus līdzekļus «nogrābs» Rīga. Ilze Oša rīdzinieku mazo aktivitāti izskaidro ar to, ka Rīgā iedzīvotāji praktiski nepazīst kaimiņus, tāpēc nespēj vienoties un viens otram uzticēties. Dzīks Vefietis priekšsēdētājs Ernests Erts saka: «Kooperatīvā daudzi dzīvokļu īpašnieki ir pensionāri, kas aizdevumus vērtē skeptiski, tāpēc maz ticams, ka mēs varētu panākt trīs ceturtdaļu iedzīvotāju piekrišanu uzņemties šādas saistības. Vairākums kooperatīva biedru netic valsts atbalstam un uzskata, ka tur ir «paslēpti zemūdens akmeņi». Līdz šim visus renovācijas un remonta darbus esam veikuši par pašu uzkrātiem līdzekļiem bez valsts vai Eiropas Savienības atbalsta. Lielākais stimuls veikt renovācijas darbus ir nevis ekonomiskie aprēķini, kurus grūti izskaidrot biedriem, bet normatīvu prasības, piemēram, esam nomainījuši veselībai kaitīgos šīfera jumtus pret mūsdienu prasībām atbilstošiem.» Kad vajag satraukties? Daudzdzīvokļu mājās vidēji tiek patērētas 150 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā enerģijas. Ekonomikas ministrijas speciālisti par mērķi uzskata 100 - 120 kilovatstundas enerģijas patēriņa sasniegšanu uz kvadrātmetru. Tajās mājās kur enerģijas patēriņš pārsniedz 150 kilovatstundas uz kvadrātmetru, noteikti būtu jāveic energoaudits, lai noskaidrotu, kur tad siltums pazūd. Trūkst speciālistu Ilze Oša uzskata, ka galvenie šķēršļi, lai realizētu programmu, varētu būt iedzīvotāju nespēja organizēties un panākt kopējus lēmumus energotaupīšanas uzsākšanai un arī speciālistu trūkums. Bažas ir, ka nepietiks ne tikai celtnieki, kas siltinātu ēkas, bet arī energoauditoru, kaut arī šī profesija varētu būt ienesīga un cilvēkam ar tehniskām un ekonomiskām zināšanām ātri apgūstama. Energoauditora sertifikātu iespējams iegūt pēc trīs nedēļu ilgu kursu apmeklēšanas. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijas veicināšanas valsts atbalsta programmu 2007. - 2010. gadiem paredz valsts līdzfinansējumu 1120 ēku energoaudita veikšanai līdz 200 latiem uz vienu ēku, pašlaik energoauditora pakalpojumi vidēji maksā 300 latus par ēku.
