abc.lv skaitļos

Lietotāji online56
Aktīvie uzņēmumi19771
Nozares raksti805
Ekspertu atbildes2474
Stratēģija pilsētai : abc.lv

Stratēģija pilsētai

Stratēģija pilsētai
Pilsēta pēc kara
Kas kopīgs vārdu virknējumam: Alfa, Mols, Spice, Origo, Pilsētas Pasāža? Ja arī nav dzirdēts pēdējais nosaukums, atbilde būs pareiza - tie ir tirdzniecības centri. Un kas kopīgs ir Jelgavai, Varšavai, Drēzdenei un Roterdamai? Tas, ka šīs pilsētas ir ievērojami cietušas Otrajā pasaules karā. Ņemot vērā padomju laiku un neatkarības gadus, Jelgavas centru grūti raksturot kā pievilcīgu. Visbiežāk lietojamie formulējumi ir: "izkaisīta, neloģiska un neizveidota pilsētas struktūra", atsevišķu ēku "dīvaina rēgainība", konfliktējoša un sadrumstalota identitāte u.tml.. Situācijas cēlonis ir karā nopostītais vēsturiskais centrs un ne visai izdevusies padomju laika apbūve tā vietā, izmainot gan ielu tīklu, gan apbūves raksturu.
Saprotama ir gan iedzīvotāju, gan pašvaldības vēlme Jelgavas tēlu, ja ne kardināli pārveidot, tad vismaz uzlabot. Skaidrs arī, ka pilsētas mēroga pārmaiņas nebūt nav lētas, ātras un vieglas. Ir vajadzīga noturīga politiskā griba, ilgstošas plānveida investīcijas un kompetenti lēmumi. Likums paredz regulēt pilsētu attīstību ar pilsētas teritorijas attīstības plānu (vispārējo), to tālāk konkretizējot ar detālplānojumiem (atsevišķu kvartālu mērogā). Latvijas lielākajās pilsētās izveidojies plānošanas starppakāpes trūkums, kas traucē pārvaldes iestādēm veicināt tieši pilsētu centru ilgtspējīgu attīstību. Šīs problēmas risinājuma piemērs ir Rīga, kur izstrādāts īpašs Vēsturiskā centra plānojums. Jelgavai būtu jādara kas līdzīgs, ja tās pašvaldība ir iecerējusi atjaunot pilsētas tēlu.

Tirdzniecības centrs - kultūras sastāvdaļa
Dzīve parāda, ka lietas un nodarbes, kas vēl nesen atradušās un notikušas brīvi atklātā pilsētvidē, pašreiz tiek privatizētas un kļūst par preci. Piemēram, parks pārtop par sporta klubu un pilsētas galvenā tirdzniecības iela - par lielveikalu. Taustāma ir sabiedriskās dzīves nobīde no brīvas ārtelpas uz privāto komerciestāžu iekštelpām. Findlejs uzskata, ka tas ir ielas normālas sociālās dzīves "apzagšanas" process. Tā ir vispārēja kultūras izmaiņa.
Pieprasījums pēc lielveikaliem pakāpeniski pieaug, sākot ar lielāka iedzīvotāju blīvuma vietām (Rīga) un turpinoties provincē, piemēram, Jelgavā. Iepirkšanās kļūst līdzīga ceļošanas izklaidei, kurā apskates objektu vērtīgumu raksturo apmeklētāju skaits. Raksturojot šo pašu kultūras izmaiņu citiem vārdiem, valsts un pašvaldības iestāžu vara pavājinās un pat izsīkst, uzticot pildīt vairākus kādreizējos savus pienākumus privātam kapitālam. Bet privātā kapitāla intereses tikai daļēji sakrīt ar sabiedrības interesēm.
Jelgavas gadījumā abu pušu intereses ir sakrustojušās tirdzniecības un biroju centra izveidē pašā pilsētas sirdī, kopīgā kvartālā ar pilsētas domi tiešā autoostas tuvumā. Zemesgabalā nojauktas kopmītņu ēkas un pa visu tā perimetru pacēlies četru stāvu augsts apjoms. Tirdzniecības centru vakuums pilsētas centrā ir aizpildīts ar saukli "veidosim jaunu pilsētas seju!". Pats par sevi sauklis ir labs. Paskatīsimies, vai tirdzniecības centrs ir spējīgs pildīt šo uzdevumu.

Ēka un tās apkaime
"Pilsētas pasāža" jau ar savu nosaukumu pretendē uz pilnvērtīgu publisko vietu. Arī objekta kompozīcija atbilst izvēlētam nosaukumam: apjomu, apjoztu ar trim ielām, sašķeļ iekšēja segta iela. Tā lokveidā savieno ielu krustojumus. Ieejas stūros ir līdztiesīgas un pasvītro pilsētbūvniecisko lomu - radīt intrigu aktīvās Driksas ielas gājējiem. Pats ielas posms gar tirdzniecības centru ir atjaunots kā gājēju iela. Ēkas saimniecības pagalmam jeb piegādei ir atvelēta iekškvartāla puse - Jelgavas domes ēkas tiešā aizmugurē. Autostāvvietu skaits ir nodrošināts, izbūvējot tās pazemē. Pirmajā stāvā atrodas centrālais tirdzniecības magnēts MAXIMA. Pasta ielas pusē ar atsevišķu ieeju izvietojas kazino, ilustrējot mūsdienu veiksmīgas komercijas raksturīgo formulu. Virs šīs daļas trīs stāvu augstumā veido atsevišķu bloku biroju telpas un konferenču centrs. Pārējo platību aizņem tirdzniecība un pakalpojumi, kā arī daļu no ceturtā stāva - fitnesa centrs.
Pasāžas stūru ieejas akcentētas ar košām ģeometriskām tekstūrām rotātiem apaļiem torņiem. Daļa torņu ir funkcionāla - tajos atrodas kāpnes un lifts. Fasāde gar gājēju ielu saskaldīta it kā atsevišķu veikaliņu pamīšus iedziļinātu fasāžu plaknēs, kuras atveido fahverku un stiklā atdarina nenosakāma vēsturiska laikmeta motīvus. Pasāžas iekšējās fasāžu frontes savā starpā improvizē dialogu, tādu pašu, kas ir novērojams pirmskara Jelgavas bildēs: dekoratīvais koka apšuvuma māju notinums pret pseidoeklektiskām apmetuma fasādēm. Sānu fasādēm ir ticis mazāk uzmanības un budžeta, un tās kalpo par fonu pārējai scenogrāfijai. Kopumā ir jūtams autora prieks par padarīto un profesionāls vieglums sarežģītas telpas risinājumos.
Tirdzniecība ir ļoti mainīga funkcija, un tas nav noslēpums, ka gan projektēšanas, gan celtniecības, gan ekspluatācijas laikā tirdzniecības centros notiek izmaiņas, kuru rezultātā rodas neskaitāmi kompromisi plānojumā un ārējā veidolā. "Pilsētas pasāža" nav arī no tā izbēgusi. Programmai izmainoties, 2. stāvā parādījās papildus loka gaitenis un 3.stāvs, sākotnēji atvēlēts fitnesa centram, ticis izīrēts tirdzniecībai un ieguvis ne visai parocīgu plāna risinājumu.
Jāatzīmē viena ēkas teicama īpašība. Proti, autoriem salīdzinājumā ar virkni citu tirdzniecības centru ir izdevies piesaistīt nozīmīgu budžetu gan ārējam veidolam, gan iekšējai izbūvei. Un tas ir iepriecinošs panākums. Interesanti ir šo pasāžu salīdzināt ar līdzīgas funkcijas objektiem stilistiski, jo tas ir krasi atšķirīgs. Ja pūlamies ēku piemērot kādam stilam, tad tā apzīmējums ir kičs. Latvijā līdzīgas ievirzes sabiedrisko objektu nav daudz: Rīgas rātsnams, Krasta ielas "Lido" un dažas viesnīcas. Bet tirdzniecības centru arhitektūra līdz šim bija atturējusies no šādiem risinājumiem. Protams, novietne un vēlreiz novietne karā sagrautās pilsētas centrā ir ievirzījusi šo projektu kiča sliedēs.

Burvju māksla vai stratēģija?
Vēl nesen jebkuras ēkas projekts kopumā tika vērtēts no autentiskuma pozīcijas. Arhitekti ar to spēlējās, un debates notika starp "dabīgu", "autentisku" un "godīgu" attieksmi pret būvi pretēji "samākslotam", "falšam" un "negodīgam" kiča piegājienam. Mūsdienās šādas kategorijas vairs nav skaidri nodalītas - kičīgs ir pat ļoti pozitīvs vārds neprofesionāļu valodā un sinonīms vārdam "izteiksmīgs". Jo reklāmā "meli" ir tikai līdzeklis, ar kura palīdzību patērētāju pārliecina nopirkt preci. Nav svarīgi, vai prece ir autentiska, bet to ir jāuztver kā autentisku. Paņēmieni tā sasniegšanai nav būtiski. Ir trīs veidi kā uz šādu situāciju reaģēt: pieņemt un līdzdarboties, ignorēt, vai arī turēties tai pretī. "Pilsētas pasāžas" autors izvelējies pirmo taciņu, un apburošas vizualizācijas ir palīdzējušas gan attīstītājam, gan pilsētas domei pamatot no jebkura skata punkta oriģinālās ēkas projektu.
Pasūtītājs, sākot sadarbību, rosinājis arhitektu izmantot pirmskara Jelgavas attēlus kā iedvesmas avotu. Ventis Didrihsons ir pētījis vēsturiskās Jelgavas fotogrāfijas un ir apmierināts ar atrasto tirdzniecības centra atsevišķo sastāvdaļu mērogu atbilstību. Šī kvalitāte ir atzīstama par pašu veiksmīgāko projektā. Bet kvazivēsturiskie fasāžu citāti pasāžas interjerā, kuri pēc autoru domām varētu rosināt iedzīvotāju iztēli par Jelgavas pagātni, manuprāt, paveic tieši pretējo. Tas ir tāpat kā ar jebkuru klišeju. Ne velti Baudrillard apgalvo, ka "Bizantijas svētbildes ir spējīgas nogalināt dievišķo būtību", jo piešķir vispārējo formu personīgām jūtām un veido tam vienotu modeli, tuvojoties garlaicīgam standartam.
Ar arhitektu līdzdalību tiek manipulēts ar iedzīvotājiem, mēģinot viņus psiholoģiski piesaistīt virtuālai pirmskara Jelgavai un rosināt ilgas pēc vecpilsētas vides. Varbūt tāda arī ir raksta sākumā minētā pilsētas tēla atjaunošanas stratēģija? Autora vārdiem runājot - "objekta ar zvaigznīti" projektēšanā jau no paša sākuma tika iesaistīta gan dome, gan pilsētas mērs. Projekts izturējis divas publiskās apspriedes, jo ir izgājis ārpus apbūves noteikumiem. Zemesgabals ir apgūts ar Rīgas centra cienīgu intensitāti - 220%. Nenoliedzama ir nepārtrauktā visu iespējamo ieinteresēto iestāžu un jelgavnieku cieši pievērstā uzmanība šim objektam. Kopumā Ventis Didrihsons uzteic Jelgavas domes visnotaļ profesionālo darbību projekta izstrādes procesā.

Tirdzniecības centrs Jelgavā
Zemes gabala lielums - 7736 m²
Ēkas kopēja platība - 22350 m²
Orientējošas būvizmaksas - apt. Ls 9 milj.
Projekta autors - SIA "Venta Didrihsona arhitektūras studija", arh. Ventis Didrihsons, proj. vad. Andris Gudiņš;
Būvkonstrukcijas un inženierdaļas - inženieru birojs "Būve un Forma";
Pasūtītājs - SIA "Sabiedriskais centrs";
Būvuzņēmējs - SIA "Projektu Realizācijas Birojs"
Projekta izstrāde 2003 - 2004
Būvniecība 2004 - 2006

Viktorija Barinova, arhitekte. Pārpublicēts saīsināti no "Latvijas Architektūra" burtnīcas Nr. 66

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

Uzņēmējs runā

Mūsdienīga un ērta apkure dzīvokļiem un privātmājām

ONYX_HYDRO_INTERIOR

Centrālapkures granulu kamīns MARELI SYSTEMS ONYX HYDRO ir ideāla stila, dizaina, kvalitātes un cenas kombinācija. Konsultācijas par apkures katlu un apkures sistēmu ierīkošanu un iegādi Siltumtehnikas centrā "FAN" Rīgā, Ventspils ielā 15, kā arī www.fan.lv.