Silto grīdu popularitāte pastāvīgi pieaug
Jau labu laiku Latvijā ir pazīstamas mājokļu grīdās iebūvējamās centrālās apkures sistēmas, kas plašāk pazīstamas kā "siltās grīdas". Turklāt laika gaitā šīs sistēmas pastāvīgi pilnveidojas, kļūst arvien elastīgākas, kas ļauj tās izmantot visdažādākā tipa dzīvojamās ēkās un dzīvokļos. Tām piemīt vairākas būtiskas priekšrocības, tostarp mazāks siltuma patēriņš, kā arī vienmērīgāka telpas apsilde. Uz mūsu jautājumiem par siltajām grīdām, to ierīkošanu un ekspluatāciju atbildēja SIA "Onninen" (www.onninen.lv) tirdzniecības inženieris Aigars Biedris.
Vai siltās grīdas var ierīkot jebkurā dzīvojamajā mājā vai dzīvoklī? Kādi ir galvenie priekšnosacījumi to ierīkošanai?
Šobrīd tirgū beidzot ir pieejamas dažādu veidu sistēmas, kas ļauj izbūvēt silto grīdu apkures sistēmas gandrīz jebkurā dzīvojamā mājā vai dzīvoklī. No jauna būvējamās ēkās vislabāk to paredzēt jau projektēšanas stadijā, renovējamās ēkās iespējas ir atkarīgas no esošās apkures sistēmas uzbūves, kā arī būtu nepieciešams ēkas īpašnieka vai apsaimniekotāja saskaņojums. Jāņem vērā, ka nepārdomāti izveidotas siltās grīdas renovējamās ēkās var radīt esošās apkures sistēmas darbības traucējumus!
Tāpat svarīgi ir zināt, ka, izvēloties silto grīdu apkures sistēmu, tā darbojas daudz efektīvāk kombinācijā ar kondensācijas tipa apkures katliem, visu veidu siltumsūkņiem, kā arī solārās enerģijas sistēmām.
Kā notiek silto grīdu ierīkošanas process?
Siltās grīdas pēc ierīkošanas tipa var iedalīt divos izbūves veidos – slapjā izbūve un sausā izbūve.
Slapjā izbūve paredz, ka izveidoto nepieciešamā biezuma siltumizolācijas slāni, atstarojošo foliju un cauruļu ‘’pīrāgu’’ iestrādā transportbetonā vai sausajā betona maisījumā ESTRIK. Šādas grīdas parasti tiek būvētas ēku pirmajos stāvos uz grunts vai ēkās ar dzelzsbetona pārseguma konstrukcijām.
Sausā izbūve pārsvarā tiek veidota koka pārsegumos, uz grīdas plaknes novietojot PU (poliuretāna) vai KSP (kokskaidu) plāksnes ar gropi, kurā ievieto izstarojošo alumīnija plāksni ar silto grīdu cauruli.
Par dažādiem silto grīdu izvēles faktoriem un ierīkošanas tehniskajiem nosacījumiem nepieciešams konsultēties ar pieredzējušiem speciālistiem. Tas galvenokārt nepieciešams tādēļ, lai izslēgtu iespējamās kļūdas, jo katrs gadījums ir jāvērtē atsevišķi, un tas, kas der vienā gadījumā, var nederēt otrā. Konsultācijas uzņēmumos, kas nodarbojas ar silto grīdu ierīkošanu, palīdzēs laicīgi novērst neskaidrības un iespējamos riskus.
Vai siltās grīdas dodamais siltuma daudzums var būt pietiekams visa mājokļa apkurināšanai vai tās kalpo tikai kā centralizētās apkures sistēmas sastāvdaļa?
Siltās grīdas var izmantot kā pamata apkuri, tās arvien plašāk sāk izmantot gadījumos, kad ēkas saimnieks kā galveno siltumdevēju ir izvēlējies kādu no augstāk minētajiem zemo temperatūru siltuma avotiem (kondensācijas katli, siltumsūkņi, saules enerģijas kolektori u.tml.). Tajā pašā laikā siltās grīdas var arī izmantot kā papildinājumu pamatapkurei komforta līmeņa uzlabošanai atsevišķās ēkas vai dzīvokļa daļās, piemēram, sanitārajos mezglos, pirtīs, ģērbtuvēs.
Kādas ir galvenās silto grīdu priekšrocības un trūkumi?
Silto grīdu priekšrocības ir vienmērīgs temperatūras sadalījums visā telpas plaknē, kas nodrošina labāku komfortu. Tāpat tiek iegūta lielāka arhitektoniskā brīvība, jo visas telpas sienas līdz ar to ir brīvas interjera iekārtošanai. Ieguvums ir arī mazāki izdevumi nepieciešamā siltuma daudzuma nodrošināšanai, ko garantē iepriekš minētie zemie siltumnesēja temperatūras parametri. Būtiska priekšrocība ir arī iespēja silto grīdu sistēmu izmantot vēsuma nodrošināšanai karstā laikā, kad pa caurulēm var palaist auksta ūdens plūsmu.
Pie trūkumiem var minēt lielākas ierīkošanas izmaksas nekā klasiskās radiatoru apkures gadījumā. Tāpat jāņem vērā, ka betonētajām grīdām ir liels svars, toties laba siltuma inerce. Sausajām grīdām turpretī ir mazs svars, taču zema siltuma inerce.
Vai ir vēl kādi būtiski faktori, kas jāņem vērā silto grīdu būvētājam un lietotājam? Varbūt eksistē kādi apkopes un ekspluatācijas nosacījumi?
Jāņem vērā tas, ka vairumā gadījumu šī sistēma nav pilnībā iztukšojama. Tas jāņem vērā vasaras māju īpašniekiem, ja ir padomā ziemā ilgstoši atstāt ēku bez dežūrapkures. Lai sistēma kalpotu nevainojami, nepieciešams visu paredzēt jau izbūves laikā – atgaisošanas iespējas, slīpumu ievērošanu, betona kārtas biezumu, siltumizolācijas ieklāšanu un hidroizolāciju. Pēc izbūves iepriekš minētos faktorus nevar izlabot bez demontāžas darbiem, tāpēc visus veicamos darbus jāparedz savlaicīgi, kā arī svarīgs priekšnoteikums ir kvalitatīvi veikta montāža.
Raksts no Building.lv
