Topošā valdība plāno izvērtēt iespēju dzelzceļa elektrifikācijas projektu īstenot ierobežotā apmērā
Rīga, 21.janv., LETA. Jaunā valdība plāno izvērtēt dzelzceļa elektrifikācijas projekta pamatotību un iespēju to īstenot ierobežotā apmērā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais valdības deklarācijas projekts.
Premjera amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri gan pirmdienas rītā plānojuši vēl vienu sanāksmi, lai noslēgtu darbu pie valdības deklarācijas. Līdz ar to dokumenta tekstā vēl ir iespējamas izmaiņas.
Deklarācijas projekts liecina, ka jaunā valdība plāno izvērtēt dzelzceļa elektrifikācijas projekta pamatotību un iespēju to īstenot ierobežotā apmērā: Rīgas-Daugavpils virzienā. Turklāt paredzēts veikt pārrunas ar Eiropas Komisiju par iespējām ietaupītos līdzekļus pārdalīt citām videi draudzīgām infrastruktūras un mobilitātes veicināšanas programmām.
Tāpat plānots izvērtēt AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) biznesa modeli un investīciju programmu, nepieciešamības gadījumā veicot tās restrukturizāciju, izmaksu samazināšanu un izstrādājot ilgtermiņa darbības plānu, veicinot dzelzceļa tranzīta koridora starptautisko konkurētspēju.
Lielo ostu darbībā jaunā valdība iecerējusi piemērot OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus, palielināt valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā un nodrošināt efektīvāku resursu izmantošanu - paredzēts izvērtēt un reformēt lielo ostu pārvaldības modeli, kā prioritāro risinājumu paredzot to pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām.
Vienlaikus topošā valdība plānoti turpināt īstenot dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projektu. Tostarp jaunā valdība centīsies panākt Eiropas Savienības (ES) Daudzgadu finanšu perspektīvā finansējumu projekta pabeigšanai ar visaugstāko pieļaujamo ES līdzfinansējuma intensitāti, kā arī atbalstīt Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" darbību Rīgā, nodrošinot tā labu pārvaldību un resursus. Projekta īstenošanai plānots piesaistīt arī lietpratējus ar labu reputāciju un starptautisku pieredzi dzelzceļa infrastruktūras projektu īstenošanā. Jaunā valdība iecerējusi nodrošināt, lai tā lēmumi būtu caurspīdīgi, neatkarīgos aprēķinos balstīti un dalībvalstu revīzijas iestādēm pieejami. Paredzēts rūpēties arī par visu ieinteresēto pušu iesaisti nozīmīgāko "Rail Baltica" publiskās infrastruktūras objektu plānošanā, lai pēc iespējas pilnvērtīgi izmantotu to potenciālu.
Jaunā valdība plāno atbalstīt arī ES līdzekļu izmantošanu multimodālu transporta mezglu un pārsēšanās punktu veidošanai - stāvparku, sabiedriskā transporta pieturu un velosipēdu novietņu izveidei pie dzelzceļa stacijām, sabiedriskā transporta un dzelzceļa pieturu satuvināšanai.
Paredzēts veikt sabiedriskā transporta maršrutu tīkla pārplānošanu, veidojot integrētu transporta sistēmu ar prioritāti dzelzceļam un savienotajiem reisiem. Jaunā valdība atbalstīs arī ekspresvilcienu izmantošanu, savienojot lielākos attīstības centrus. Šogad plānots izsludināt konkursu uz visu jauno maršrutu tīklu ar mērķi samazināt dotāciju kopapjomu un iegūt ar kaimiņvalstīm samērojamu dotāciju uz vienu pārvadāto pasažieri.
Tāpat jaunā valdība iecerējusi turpināt sabiedriskā transporta sistēmas pielāgošanu cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī turpināt iesviest autobusa maršrutus "pēc pieprasījuma". Plānots veicināt arī viedas iespējas norēķiniem sabiedriskajā transportā.
Jaunā valdība paredzējusi arī turpināt mērķtiecīgu autoceļu atjaunošanu visā Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot ceļiem ar augstu satiksmes intensitāti un ceļiem uz novadu centriem. Plānots stingri sekot veikto darbu kvalitātei, kā arī turpināt pilnveidot autoceļu finansēšanas modeli, mazāk izmantos vietējos ceļus nododot pašvaldībām.
Iecerēts izvērtēt SIA "Latvijas autoceļu uzturētājs" darba kvalitāti un iespēju no 2021.gada atvērt tirgu citiem pakalpojuma sniedzējiem, nosakot autoceļu uzturēšanas standartu vasaras un ziemas sezonai.
Jaunā valdība arī iecerējusi aizstāvēt Latvijas kravu autopārvadātāju intereses ES, lai nodrošinātu līdzīgus kravu pārvadāšanas noteikumus visās ES valstīs, turpināt attīstīt Rīgu kā nozīmīgu Ziemeļeiropas aviācijas mezglu, veicināt nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" biznesa plāna "Destination 2025" sekmīgu īstenošanu un tālāku lidostas infrastruktūras attīstību, kā arī celt aviācijas nozarē strādājošo konkurētspēju.
Plānots atbalstīt ekonomiski pamatotus risinājumus videi draudzīga transporta ieviešanā un veicināt iedzīvotāju kopbraukšanas iespēju plašāku izmantošanu.
Savukārt pasta nozarē jaunā valdība plāno nodrošināt pasta pakalpojumu pieejamību un preses piegādi visā valsts teritorijā, kā arī veicināt Latvijas iekļaušanos globālajās e-komercijas sūtījumu piegāžu ķēdēs.
Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nominējis "Jaunās Vienotības" politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Kariņu.
Kariņa veidoto valdību pārstāvēs piecas partijas - "Jaunā Vienotība", Jaunā konservatīvā partija, "KPV LV", "Attīstībai/Par" un "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK).
