Sesks: Liepājas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas pēc būnas izbūves būs pasargātas no krasta erozijas
Liepāja, 11.janv., LETA. Liepājas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas pēc būnas izbūves būs pasargātas no krasta erozijas. Pie šādiem secinājumiem nonākuši arī iesaistītie vides pētnieki un zinātnieki, ceturtdien intervijā "Rietumu radio" sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks ("Liepājas partija").
"Jūra nodarbojas ar diezgan aktīviem graušanas darbiem. Kad pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas tika izbūvētas, tās no jūras šķīra 200 metri. Aizritējuši nepilni 46 gadi un attālums līdz jūrai ir vairs tikai 40 - 50 metri," skaidrojot būnas izbūves nepieciešamību, teica Sesks.
Veiktie pētījumi liecina, ka krasta erozijas ātrums ir vidēji trīs līdz seši metri gadā. "Ja tā turpināsies, runa būs par tiešu apdraudējumu. Ņemot to vērā, tiek meklēts efektīvākais risinājums ar speciāli izbūvētu būnu jeb molu. Šādas celtnes vidējais kalpošanas ilgums lēšams 60 gadi un šajā laikā prognozējama smilšu uzskalošanās un krasta dabīga paplašināšanās. Līdzīgu procesu varam novērot pie AS "Kursa" Kūrmājas prospektā, virzienā uz ostas molu. Tur pilsēta iegūst arvien lielākas krasta teritorijas un paplašinās pludmale, kas paver iespēju arī atpūtas infrastruktūras attīstīšanai nākotnē," norādīja Liepājas domes priekšsēdētājs.
Viņš arī neslēpa, ka iecerētā būna lokālā mērogā uzskatāma par unikālu celtni. Latvijā šādas pieredzes vēl nav, bet citas Eiropas valstis, saskaroties ar šāda tipa problēmu, radušas līdzīgus risinājumus.
Sesks norādīja, ka projekta kopējās izmaksas pārsniedz 5 miljonus eiro, piebilstot, ka lietots tiks Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums. Paredzēts, ka būvdarbi tiks uzsākti 2018.gada vasarā un būnas izbūve tiks pabeigta līdz 2020.gadam.
Kā ziņots, šogad jūrā pie Liepājas plānots sākt puskilometru garas krasta aizsargbūves būvniecību, lai pasargātu pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas no ieskalošanas jūrā krasta erozijas ietekmē, aģentūru LETA informēja Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu vadītājs Vilmārs Bogovičs.
Šogad plašu rezonansi un iedzīvotāju interesi izraisījuši kādreizējā Liepājas cietokšņa daļas - Ziemeļu fortu - betona konstrukciju un augsnes slāņu nogruvumi. Krasta erozija nopietni apdraud Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kas atrodas Šķēdē, aptuveni četrus kilometrus no pilsētas uz ziemeļiem. Krasta tiešās noskalošanas zonā nonākušas ne vien notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, bet arī memoriāls holokausta upuriem Šķēdē.
Krasta erozijas procesa rezultātā vislielāko risku nākotnē rada iespējamā avārija vētras laikā, kad jūrā tiktu ieskalota bijusī hlorētavas ēka vai dūņu lauks, teikts būnas būvprojekta skaidrojošajā aprakstā.
Krasta erozijas rašanos un attīstību šajā teritorijā objektīvi nosaka Liepājas ostas moli. Pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas 1972.gadā, kad tās tika izbūvētas, atradās 200 metrus no jūras krasta, bet pašlaik tuvākās būves no jūras šķir vien 40 - 50 metri. Pašlaik vidējais krasta noskalošanas ātrums šajā piekrastes posmā sasniedz no trim līdz sešiem metriem gadā. Ņemot vērā, ka minētie objekti jau atrodas krasta izskalošanas zonā, var prognozēt, ka nākamo 10 - 20 gadu laikā tie visi daļēji vai pilnībā tiks ieskaloti jūrā, ja nekas netiktu darīts, lai krasta eroziju novērstu, teikts būnas būvprojekta skaidrojošajā aprakstā.
Lai meklētu risinājumu, jau pirms vairāk nekā 10 gadiem valsts SIA "Vides projekti", SIA "BGS", SIA "HT-Konsaltings" un SIA "Procesu analīzes un izpētes centrs" konsultanti veica kompleksus pētījumus, izvērtējot dažādus iespējamos risinājumus. Tika izvērtēta arī iespēja pret krasta eroziju cīnīties ar viļņlaužiem, taču rezultātā par piemērotāko atzīta būnas būvniecība. Kā skaidroja Bogovičs, būna ir molam līdzīga, sanešus aizturoša krasta aizsargbūve, kā rezultātā sagaidāms, ka vietā, kur pašlaik notiek krasta erozija, laika gaitā veidotos pludmale, atrisinot attīrīšanas iekārtu aizsardzības problēmu un aizsargājot arī memoriālu un kapus.
Būnu plānots izbūvēt uz ziemeļiem no attīrīšanas iekārtām jūrā perpendikulāri krastam. Būna būs līnijbūve ar trapecveida profilu, un būnas ķermeņa kodols būs veidots no ģeotekstila caurulēm, kas, savukārt, tiks piepildītas ar smiltīm. Pa ārējo perimetru būnu no viļņošanās un ledus aizsargās ar akmeņiem, liecina būvprojekta skaidrojošais apraksts.
Pašlaik izsludināts iepirkuma konkurss par būnas izbūvi. Piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 31.janvāris. Saskaņā ar konkursa nolikumu būnas izbūvi plānots pabeigt divu gadu laikā. Plānots, ka būnas būvniecība varētu izmaksāt ap 5,5 miljoniem eiro, no kuriem 85% būs Eiropas Savienības finansējums.
