Saules paneļi pret dabas stihijām: Kas jāņem vērā montāžas gaitā?

Saules paneļi, atrodoties zem klajas debess, neizbēgami ir pakļauti dažādu dabas stihiju ietekmei – vēja, krusas, zibens un citu dabas spēku untumiem. Apdrošināšanas sabiedrības ERGO atlīdzību dati liecina, ka saules paneļus visbiežāk apdraud vēja postījumi. Viena no lielākajām atlīdzībām 25 000 eiro apmērā pieteikta ERGO Lietuvā, kur kādā komercīpašumā vētra norāva paneļus, kas bija nekvalitatīvi piestiprināti uz plakana jumta. Kas jāņem vērā, lai saules paneļus pasargātu no dabas stihijām un vai tas vispār iespējams, skaidro “Elektrum” vecākais tehniskais eksperts Uldis Dauģis.

“Ja saules paneļu stiprinājumu kvalitātes un drošības ziņā ir pieļautas kļūdas, tās ir iespējams labot arī vēlāk – pēc tam, kad saules paneļi jau uzstādīti, bet tādā gadījumā, visticamāk, būs jārēķinās ar lielām papildu izmaksām. Tādēļ galvenā rekomendācija būtu jau sākumā visu rūpīgi izplānot, lai paneļi uzreiz tiktu stiprināti atbilstoši jumta segumam, slīpumam u.tml., nevis pēc tam veikt korekcijas,” saka eksperts.

Vējš

Kā norāda eksperts, sākotnēji saules paneļu sistēmu izturība tika rēķināta vēja stiprumam līdz 25 m/s, taču vētras, ko pēdējos gados esam piedzīvojuši Latvijā, bijušas līdz pat 32 m/s, ievērojami pārsniedzot paredzamo slodzi. Pie šāda vēja ātruma paneļus var noraut – pat ar visu jumtu. Lai šo risku samazinātu, rūpīgi jāievēro saules paneļu uzstādīšanas vadlīnijas.

Uz slīpa jumta jāņem vērā attālumi no visām jumta malām – no jumta kores, no sāniem un lejasdaļas. Ja panelis ir uzlikts līdz ar jumta kori vai pat ar pārkari, kā to var novērot daudzviet Latvijā, vējš ieskrienoties to viegli var noraut nost, jo ir, aiz kā aizķerties. Tāpēc jāievēro drošības attālums – 30 cm no visām jumta malām. “Latvijā bieži redzam, ka cilvēki cenšas maksimāli aizpildīt visu jumta platību bez drošības distances, sevišķi, ja ir liels enerģijas patēriņš un nepieciešama lielāka saules paneļu ražošanas jauda. Taču tas rada lielus riskus.”

Dažkārt saules paneļi uz slīpiem jumtiem tiek stiprināti vairākos, dažādos slīpuma leņķos. Šis stiprināšanas veids ir riskants ilgtermiņā, jo arī mazāks vējš šādus paneļus ikdienā regulāri ievibrē, iekustina, ar laiku bojājot skrūvju vietas, konstrukcijas un hidroizolāciju. Tādēļ paneļus ieteicams likt jumta slīpumā, nevariējot ar dažādiem slīpuma leņķiem.

Bīstamākie – plakanie jumti, uz kuriem saules paneļi tiek montēti leņķī un ar metāla konstrukciju, kas stiprināta tikai ar atsvariem. “Lielākoties plakanajos jumtos nedrīkst urbt caurumus stiprinājumiem, jo tas var bojāt hidroizolāciju. Tādēļ paneļi jāstiprina ar atsvariem, un te sākas kompromisa meklēšana starp slodzi, ko var izturēt jumts, un paneļu stiprināšanai nepieciešamo atsvaru smagumu, lai paneļi izturētu vēja slodzi. Turklāt ziemā jārēķina klāt arī sniega svars,” skaidro eksperts.

Pirms saules paneļu stiprināšanas uz plakaniem jumtiem noteikti jākonsultējas ar būvkonstruktoru, kurš noteiks maksimālo jumta slodzi un to, cik balasti drīkst uz tā atrasties, lai jumts neiebruktu. Vienlaikus atsvariem jābūt pietiekami smagiem, lai vēja brāzmas saules paneļus nenorautu. Šādā gadījumā var ciest ne vien paneļi, bet arī cilvēki un tuvumā esošās automašīnas. Tādēļ šādi darbi jāveic ļoti atbildīgi.

Arī uz plakana jumta paneļus nedrīkst stiprināt līdz ar jumta malu – jāievēro 60 cm attālums. Tāpat ir svarīgi citi papildu apstākļi, piemēram, vai jumtam ir parapeti jeb mūra margas, kas palīdzēs samazināt vēja ietekmi.

Uz zemes stiprinātiem saules paneļiem vēja risks būs mazāks, jo zemākā līmenī vējš parasti nesasniedz tik lielu ātrumu, tomēr stiprinājumu kvalitātei ir liela nozīme arī šajā gadījumā. Pirmkārt, jābūt atbilstošai gruntij, jo, piemēram, kūdrainā vietā metāla stiprinājumi, kas būs iedzīti 1-1,5 metra dziļumā, var nenoturēt vēja slodzi. Tāpēc pirms uzstādīšanas būtu jākonsultējas ar ģeologu, kurš noteiks, kāda ir zeme, lai atbilstoši tam stiprinātu paneļu sistēmu. Ir gadījumi, kad vējš bojā vai izrauj visu konstrukciju, bet var tikt norauti arī atsevišķi paneļi, ja to stiprinājumi bijuši nekvalitatīvi vai neatbilstoši montēti.

Krusa

“Krusa ir dabas stihija, no kuras saules paneļus pasargāt ir visgrūtāk. Lai nodrošinātos pret krusas radītiem zaudējumiem, efektīvākā aizsardzība būs apdrošināšana, jo no montāžas viedokļa te varam diezgan maz, ko darīt,” uzskata eksperts. “Pagājušā gada vasara bija piemērs tam, cik negaidīta var būt šī dabas parādība – ar milzīgiem, neregulāras formas krusas graudiem, kas daudzos objektos radīja būtiskus bojājumus saules paneļiem. Krusas graudi nekrita tieši vertikāli no augšas, bet stiprs vējš tos nesa no sāna. Bija gadījums, kad uz jumta ar minimālu slīpumu saules paneļi netika bojāti, bet tajā pašā apvidū uz slīpa dakstiņu jumta bija pilnībā sašķaidīti. Tāpēc nevaram ieteikt likt paneļus slīpi, piemēram, uz fasādes, jo risks tāpat pastāvēs. Krusas virziens spēcīgā vētrā ir neparedzams.”

Pēc eksperta domām, krusu labāk izturēs kvalitatīvi saules paneļi, kas pārklāti ar pietiekami biezu rūdītā stikla kārtu, ir testēti un uz kuriem norādīta krusas slodze. “Ja saules panelis ir ļoti lēts, jāpaskatās, cik biezs ir rūdītais stikls. Lētākiem, netestētiem variantiem, būs lielāks risks tikt bojātiem krusas laikā.”

Zibens

Lai pasargātu saules paneļus no zibens, ir divas iespējas: izbūvēt zibens aizsardzību saules paneļiem vai paļauties uz kopējo mājas zibens aizsardzības sistēmu. Pirmais variants būtu drošāks, jo ēkas zibens aizsardzība ne vienmēr pasargās saules paneļus – tai jābūt speciāli pielāgotai.

Ja saules paneļos notiek zibens izlāde, tie var aizdegties, saplīst, var tikt caursistas diodes vai sabojāts viss fotoelements. Tāpat var aizdegties vadi, kas iet līdz saules paneļiem. Lādiņš var nonākt arī līdz invertoram, kas ir pilns ar elektroniku. Daļai invertoru jau ir iebūvēta pārsprieguma aizsardzība, bet vislabāk, ja tiek atsevišķi izbūvēta pārsprieguma aizsardzība gan līdzstrāvas pusē, kas nāk no paneļiem, gan maiņstrāvas pusē, kas var palīdzēt aizsargāt iekārtas. Turklāt saules paneļu invertoram un pašiem paneļiem jābūt atbilstoši sazemētiem.

Sniegs

Foto: Freepik.com/ freepik

Kāpēc vasarā būtu jādomā par sniegu? Tādēļ, ka saules paneļus no sniega radītajiem bojājumiem var pasargāt pareiza paneļu montāža. Ja stiprinājumi nav pareizi izbūvēti un uz paneļa sakrājas ļoti bieza sniega kārta, tā var saplēst paneļa aizsargstiklu. Tas notiek gadījumos, kad saules paneļa stiprinājumi ir tikai tā galos un sniegs rada lielu slodzi uz paneļa vidusdaļu. Tādēļ stiprinājumiem jābūt izbūvētiem noteiktos attālumos, kas palielinās izturību ne vien pret sniega slodzēm, bet arī pret vēju.

Tāpat sniegs un ledus, ziemā slīdot lejā pa jumta plakni, var aizķert un noraut vadus, ja ir nepareizi izvēlēta vadojuma trajektorija. Pēc eksperta novērojumiem, tā Latvijā ir ļoti izplatīta parādība. Sniega slodze var bojāt arī saules paneļu stiprinājumus, tālāk sabojājot jumtu un hidroizolāciju.