Saules paneļu apdrošināšana Latvijā: Kāpēc nepieciešama un kas jāņem vērā?
Līdz ar straujo enerģijas cenu pieaugumu Latvijas saimniecību dienaskārtībā arvien aktuālāka kļūst diskusija par alternatīvajiem enerģijas ieguves veidiem. Kā norāda AAS BALTA (PZU grupa) eksperti, strauji pieaugot interesei un pieprasījumam pēc saules paneļiem, ievērojami palielinājies arī apdrošinātājam pieteikto atlīdzību gadījumu skaits, ko īpaši veicinājušas pēdējos gados bieži novērotās spēcīgās vētras. Vēja, īssavienojuma vai citu postījumu rezultātā saules paneļiem nodarītie zaudējumi var sasniegt vairākus tūkstošus eiro, tāpēc apdrošinātājs iesaka parūpēties par vērtīgo iekārtu drošību no to uzstādīšanas brīža – ņemot vērā pieaugošo pieprasījumu un aktualitāti, tagad saules paneļus iespējams apdrošināt arī kā atsevišķu risku bez nepieciešamības apdrošināt visu pārējo īpašumu.
Saules paneļu lielākais bieds – stiprs vējš un īssavienojumi
Paplašinoties saules paneļiem pieejamībai un tiem kļūstot par arvien iecienītāku enerģijas ieguves veidu, strauji palielinās atlīdzību gadījumu skaits, šī gada sešos mēnešos jau trīsreiz pārsniedzot 2020. gada kopējo rādītāju. Aug arī klientiem izmaksāto atlīdzību apmēri, par zaudējumiem sasniedzot tūkstošiem eiro.
Ievērojamus bojājumus saules paneļiem nodara vētras un spēcīgs vējš, kas Latviju pēdējos gados piemeklē arvien biežāk, un vējā krītoši koki vai koku zari. Lielākās atlīdzības par saules paneļu bojājumiem BALTA portfelī izmaksātas tieši par vēja nodarītiem postījumiem, tostarp vairāk nekā 3500 eiro izmaksāti kādam mājokļa īpašniekam, kuram spēcīgs vējš apgāzis saules paneļu sastatnes.
Bieži vien bojājumu cēloņi saistīti arī ar nepareizi izvēlētu elektroinstalāciju, kabeļiem, savienojumiem, aizsardzības iekārtām, elektrības sprieguma svārstībām. Latvijā lielāko šāda veida atlīdzību – vairāk nekā 3000 eiro – apdrošināšanas kompānija izmaksājusi par pārsprieguma rezultātā bojātu invertoru.
“Latvijā saules paneļu tradīcija vēl ir jauna, pieredze – neliela, un arī statistika tikai sāk veidoties, taču jau šobrīd mēs varam mācīties no citu valstu pieredzes, kas rāda, ka saules paneļu apdrošinājuma summas var sasniegt patiešām iespaidīgus apmērus. Piemēram, Igaunijā, kur saules paneļi ir daudz plašāk pieejami un tradīcijas – senākas, mūsu māsasuzņēmuma PZU portfelī fiksēts gadījums, kad nepareizas kabeļu izvēles dēļ aizdegusies saules paneļu sistēma, nodarot zaudējumus mājai un saules paneļiem 100 000 eiro apmērā. Vācijā, kur produkts ir sevišķi plaši pieejams, visbiežāk – ceturtajā daļā visu atlīdzības gadījumu – bojājumi notiek tieši pārsprieguma vai īssavienojumu dēļ,” stāsta BALTA Privātpersonu īpašuma produktu vadītājs un risku parakstītājs Arnolds Linītis, uzsverot, ka saules paneļu apdrošināšanas galvenā priekšrocība ir iespēja šo risku apdrošināt neatkarīgi no pārējā īpašuma, kā arī pašam izvēlēties apdrošinājuma summu.
Pirmoreiz apdrošina arī uz zemes novietotus saules paneļus
Lai gan saules paneļus apdrošināt īpašuma apdrošināšanas polises ietvaros bijis iespējams jau iepriekš, tomēr tas nereti no klienta prasījis sevišķu iedziļināšanos polises noteikumos, kā arī individuālas sarunas ar apdrošināšanas konsultantiem, turklāt uz zemes novietotus saules paneļus faktiski vispār nebija iespējams apdrošināt to paaugstinātā riska dēļ.
“Apdrošināt var arī tos saules paneļus, kas uzstādīti uz zemes, ne tikai uz māju jumtiem. Līdz šim apdrošinātāji no to apdrošināšanas pārsvarā izvairījušies, jo uz zemes novietotie saules paneļi ir pakļauti paaugstinātam riskam, kas papildus uguns, vēja un īssavienojumu riskiem saistīts ar meža dzīvnieku “ciemošanos” vai zādzības, vandalisma un citiem riskiem. Tomēr jāapzinās, ka līdz ar saules paneļu popularitātes pieaugumu arī šādu atsevišķi stāvošu paneļu kļūs arvien vairāk, jo ne visiem ir iespēja tos uzstādīt uz ēkas jumta, tāpēc svarīgi rūpēties arī par šāda īpašuma drošību,” saka eksperts, uzsverot, ka apdrošināšanas segumā tiek iekļauta visa autonomā elektroapgādes sistēma – gan uz ēkas jumta vai kā atsevišķs objekts ēkai pieguļošā teritorijā uzstādīti saules bateriju paneļi, gan to konstrukcijas un invertori, apdrošināšanas segumā iekļaujot ne tikai mehāniskus bojājumus, bet arī elektroriskus.
Eksperts atgādina – lai izvairītos no īssavienojumiem, kas rodas nepareizi izvēlētu kabeļu vai uzstādīšanas rezultātā, būtu ieteicams izvēlēties sertificētu un pieredzējušu saules paneļu uzstādītāju, kurš ieteiks labāko risinājumu gan saules paneļu uzstādīšanai, gan pareizam novietojumam.
Izbūvējot saules paneļus, eksperts iesaka:
- Saules paneļu sistēmas projektēšana, izbūve un nodošana ekspluatācijā jāuztic sertificētiem speciālistiem;
- Pirms izbūves jāveic jumta nesošo konstrukciju tehniskā stāvokļa novērtējums. Uzstādi saules paneļus uz jumtiem, kuriem nav novērotas nolietojuma pazīmes (rūsa, sūnas, plaisas, caurumi), un izvēlies jumta segumam atbilstošus stiprinājumus, kas nebojā jumta segumu un nodrošina pret stipra vēja iedarbību;
- Izbūvējot saules paneļus, jāievēro elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvju būvnoteikumi un Latvijas būvnormatīvu prasības;
- Saules paneļu sistēma jānodrošina ar elektroenerģiju atslēdzošo elementu jeb drošības slēdzi, lai pārtrauktu elektroenerģijas padevi avārijas situācijā. Slēdzis jānovieto drošā attālumā ārpus būves, nodrošinot brīvu piekļuvi ugunsdzēsības un glābšanas dienestiem, un jāapzīmē ar informatīvu uzrakstu “Elektroenerģijas (saules paneļu, vēja ģeneratora) atslēgšanas vieta”;
- Uzstādot saules paneļus uz zemes, pārliecinieties, ka konstrukcijas ir stabilas un nodrošinātas pret aizpūšanu stipra vēja gadījumā, tām nevar uzkrist koki un piekļūt nepiederošas personas vai meža zvēri.
- Pārliecinies, ka ir uzstādītas papildu iekārtas, kas pasargā invertoru un saules baterijas no pārsprieguma, kā arī atbilstoši kabeļi un savienojumi;
- Pārliecinies, vai izvēlēto invertoru atzīst “Sadales tīkls”.
- Ne retāk kā divas reizes gadā jāveic sistēmas vizuāla apskate, remontdarbus uzticot sertificētam speciālistam;
- Ne retāk kā reizi 10 gados jāveic sistēmas tehniskā stāvokļa novērtējums, darbu uzticot sertificētam speciālistam.