SEB: Latvijā nekustamo īpašumu cenu kāpumu tuvākā gada laikā prognozē 54,6% iedzīvotāju
Rīga, 18.apr., LETA. Latvijā nekustamo īpašumu cenu pieaugumu tuvākā gada laikā prognozē 54,6% iedzīvotāju, kas ir augstākais radītājs kopš indikatora izveides 2009.gadā, aģentūrai LETA pavēstīja "SEB bankas" komunikācijas projektu vadītāja Jeļena Kontusa, atsaucoties uz jaunākajiem SEB Mājokļu cenu indikatora datiem.
"To iedzīvotāju īpatsvars, kuri prognozē, ka tuvākā gadā laikā nekustāmā īpašuma cenas palielināsies, pārliecinoši aug jau vairākus mēnešus pēc kārtas. Iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu ietekmējuši gan augošie ienākumi, gan pieejamāki kredīti," atzīmēja bankā.
Vienlaikus strauji samazinājies mājokļu cenu krituma prognozētāju skaits, veidojot 6%, bet neitrāli noskaņoto iedzīvotāju, kuri tuvākā gada laikā sagaida nemainīgas mājokļu cenas, īpatsvars veido 21,8%. Savukārt 17,7% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām tuvākā gada laikā, un tas ir mazāk nekā iepriekšējos ceturkšņos.
Kontusa minēja, ka SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) ir sasniegusi 48,6 punktus, kas ir augstākais radītājs kopš 2009.gada.
Pēc bankas datiem, lielākais mājokļa cenu pieauguma prognozētāju īpatsvars ir Vidzemē - 71,3% aptaujāto sagaida, ka cenas tuvākā gada laikā pieaugs, taču diezgan optimistiski ir arī Rīgas iedzīvotāji, kur 58,4% sagaida, ka cenas tuvāko 12 mēnešu laikā pieaugs, kā arī Rīgas reģiona iedzīvotāji - 52,3%. Vienlaikus Vidzemē ir mazākais cenu krituma sagaidītāju skaits - 1%.
No reģioniem procentuāli vismazāk mājokļu cenu kāpumu sagaidītāju ir Latgalē (45,6%). Savukārt Kurzemē mājokļa cenu pieaugumu prognoze 48,9% respondentu.
"Iedzīvotāju noskaņojums pastāvīgi mainās, taču ekonomikas izaugsme stiprina pārliecību par rītdienu, kas atkausē nekustamā īpašuma tirgu. Cenas uzrāda lēnu pieaugumu, taču turpmāk noteiktos segmentos kāpums var paātrināties. Iedzīvotāju noskaņojums tieši atspoguļo tendences ekonomikā, jo īpaši darba tirgū un atalgojumā, tādēļ skatījums uz nākotni kļūst pozitīvāks un ļauj brīvāk apsvērt nekustamā īpašuma iegādi. Tādējādi gada sākumā sasniegtā virsotne, visticamāk, vēl nav maksimums. Tomēr cilvēki saglabās zināmu piesardzību, kas liek daudziem attīstītājiem pielāgot savus plānus un skatīties vairāk zemāko cenu segmenta piedāvājuma attīstībā. Joprojām ir zināma neatbilstība starp cenām tirgū un iedzīvotāju izpratni par vēlamo saistību apmēru. Sekojot noskaņojumam, varam prognozēt, ka šogad saglabāsies vidējs cenu kāpuma temps," sacīja "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Viņš arī norādīja, ka, analizējot respondentu atbildes dažādās sociālekonomiskajās grupās, visvairāk nekustamā īpašuma cenu kāpuma sagaidītāju ir starp respondentiem 25-34 gadu vecumā, vadošos amatos strādājošajiem, mājsaimniecēm, kā arī individuāliem komersantiem. Turklāt optimistiskāk noskaņoti iedzīvotāji ar augstāko izglītību un augsti vidējiem ienākumiem. Savukārt procentuāli vismazāk mājokļu cenu prognozētāju skaits ir starp iedzīvotājiem 45-54 gadu vecumā, pensionāriem, strādniekiem un zemniekiem. Tomēr arī visās šajās grupās mājokļu cenu kāpumu sagaidītāju skaits ir būtiski lielāks nekā cenu kritumu prognozētāju skaits.
"Iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu tuvākajā nākotnē ietekmējusi gan ienākumu pieauguma turpināšanās, gan kredītu pieejamības uzlabošanās. Turklāt valsts atbalsta mājokļa programmas dalībnieku loka paplašināšana šī gada martā būtiski uzlabojusi arī jaunāko iedzīvotāju noskaņojumu," piebilda Gašpuitis.
Aptauja veikta 2018.gada martā sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi tika aptaujāti 1003 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās.
