Somu zīmes. Piiroinen

Latviešu dizaina virzītājus skandināvu dizaina modelis valdzina – skandināvi sekmīgi dizainu ir integrējuši ekonomikā un īstenojuši utopisko domu par dizainu sociālajā sistēmā. Patiesi, grūti iedomāties kā itāļu dizaina produktu, piemēram, virtuves nazi artrīta skartām locītavām. Tikām, kādas ir skandināvu dizaina izredzes, zinot, cik agresīvi viņu tirgū laužas itāļu, holandiešu, beļģu dizains?

Somi savam dizainam zīmola cenu izsita jau sen pirms skandināvi sāka prātot par kopēju brendu. Postmodernisma laikā skandināvu dizains pārdzīvoja sūru krīzi, tomēr tagad neatlaidīgi cīnās par pozīcijām; atpazīstamu somu produktu ražotāji vairojas. Piiroinen uzņēmumu ģimenes galva Arvo Pīroinens (Arvo Piiroinen) nodibināja 1949. gadā kā metāla izstrādājumu ražotni. Uzņēmumu tagad vada viņa pēcteči, un tas joprojām lepojas ar sarežģītāko metāla pārklājumu tehnoloģijām Skandināvijā, ieskaitot 24 karātu zeltu, darbojas elektronikas un inženierkomunikāciju laukā, ražo detaļas mēbeļu rūpniecībai.

Taču gadus 15 atpakaļ uzņēmuma stratēģijā notika pavērsiens – sekojot emocionālam aicinājumam vai varbūt tīkojot pēc jauniem izaicinājumiem uzņēmums pieņēma lēmumu pievērsties dizaina mēbelēm. Risks ir attaisnojies visdrīzāk pateicoties precīzi nomērķētai programmai. Piiroinen izmanto savu metāla ražotņu iespējas un pieredzi, gatavojot tērauda cauruļu konstrukciju mēbeles. Daļa ražošanas procesa ir automatizēta, taču nobeiguma fāzē piedalās roku darbs – teicamā kvalitāte ir viens no programmas balstiem. Kaut arī uzņēmums strādā ar dažādiem dizaineriem (šobrīd tie ir seši – Sari Anttonen, Antti Kotilainen, Asko Lax, Kaarle Holmberg, Pasi Pänkäläinen un arhitektu birojs Schmidt, Hammer & Lassen), tomēr darbojas viena estētiska koncepta ietvaros ("a similar dissimilarity"), kurā nemana autoru ambīcijas vai stilistiskus izlēcienus. Skandināvu dizains identitāti – precīzo, funkcionālo formu bez dekoratīvas pļāpības – izkaroja sūrā darbā, un tā ir drošā kārts, uz kuru likt.

Lai arī Piiroinen uztur smalku šovrūmu Helsinku ekskluzīvā rajonā, te privāto pircēju īpaši netvarsta, jo uzsvars ir uz publisko telpu: kafejnīcām un ēdnīcām, skolām, augstskolu auditorijām, teātriem. Un tas atkal liek aizdomāties par bezdibenīgo plaisu, salīdzinot ar mūsu sociālās attīstības trepi. Uzņēmums ceturto daļu no produkcijas eksportē uz Ziemeļu un Centrāleiropu, Ziemeļameriku un Japānu. Piiroinen ražotnes atrodas nelielajā Salo pilsētā un par dzimto vietu ģimene domā ilgtermiņā; programmā un publiskajā tēlā nozīmīgu vietu ieņem "zaļš" ražošanas process un reciklēšana. Ievērojamie pasūtījumi runā par sevi – patlaban uzņēmums strādā pie topošās Orhūsas (Dānija) koncertzāles skatītāju zāles krēsliem 1300 sēdvietām. Taču pozitīvākais piedzīvojums, kura sniegšanā piedalās Piiroinen, ir jaunais Espo laikmetīgās mākslas muzejs (EMMA). Muzeja ēku – 60. gadu modernās arhitektūras paraugu, kas tagad ir valsts kultūras piemineklis – kā izdevniecību un tipogrāfiju Weilin & Göös projektējis Ārno Rūsuvori (Aarno Ruusuvuori). Pēc rekonstrukcijas muzejs izceļas kā ar lieliskām kolekcijām, tā izpulētu stilistisko konceptu līdz pat zāļu uzraugu tērpiem un apbrīnojamo humānismu, ko skandināvi spēj iedvest pat industriālām būvēm. Un tas, ka viņi sargā savu iekšējo tirgu un neizlaiž no rokām nozīmīgus publiskus pasūtījumus, visdrīzāk nav tikai ekonomiskas dabas jautājums. Jebšu dizains Somijā tiešām ir lepnuma avots un nacionālās piederības zīme. Ciktāl Nacionālā bibliotēka, Rīgas koncertzāle un Laikmetīgās mākslas muzejs būs potenciāls mūsu valsts attīstībai? Autore: Ilze Martinsone "LATVIJAS ARCHITEKTŪRA" 72.burtnīca Foto: no publicitātes

Nedēļas tēma

Elektroinstalācijas drošība un profesionālie risinājumi

Par elektroinstalāciju ikdienā reti aizdomājamies. Šis jautājums kļūst aktuāls vien tādos brīžos, kad pamanām problēmas, piemēram, elektroapgādes traucējumus, bojātus vadus, vai radušās citas neērtības, kas var radīt nopietnus apdraudējuma riskus. Kāpēc elektroinstalācijas drošība ir svarīga ikvienam?

Aktuālie piedāvājumi

Būvniecības informācijas sistēmā pieejams Dzīvokļu īpašnieku kopību reģistrs

Saskaņā ar grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā ir izveidots Dzīvokļu īpašnieku kopību reģistrs, kura pārzinis ir Būvniecības valsts kontroles birojs. Dzīvokļu īpašnieku kopību reģistrs ir pieejams Būvniecības informācijas sistēmas sadaļā “Reģistri” apakšsadaļā “Dzīvokļu īpašnieku kopību reģistrs”.